Ja cilvēku notriec elektroskrejriteņa vadītājs, kurš vainīgs un kurš maksā par traumu ārstēšanu? (26)

Šādā situācijā nonākusi rēzekniete Inta, kura nopietnas traumas guvusi, kad viņai uzbraucis puika ar elektroskrejriteni. Pēc Intas sacītā, tas bijis aptuveni 10 gadus vecs zēns, kurš, būdams neuzmanīgs, notriecis viņu Rēzeknes centrā.

"Gāju pa ietvi. Nodomāju: neko sev! Tad jau viņš man uzskrēja virsū, es nokritu. Šausmas! Bija šoks! Pataustīju roku, viss kustējās, it kā nekas nebija noticis. Nodomāju, ka sasitums. Puika piedāvāja izsaukt ātro palīdzību. Es pateicu, ka jāskatās, kur brauc! Arī vīrietis, garāmgājējs, kurš man palīdzēja piecelties, puiku nedaudz palamāja," raidījumam "Bez Tabu" stāsta Inta.

Tāpat sieviete atklāj, ka trauma, ko sākumā uzskatījusi par sasitumu, vēlāk izrādījies elkoņa kaula galviņas lūzums, un to nāksies ārstēt ilgi. Pēc iznākšanas no ārsta kabineta sieviete vērsās Valsts policijā (VP), pieprasot meklēt zēnu un viņa vecākus, lai par nodarīto sauc pie atbildības.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis uzsver, ka pēc šādiem notikumiem policija jāpiesaista uzreiz un visiem iesaistītajiem jāpaliek notikuma vietā, lai minimizētu jebkādas domstarpības. Šajā gadījumā, kad negadījuma izraisītājs notikuma vietu ir pametis, notiek viņa meklēšana un ir sākts kriminālprocess. Iemesls - ceļu satiksmes negadījuma rezultātā gūti vidēji smagi miesas bojājumi. 

Inta tikmēr ir nonākusi neapskaužamā situācijā - ir trauma, kas jāārstē, un vienlaikus arī neziņa, kas kompensēs izdevumus, par sāpju naudu nemaz nerunājot. Ja braucējs būtu apdrošināts, aina varētu būt citādāka. 

Ja kaitējumu veselībai, īpašumam nodara, piemēram, auto vai motocikla šoferis, skādi kompensē OCTA apdrošinātājs, tomēr elektriskajiem skrejriteņiem, tāpat kā velosipēdiem, OCTA nav paredzēta,

informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

"Attiecībā uz šiem braucamrīkiem nav paredzēta OCTA, jo zaudējums, ko nodara elektroskrejritenis, ir mazāk nekā ar automašīnu un motociklu. Mēs [LTAB] neesam iniciējuši neko tādu, bet diskusijas par šo jautājumu ir bijušas. Pašlaik diskusija apstājusies pie tā, ka šādu apdrošināšanu nav jāveic. Tomēr, raugoties no sabiedrības ieguvuma viedokļa, varbūt jārunā par uzņēmumiem, kas veido biznesu, izīrējot šos skrejriteņus. Varbūt būtu jānosaka, ka tiem būtu jānosaka OCTA iegādi, lai, ja gadījumā, kad kāds cieš, atlīdzību varētu saņemt vienkāršākā veidā, nevis tiesas ceļā. Arī citās valstīs notiek diskusijas par to, kā varētu atlīdzināt zaudējumus," - tā Juris Stengrevics.

Kā "Bez Tabu" atklāja VP pārstāvis Jančevskis, atsevišķās Eiropas valstīs elektroskrejriteņiem ir nepieciešams iegādāties OCTA polisi. Ja šādu kārtību noteiktu Latvijā, būtu nepieciešams ieviest arī šo braucamrīku reģistrēšanu. 

Tas nenoliedzami radītu apgrūtinājumu elektroskrejriteņu lietotājiem, tomēr jāņem arī vērā, ka šogad līdz 30.maijam reģistrēti 37 negadījumi ar elektroskrejriteņu braucēju līdzdalību (VP informācija), turklāt 22 gadījumos bijuši cietušie, no kuriem divi ievainoti smagi. Tāpat sešos gadījumos elektroskrejriteņu vadītāji brauca alkohola reibumā.

Pagājušajā gadā fiksēti 88 negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu braucēji. Cietušas 62 personas, divas – gājušas bojā.

Vairāk par jauno CSN regulējumu var uzzināt ŠEIT.