Ar ko skaidrojama zemā vēlētāju aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās - vainojama pandēmija, laikapstākļi vai kūtrums? Politiķu vidū domas dalās.
Partijas "Kustība "Par!"" priekšsēdētājs, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pieļāva, ka
pandēmijas ietekmē cilvēki, iespējams, aizvien ir atturīgi pulcēties, turklāt potenciāli izveidojies pieradums neapmeklēt pasākumus vai plaši apmeklētas vietas.
Tāpat Pavļuts pieļāva, ka sestdienas labajiem laikapstākļiem arī bijusi negatīva ietekme uz vēlētāju vēlmi doties balsot.
Tāpat politiķis nepiekrita publiskajā telpā paustajiem viedokļiem, ka zemāka aktivitāte potenciāli saistāma ar administratīvi teritoriālo reformu. Viņaprāt, reformai drīzāk bijis pretējs efekts - tā stimulējusi iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās.
Pavļuts arī pauda pateicību visiem iedzīvotājiem, kuri piedalījušies vēlēšanās.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns savukārt zemo aktivitāti skaidro ne tikai ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, bet arī vadošo amatpersonu kūtrumu, aicinot iedzīvotājus balsot.
Viņš sarunā ar aģentūru LETA pārmeta, ka sabiedriskie mediji un vadošās amatpersonas gan no valdības, gan no Saeimas neesot izteikušas īpašu aicinājumu iedzīvotājiem doties vēlēt. Šodien Bordāns, būdams Ventspilī, esot novērojis, ka no sabiedriskajiem medijiem šāds aicinājums neesot izskanējis.
Partijas valdes priekšsēdētājs teica, ka nevar komentēt, kāpēc tā, taču tam, visticamāk, esot kādi iemesli. "Man liekas, ka tieši tas būtu bijis nepieciešams, jo šajās vēlēšanās bija svarīgi, lai ar oligarhu [Aivaru Lembergu] saistītais spēks - Zaļo un zemnieku savienība iegūtu pēc iespējas mazāku atbalstu," teica Bordāns, piebilstot, ka tā varētu "dzēst no oligarhiem atkarīgo politiku". Vienlaikus viņš pieļāva, ka tas varētu nozīmēt, ka viņam [Lembergam] ir ietekme, iespējams, arī sabiedriskajos medijos.
Viņaprāt, šāda situācija ir izdevīga tieši bijušajiem pašvaldību vadītājiem, jo viņu rokās bija administratīvie resursi. Tāpat viņš uzsvēra, ka
šogad iedzīvotājiem nebija iespēja tikties ar politisko spēku pārstāvjiem.
Bordāns atklāja, ka pēdējos mēnešos Operatīvās vadības grupā viņš bija rosinājis uz vēlēšanām noteikt atsevišķus atvieglojumus, kas uz beigām nedaudz esot izdevies.
Bordāna ieskatā, lai nākotnē celtu vēlētāju aktivitāti, svarīgi, ka sabiedriskajos medijos tiek raidītas programmas vai raidījumi, kuros stāsta par tiesiskumu un demokrātiju, kā arī sniedz iedzīvotājiem pareizu izpratni par vēlēšanu nozīmi.
Savukārt partijas "Saskaņa" valdes loceklis Valērijs Agešins uzskata, ka zemā aktivitāte ir liecība par iedzīvotāju nogurumu un vilšanos centrālajā varā, uzskata
Politiķis aģentūrai LETA pauda, ka vienmēr ir jāatceras, ka vēlētājiem vienmēr ir taisnība, savukārt
zemā aktivitāte liecinot par iedzīvotāju vilšanos daudzos politiķos - īpaši centrālajā varā un valdībā.
"Daudzi politiķi pēc vēlēšanām aizmirst par saviem solījumiem kā kādu nesmuku pārpratumu. Līdz ar to politiķu meli un iedzīvotāju nogurums noveda pie zemas vēlētāju aktivitātes," situāciju vērtēja Agešins.
Politiķa ieskatā, lai nākotnē izvairītos no tik zemas vēlētāju aktivitātes, deputātiem būtu maksimāli jāseko līdzi vēlētāju doto solījumu pildīšanai.
Prognozējot "Saskaņas" rezultātus reģionos, Agešins pārliecināts, ka partija uzrādīs cienījamu rezultātu un tā būs arī atsevišķu pašvaldību vadībā.
Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši apmēram 34% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar preses konferencē paziņoja, ka tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.
Lielākā aktivitāte vēlēšanās bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 36,61% balsstiesīgo iedzīvotāju.