Vai Alcheimera slimība draud ikvienam?
Demence ir slimību grupa, kurā ietilpst Alcheimera slimība, Levi ķermenīšu slimība, vaskulārā demence un temporālā demence. Sabiedrībā vairāk tiek runāts par Alcheimera slimību. Un pamatoti, jo ar to sirgst aptuveni divas trešdaļas visu demences slimnieku.
Alcheimera slimība nedraud visiem. Un pat tiem, kam tā var būt ģenētisku iemeslu dēļ, piekopjot pareizu dzīvesveidu, to var attālināt. Vairumā gadījumu Alcheimera slimību ir veicinājis dzīvesveids. Smadzeņu darbības traucējumus izraisa liekais svars, asinsvadu slimības, neveselīgi paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, hormonālais disbalanss, pārmērīgs stress. Daudzas no tām ir lietas, ko faktiski ir iespējams mainīt.
Senioriem, kas laiku pavada mājās, ir jāatrod iemesls piecelties un pakustēties, lai atmodinātu smadzenes. Var iziet pagalmā un nākt atpakaļ. Var izstaigāt dzīvokli, var dzert no mazas krūzes, lai būtu iemesls regulāri piecelties un doties pēc jauna dzēriena. Patiesībā ilgstoša sēdēšana nodara lielāku ļaunumu nekā nevingrošana.
Svarīgi apzināties, ka visa pamatā ir cilvēka paša vēlme kustēties un darboties.
Vingrinājumi smadzeņu iekustināšanai
Jebkura fiziska aktivitāte ir laba, jo liek smadzenēm saprast, ka tās joprojām ir vajadzīgas.
Ja cilvēks ir mazkustīgs, smadzenēm rodas sajūta, ka ķermenis ir lieks. Ar smadzenēm ir līdzīgi kā ar, piemēram, salauztu roku – ja nedēļu vai divas tā stāv nekustīga, muskuļi atrofējas. Tos pēc sadzīšanas jāsāk trenēt no jauna.
Smadzenēs ir tā sauktās smadzeņu kartes, un tas nozīmē, ka noteikta smadzeņu vieta atbilst konkrētai ķermeņa daļai – kājām, rokām u.tml.
Šīs daļas nav sadalītas proporcionāli. Liela smadzeņu vieta atvēlēta galvai, lūpām, sejai, acīm, arī pirkstiem. Jo zona nozīmīgāka, jo vairāk, to kustinot, stimulējam smadzenes.
Tāpēc smadzeņu darbības uzturēšanai ļoti labi palīdz darbošanās ar pirkstiem. Te der arī adīšana.
Starp citu, daudzi ķirurgi brīvajā laikā ada, lai nezaudētu pirkstu veiklību un uzturētu smadzeņu tonusu.
Vienai rokai savieno īkšķa un rādītājpirksta galu, lai veidotos aplis, pārējie pirksti izstiepti. Otrai rokai rādītājpirkstu un vidējo pirkstu izstiepj “V” zīmē, pārējie savilkti dūrē. Tad vienlaikus abām rokām pozīciju samaina. Tā 10 reizes pēc kārtas. Sākumā, visticamāk, vingrojums neizdosies gana raiti, bet to var uztrenēt. Brīdis, kad nākas piedomāt, kā pareizi samainīt pirkstu pozīcijas, ir brīdis, kad sāk veidoties jauni smadzeņu neironi.
Pretējās darbības vingrojums
Nākamais vingrojums veicams stāvus. Vienu kāju, saliektu celī, atceļ no grīdas. Kāju līdz celim riņķo uz labo pusi. Vienlaikus pretējo roku līdz elkonim apļo uz pretējo pusi.
Stāv taisni ar abām pēdām uz grīdas. Atceļ abus papēžus reizē un pastiepjas uz augšu. Darbību atkārto 15 sekundes. Tad to pašu dara, noliecot galvu uz vienu sānu, pēc tam – uz otru. Šis vingrojums palīdz nostiprināt vestibulāro aparātu.