Tikšanās ar Krištianu Ronaldu par digitālām monētām: kādēļ futbola klubi pievēršas savām kriptovalūtām?

FOTO: EPA/Scanpix

Pandēmijas laikā īstu bumu piedzīvojušas ne tikai populārākās kriptovalūtas. Savus spēkus šajā tirgū izmēģina arī futbola klubi, kuri saviem līdzjutējiem piedāvā savas kriptomonētas. Kādēļ tādi klubi kā “Paris Saint Germain” (PSG), “Juventus”, “Barcelona” un citi ir radījušas savu kriptovalūtu, un vai ar to var nopelnīt?

“Forbes” vēsta, ka 25. maijā 2000. gada “Zelta bumbas” ieguvējs un bijušais Spānijas klubu “Barcelona” un “Real Madrid” spēlētājs Luišs Figu, kā arī portugāļu futbolists Rikardu Kvarežma kļuva par kriptovalūtu lietotnes "dotmoovs" vēstniekiem. Projekts ļauj lietotājiem sacensties citam ar citu futbola frīstailā tīmeklī un par uzvarām iegūt kriptovalūtu.

Tas nav vienīgais gadījums, kad futbolisti vai futbola klubi sadarbojas ar kriptovalūtu projektiem. Sākot ar 2019. gada beigām, slavenākie futbola klubi pasaulē ir sākuši apgūt kriptovalūtu tirgu. “Juventus”, PSG un “Barcelona” pat ir savas kriptovalūtas, par kuru var iegādāties, piemēram, tiesības uz stadiona lielā ekrāna parādīt savu video vai arī veikt straumēšanu no kluba ģērbtuves.

Unikāla pieredze un iespaidi

PSG 2018. gadā kļuva par vienu no pirmajiem futbola klubiem, kas paziņoja par plāniem laist klajā savu kriptovalūtu. 2020. gada janvārī klubs laida klajā digitālās monētas un sāka tās pārdot līdzjutējiem. Platformā “Socios.com” viena kriptomonēta maksāja divus eiro. Toreiz komandas oficiālais “Twitter” konts paziņoja, ka līdzjutēji var lejupielādēt īpašu lietotni un “pacīnīties par unikāliem iespaidiem”.

Kādus “unikālus iespaidus” klubs piedāvāja digitālo monētu īpašniekiem? Piemēram, viņi varēja balsot par to, kādam uzrakstam jārotā kapteiņa Tjago Silvas apsēju spēles laikā.

Turklāt ar kriptovalūtu palīdzību līdzjutējiem tika solīts ļaut izvēlēties mēneša labāko spēlētāju vai arī jaunu formas tērpa krāsu, kā arī iegūt iespēju tikties ar savu iecienītāko spēlētāju.

Dažus mēnešus vēlāk kļuva skaidrs, ka projektam ir nākotne. Jau 2020. gada martā futbola klubi savas spēles sāka aizvadīt tukšu tribīņu priekšā. To vidū bija arī Čempionu līgas spēle starp PSG un Dortmundes “Borussia”. Kopumā futbola spēļu apmeklēšana visā Eiropā (izņemot Baltkrievijas čempionātu) futbola līdzjutējiem vairāk nekā uz pusgadu kļuva par nepieejamu greznību.

Līdz ar to digitālās platformas kļuva par vienīgo veidu, kā klubiem mijiedarboties ar saviem līdzjutējiem, teikts “Delloite” veiktajā pētījumā “Bagātāko klubu reitings 2021. gadā”.

2020. gada decembrī PSG kriptomonētu tirdzniecība sākās arī kriptovalūtu biržā “Binance”. To sākotnējā cena bija aptuveni 13 dolāri par vienību, bet pēc diennakts sasniedza pat 35,25 dolārus. Pašlaik viena PSG monēta maksā 15,74 dolārus, bet apritē ir 1,3 miljoni monētu (no maksimāli iespējamajiem 20 miljoniem monētu). Šīs kriptovalūtas vērtība sastāda vairāk nekā 20 miljonus dolāru.

Līdzās PSG kriptovalūtu tirgū sāka darboties arī Itālijas klubs “Juventus”, kas izdeva savu kriptovalūtu JUV. Plānus laist klajā savas kriptomonētas “Juventus” atklāja 2019. gada beigās, norādot, ka viena digitālās valūtas vienība maksās divus eiro. Kriptomonētu īpašniekiem klubs piedāvāja iespēju balsot par dziesmu, ko atskaņot pēc komandas vārtu guvuma mājas spēlēs.

Šī gada martā “Juventus” superzvaigzne Krištianu Ronaldu kļuva par pirmo futbolistu pasaulē, kurš saņēmis prēmiju kluba kriptovalūtā. Kluba prezidents Andrea Anjelli uzdāvināja zvaigznei t-kreklu ar uzrakstu “G.O.A.T” (visu laiku diženākais, no angļu val “greatest of the time”), kā arī 770 JUV monētas. Patlaban šī prēmija varētu būt ap 8000 eiro vērta (10,9 eiro par vienu monētu).

2020. un 2021. gadā līdzjutēju kriptovalūtu laida klajā arī citi klubi, to vidū arī “Manchester City”, “Barcelona”, “Roma”, “AC Milan”, “Atletico Madrid” un “Galatasaray”. Tas, ko izdarīja PSG, “Juventus” un citi klubi, ir saucams par līdzjutēju digitālo monētu piedāvāšanu (FTO) – tas ir process, kura laikā klubi rada un izvieto digitālās monētas partneru blokķēžu platformās, bet fani tās var iegādāties par fiksētu cenu.

Kā tas darbojas?

Digitālo monētu izvietošanai futbola klubi izmanto jau gatavus IT risinājumus. Lielākā daļa klubu, to vidū “Barcelona”, “Juventus” un “Manchester City”, sadarbojas ar platformu “Socios.com”. ŠĪ platforma izsniedz bezmaksas monētas tīmekļa spēlē, kas pēc savas būtības atgādina “Pokemon Go”. Ar to līdzjutēji var doties pa pilsētas ielām un meklēt, kur ir paslēptas digitālās monētas, bet paši klubi pārdod tās par fiksētām cenām.

2018. gadā šī platforma laida klajā savu kriptovalūtu - “Chiliz”, kas darbojas “Ethereum” blokķēdē. Pirms līdzjutējs vēlas iegādāties sava kluba kriptomonētas, viņam vispirms nāksies iegādāties “nefutbola” kriptovalūtu.

Šajā blokķēdes sistēmā “Ethereum” atbild par digitālās monētas operācijām – ievadīšana sistēmā, izņemšana no tās, komisijas izmaksas, bet “Socios” atbild par kluba mijiedarbību ar līdzjutējiem, kā arī pašu līdzjutēju savstarpējo komunikāciju – tiek veiktas aptaujas, balsojumi, tiek organizēta apmaiņa ar monētām starp līdzjutējiem.

Kādēļ klubiem tas nepieciešams?

Šādi rīkojoties, futbola klubi ar digitālo valūtu palīdzību cenšas piesaistīt jaunus līdzjutējus un aicina viņus sekot līdzi kluba dzīvei. Var likties, ka futbola klubi to dara, lai tikai piesaistītu vairāk naudas. Tomēr “Manchester City” digitālās monētas līdzjutējiem deva bez maksas, bet “Juventus” un “Barcelona” valūtas maksā divus eiro. Līdz ar to – šajā gadījumā par dzīšanos pēc peļņas runāt nevar.

Šāda veida instruments ir ļoti labs, jo tas neprasa lielu reklāmas budžetu. Tomēr eksperti ir vienisprātis - “futbola kriptovalūtas” neradīs revolūciju, jo tās ar laiku kļūs par alternatīvu finanšu instrumentu, nevis pastāvīgu iespēju līdzjutējiem ietekmēt savas komandas himnu.

Eksperti uzskata, ka klubi laiž klajā savas kriptovalūtas, lai faktiski digitalizētu savas lojalitātes programmas. Tiek norādīts, ka ar blokķēžu sistēmu palīdzību var tirgot biļetes, izvairoties no viltojumiem, kā arī padarīt pārpircēju tirgu mazāk riskantu.

Šāda sistēma maz atšķiras no ikdienišķo lojalitātes karšu programmām – futbola pasaulē ar šādām “kartēm” teorētiski var iegādāties tikšanos ar Ronaldu, bet lielveikalu naudiņu vietā ir kriptovalūta.

“Socios.com” dibinātājs un ģenerāldirektors Aleksandrs Dreifuss norādīja, ka 99,9% futbola kluba līdzjutēji nedzīvo vienā valstī vai pilsētā, kurā atrodas klubs, bet ar šādu digitālo iniciatīvu palīdzību ir iespējams no jebkuras vietas pasaulē ietekmēt kluba lēmumus.

Komentārā “Coin Telegraph” viņš norādīja, ka kriptovalūtu esamība ir orientēta uz līdzjutēju savstarpējās mijiedarbības monetizāciju. Tas platformām ļauj piesaistīt jaunus klientus - “simtiem miljonu futbola fanu, kas atbalsta kādu no lielajiem klubiem”.

Vai līdzjutēji var nopelnīt ar futbola kriptovalūtām?

Futbola klubi laiž apgrozībā savas digitālās monētas, jo tas ir lielisks iemesls lojālai fanu bāzei, kas vienmēr vēlas redzēt jaunus produktus. Tomēr arī šādi projekti var būt riskanti, jo kriptovalūtu tirgus ir ļoti volatils. Lai arī futbola digitālās monētas ir stabilākas nekā, piemēram, “Bitcoin”, tās tāpat ietekmē svārstības kriptovalūtu tirgos.

Tomēr “futbola kriptovalūtu” pieprasījums ir saistāms tikai ar konkrētā kluba līdzjutēju daudzumu, tāpēc to izaugsme un kļūšana par lielāka mēroga norēķinu vienību nav prognozējama.

Kā vēl izmantot blokķēžu tehnoloģiju futbolā?

Vēl populārs virziens, kā klubi izmanto digitālās blokķēžu platformas, ir dažādu kolekcijas priekšmetu apmaiņa un tirgošana (piemēram, ierobežotās elektroniskās kartītes ar mīļāko spēlētāju attēliem), kā arī izmantot dažādās spēlēs, piemēram, “fantāzijas futbolā” (kad līdzjutēji sacenšas ar virtuālām komandām).

Vēl futbola pasaulē ir vairāki gadījumi, kad darījumos iesaistītas kriptovalūtas. 2018. gadā Turcijas amatieru klubs “Harunustaspor” iegādājās 22 gadus veco spēlētāju Omaru Faruku Kiroglu par 2500 Turcijas lirām un 0,0524 bitkoiniem. 2018. gadā komanda no Gibraltāra paziņoja, ka daļu algas spēlētāji saņems kriptovalūtā.

Uz augšu
Back