Levits rosina Saeimā spriest par skaidru kārtību, kādā komerciālie mediji varētu saņemt valsts atbalstu

Piektdien publiskā konferencē par valsts atbalstu komerciālajiem medijiem Valsts prezidents rosināja sākt diskusiju par risinājumu rašanu, lai demokrātijas vārdā stiprinātu arī komerciālos plašsaziņas līdzekļus.

Pēc Valsts prezidenta paustā, likumā jānosaka valsts atbildība, ar kuru apņemas sniegt atbalstu komerciālajiem medijiem.

Viņš uzsvēra, ka demokrātiskā valstī ir pienākums rūpēties par medijiem, lai katram valsts pilsonim nodrošinātu iespēju piedalīties valsts jautājumu izdiskutēšanā. Taču papildus valsts pienākumam demokrātijas stiprināšanā, likumā būs noteikta arī valsts atbildība.

Valsts prezidents atzīmēja, ka likumā būs jānosaka arī valsts atbalsta instrumenti, jāietver stingri un pārbaudāmi nosacījumi, lai skaidri noteiktu, kuri komerciālie mediji varēs pretendēt uz valsts atbalstu. Likumā jābūt aprakstītam komerciālā plašsaziņas līdzekļa statusam un veidiem, lai nošķirtu profesionālu žurnālistiku no personām, kas darbojas sociālajos tīklos. Kā uzsvēra Levits, atbalsts būs paredzēts tieši medijiem.

Levita ieskatā, likumā būtu jāparedz arī pamatprincipi, kas jāņem vērā komerciālajiem medijiem, veidojot savus ētikas kodeksus. Kā prasība tiks noteikta obligāti atklāt mediju patieso labuma guvēju vārdus un uzvārdus. Kā uzsvēra Valsts prezidents, atbalsts pienāktos tiem medijiem, kuri ievēro godprātību un ētiskas žurnālistikas standartus.

Likumā tiktu paredzēti arī noteikumi, kādā veidā tiktu organizēts konkurss uz atbalstu komerciālajiem medijiem. Valsts prezidents piekodināja, ka konkursam ir jābūt caurspīdīgam. Pēc Levita sacītā, atbalsts tiks piešķirts tikai tiem medijiem, kuri spēj nodrošināt kvalitatīvu žurnālistiku un sniegs būtisku pienesumu demokrātijas stiprināšanā.

Kā vienu no realizējamām iespējām Valsts prezidents rosināja veidot īpašu mediju atbalsta fondu, kur būtu konkrēta sistēma finanšu piešķiršanai komerciālajiem medijiem. Tas varētu būt pēc līdzīga principa kā strādā Sabiedrības integrācijas fonds un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Levita ieskatā, jaunveidotajam fondam varētu paredzēt dažādas mērķprogrammas, piemēram, tehnoloģiju iegādei vai žurnālistu apmācībai digitālajā vidē. Valsts prezidents atzīmēja, ka atbalsta piešķiršanā svarīgs aspekts būs valsts valodas kvalitātei. Proti, medijam sabiedrībai ir jāsniedz ļoti laba latviešu valoda, izvairoties no interneta vides saziņas valodas piekopšanas.

Mediju atbalsta fonds varētu iekļaut arī biznesa inkubatorus, kas veicinātu jauno mediju rašanos, pauda Valsts prezidents.

Tāpat Levits norādīja, ka būtu jāparedz Mediju ētikas padomes stiprināšana, lai padome varētu veikt dziļākas analīzes un padomes lēmumi būtu juridiski labāk izstrādāti un sabiedrībai publiski pieejami.

Kā sacīja Valsts prezidents, tas viss Saeimai būtu jāiestrādā jaunā likumā vairāk nekā gada laikā un likums varētu stāties spēkā pēc nākamās Saeimas vēlēšanām. "Šeit ir visi priekšnoteikumi, lai to izdarītu," sacīja Levits.

Vienlaikus Levits pauda atbalstu pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanai medijiem no 12% līdz 5%, norādot, ka tas būtu nopietns atbalsta pienesums komerciālajiem medijiem.