Vāc parakstus par aizsargjoslas palielināšanu, lai novērstu ūdens piesārņošanu

Amatas upe pavasarī. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" iedzīvotāji sākuši parakstu vākšanu par aizsargjoslas palielināšanu, lai novērstu ūdens baseinu piesārņošanu.

Iniciatīvas autors Einārs Vītols skaidro, ka minerālmēsli, pesticīdi un kūtsmēsli no fermām ar nokrišņiem tiek ieskaloti novadgrāvjos un upēs. Tas rada eitrofikāciju - pārlieku barības vielu nonākšanu upēs un ezeros.

Viņš uzsver, ka tas ir piesārņojums, kas degradē Latvijas ūdenstilpes un mazina Latvijas vides kvalitāti.

Tāpēc, viņaprāt, ir jāuzlabo Aizsargjoslu likums, anulējot Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus par Aizsargjoslu meliorācijas būvēm un ierīcēm, iekļaujot tos Aizsargjoslu likumā un nosakot aizsargjoslas palielināšanu meliorācijas būvēm un ierīcem ap lauksaimnieciski apstrādājamām zemēm no pašreizējiem 10 uz 20 metriem.

Vītols apgalvo, ka aizsargjoslas izmērs 10 metri nav pietiekams un nenovērš ūdens baseinu piesārņošanu. Pēc viņa domām, jāpastiprina kontroles mehānisms, un Valsts vides dienestam ir jānodrošina vajadzīgais resurss lauksaimnieku kontrolei, "atņemot pašvaldībām kontroles monopolu, kas nav ieinteresētas vērsties pret lauksaimniekiem - sev izdevīgiem nodokļu maksātājiem".

Ar šīm izmaiņām iniciatīvas aizstāvji centīsies saglabāt "tīras Latvijas mazās upes arī nākamajām paaudzēm". Vītols min, ka vērojot, piemēram, Mazo Juglu 40 gadu garumā, ir redzams, ka sevišķi pēdējo piecu gadu laikā situācija pasliktinās. Upe vairāk puto, un palielinās ūdenszāļu daudzums.

"Meliorācijas grāvju pieduļķojums, neviena neierobežots, nonāk upēs. Ja gribam dzīvot tīrā, nepiesārņotā vidē, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, lai neļautu lauksaimniekiem piesārņot ar pesticīdiem, minerālmēsliem un kūtsmēsliem no fermām Latvijas mazās upītes un meliorācijas grāvjus, no kuriem piesārņojums pēc tam nonāk upēs," uzskata iniciatīvas autors.

Viņaprāt, nepietiekami tiek kontrolētas lopaudzēšanas un piensaimnieku fermas un viņu mēslu glabāšanas novietnes, to tuvums novadgrāvju un meliorācijas sistēmām. Vītols norāda, ka intensīvākas lietavas pastiprināti ieskalo mēslojumu no laukiem novadgrāvjos.

"Pašvaldības "glābj" lauksaimniekus, lopaudzētājus un piensaimniekus un ir nepietiekami prasīgas pret sev izdevīgiem nodokļu maksātājiem. Ir uzskatāmi redzams, ka pašreizējais aizsargjoslas platums lauksaimniecības zemēm - 10 metri - ir nepietiekams, un tā domātā kontrole nedarbojas," paudis parakstu vākšanas iniciators, uzsverot, ka tāpēc tas ir jāpalielina vismaz līdz 20 metriem, ja nevar ieviest īpašu ierobežojumu lauku mēslošanai.

Uz augšu
Back