Izrādās, ka akmeņi uz asteroīda “Ryugu” ir pāsteidzoši “pufīgi”

Asteroīds "Ryugu". FOTO: AP/Scanpix

Jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka akmeņi uz asteroīdiem var būt pat trīs ceturtdaļas dobi vai pat vairāk. Šis atklājums varētu palīdzēt iegūt vairāk informācijas par to, kā veidojusies Zeme un citas planētas.

Planētu veidošanās sākuma stadija sākās ar “celtniecības blokiem”, kas zināmi kā planetezimāļi jeb akmeņi asteroīda līdz pundurplanētas izmērā. Iepriekšējos pētījumos skaidrots, ka planetezimāļi varēja būt ļoti porainas, mīkstas putekļu “klimpas”, kuras laika gaita veidojis karstums, gravitācija un sadursmes, izdevumam “Space” stāstīja pētījuma galvenais autors Naoja Sakatani.

Asteroīda "Ryugu" virsma. FOTO: AFP / Scanpix

Nesen Japānas kosmosa zonde “Hayabusa2” atklāja, ka “Ryugu” - 800 metru platais, Zemei tuvais dimanta formas asteroīds – ir klāts ar akmeņiem, kas ir 30% līdz 50% poraini. Tagad Sakatani ar saviem kolēģiem atklājuši, ka šie akmeņi varētu būt pat 70% poraini jeb tikpat poraini, kā iepriekš minētie planētu aizmetņi jeb planetezimāļi. Tas liecina, ka uz “Ryugu” varētu atrasties atliekas no agrīnās Saules sistēmas.

Lai izanalizētu asteroīda virsmu, zinātnieki izmantoja infrasarkano kameru un secināja, ka viens no akmeņu apkopojumiem atrodas 9 metrus plata krātera centrā. Pētnieki noskaidroja, ka šie akmeņi ir vismaz 71% poraini.

Viens no iespējamajiem iemesliem, kāpēc šie akmeņi ir veidojušies tik ļoti poraini, ir kosmiskās sadursmes, proti, akmeņi veidojušies pēc tām. Tiesa, eksperimentā, kad zonde asteroīda virzienā raidīja lielgabala šāvienu, līdzīgi poraini akmeņi tomēr neveidojās.

Japānas zondes "Hayabusa2" savāktais materiāls no asteroīda "Ryugu". FOTO: AFP / Scanpix

2019. gadā “Hayabusa2” no asteroīda virsmas savāca paraugus, kas 2020. gadā veiksmīgi tika nogādāti uz Zemes. Tiesa, analizēt šos paraugus ir ļoti grūti, jo tie ir ārkārtīgi trausli.

Uz augšu
Back