Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma sākotnēji Valsts prezidenta Egila Levita iesniegto Latviešu vēsturisko zemju likumu, kura mērķis ir radīt priekšnoteikumus iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un attīstībai.
Likuma, kas risinātu vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības jautājumus, izstrādi paredzēja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.
Likuma preambulā iekļauti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie aspekti un uzsvērts, ka latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas kopējā bagātība.
Ar jauno likumu akcentēta katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai.
Šajās zemēs pastāvošās kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu, kas raksturo latvietības daudzveidību, saglabāšanai un attīstīšanai nepieciešams pievērst visas sabiedrības uzmanību, paredzot arī atbalstu vietējām kopienām, lai sekmētu apzinātu un sistemātisku kultūrpolitikas darbu šajā jomā, teikts likuma anotācijā.
Tāpat likums noteic, ka Rīgas valstspilsēta kā Baltijas mēroga metropole ir vēsturiska Vidzemes daļa
un Rīgas īpašā identitāte un kultūrvēsturiskās vides savdabība ir atbalstāma un veicināma. Kā vēsturiska Vidzemes daļa likumā noteikta arī Jūrmalas valstspilsēta.
Likumā ietvertas vēsturisko zemju iedzīvotāju tiesības un atbildība, nosakot, ka ikviens var kopt un attīstīt, kā arī veicināt kopīgo ieinteresētību saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm savas zemes identitāti un kultūrvēsturisko vidi.
Tāpat noteikti valsts un pašvaldību pienākumi vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā un attīstībā, izstrādājot un īstenojot pastāvīgu politiku un nodrošinot atbalsta pasākumus. Likumā arī paredzēta pašvaldību sadarbība, lai veicinātu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un iedzīvotāju kopīgās identitātes izjūtu.
Izskatot parlamentāriešu likumam iesniegtos priekšlikumus, tika noraidīts ierosinājums likuma preambulā Latgalei paralēli izmantot vietvārdu "Latgola",
kas precīzāk apzīmējot Latgales vietvārda lietojumu latgaliešu rakstu valodā. Šādu priekšlikumu iesniedza deputāti Edmunds Teirumnieks (NA) un Janīna Kursīte-Pakule (NA) Deputāte pauda, ka tādējādi tiktu veicināta latgaliešu rakstu valodas saglabāšana un attīstība. Arī deputāte Ilga Šuplinska pauda atbalstu šim priekšlikumam, akcentējot 1917.gadā notikušā Latgales kongresa nozīmi Latvijas vēsturē.
Reizē Saeima atbalstīja atbildīgās Administratīvi teritoriālās reformas priekšlikumu, ka likuma preambulā konkrēti netiek minēta neviena no vēsturiskajām zemēm. ATR komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP) norādīja, ka pēc plašām diskusijām komisija vienojās par vienotu, iekļaujošu ievaddaļas redakciju.
Tāpat tika noraidīts abu Nacionālās apvienības deputātu priekšlikums minēt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju valodu kā unikālu iezīmi.
Kā debatēs uzsvēra Kursīte-Pakule, nav šaubu, ka latviešu vēsturiskās zemes identitāti veido arī valoda, kas ir ļoti svarīgs jautājums.
Pūce skaidroja, ka šo priekšlikumu komisija nevarēja atbalstīt, jo tādā gadījumā Saeimai arī būtu jānoformulē, ar ko atšķiras zemgaliešu valoda no vidzemnieku valodas, vai tā ir atsevišķi noformulējama kā atsevišķs valodas paveids. Politiķis norādīja, ka ir novērtēta vēlme paust atbalstu latgaliešu rakstu valodai un likumā tāpēc ir iekļautas vairākas atsauces uz latgaliešu rakstu valodas kopšanas pienākumu.
Tika noraidīts arī Kursītes-Pakules un Teirumnieka priekšlikums precīzāk formulēt par latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi izglītības iestādēs, tās lietošanu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos.
Tā vietā likumā būs vispārīgāk noteikts, ka tiks veicināta latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguve un lietojums, kā arī tiks atjaunoti un vidē izmantoti vietvārdi latgaliešu valodā.
Kursīte-Pakule gan aicināja atbalstīt specifisku priekšlikumu, jo reālā dzīve rāda, ka ierēdņi lasa to, kā ir uzrakstīts likums un ka likumi attiecībā uz latgaliešu rakstu valodu kā latviešu valodas vēsturisko paveidu reālajā dzīvē tiek piemēroti sašaurināti un ierobežojoši.
"Lai mazinātu strīdus un neskaidrības, būtu vēlams dot šādas norādes, tāpēc aicinu atbalstīt," mudināja deputāte.
Arī deputāte Regīna Ločmele (S) uzsvēra, ka Latgale prasa no deputātiem īpašas rūpes un aizsardzību, it īpaši tas attiecas uz latgaliešu rakstu valodu.
Viņa atgādināja, ka savulaik tika aizliegts deputāta zvērestu teikt latgaliski un ka kolēģu priekšlikuma atbalstīšana būtu pavisam neliela parādu atdošana latgaliešu rakstu valodai.
ATR komisijas vadītājs pēc kolēģu uzklausīšanas pieļāva, ka likuma teksts nav pietiekami iepazīts no deputātu puses. Pūce akcentēja, ka šis būs pirmais likums, kurā tiek noteikts valsts un visu attiecīgo pašvaldību pienākums nodrošināt latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu ilgtspējīgu attīstību.
Ministru kabinetam (MK) uzdots līdz šī gada beigām apstiprināt Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, lai saskaņotu valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus, kā arī koordinētu un mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību resursus. Tas būs vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments uz septiņiem gadiem, un tā izstrādi uzticēt Kultūras ministrijai. Finansējumu plāna īstenošanai paredzēts noteikt, sagatavojot 2023.gada valsts budžeta projektu.
Noteikts, ka MK reizi gadā Saeimai un Valsts prezidentam sniegs ziņojumu par paveikto likuma mērķu sasniegšanā, plāna īstenošanā un iecerēto turpmāko darbību. Pirmais ziņojums jāsniedz līdz 2023.gada 30.jūnijam.
Nolemts izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kuras uzdevums būs sekmēt valsts iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar vēsturisko zemju identitāti un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Padomē paredzēts iekļaut kultūras ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru, ekonomikas ministru, izglītības un zinātnes ministru, satiksmes ministru, tieslietu ministru, zemkopības ministru, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta, pašvaldību pārstāvjus, vienu sabiedrības pārstāvi no katras vēsturiskās zemes un lībiešu kopienas. Padomes darbu vadīs kultūras ministrs.
