/nginx/o/2021/06/18/13857112t1h07a7.jpg)
Sekojot līdzi interešu konflikta pārvaldībai Latvijā un Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) piektās novērtēšanas kārtas ziņojuma ieviešanai, biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) un ASV vēstniecība Latvijā rīko starptautisku tiešsaistes pasākumu, kas veltīts interešu konflikta pārvaldībai centrālajā valdībā (konsultatīvo darbinieku un padomnieku līmenis), valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Diskusija notiek 2021. gada 18. jūnijā plkst. 14.00–16:30.
Diskusijā kopā ar GRECO ziņotājiem, starptautiskajiem un vietējiem pretkorupcijas un labas pārvaldības ekspertiem runāsim par Latvijas progresu mērķtiecīgu pasākumu ieviešanā, lai novērstu interešu konfliktu augsta līmeņa amatpersonu vidū, kā arī Saeimas pēdējā laika atkāpēm no šo rekomendāciju ieviešanas.
Pasākumu atklās Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā V.E. Hoverts Jans Korneliss Beils de Vrū un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga.
Diskusijā piedalās:
Latvijā relatīvi nebūtiskāki interešu konflikti tiek kontrolēti daudz stingrāk nekā daļa no tām amatpersonām, kas ieņem augstākus amatus un pieņem daudz svarīgākus lēmumus, šādu viedokli šodien diskusijā pauda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (S).
Kā uzskata komisijas vadītāja, Latvijā vēl ir daudz jāstrādā ar labas pārvaldības jautājumiem un pie interešu konfliktu novēršanas. Politiķe pauda, ka būtiski, lai šo mērķu sasniegšanai tiek izmantoti samērīgi mehānismi.
Golberga piebilda, ka diskusijās par šiem jautājumiem bieži vien izpratne un viedoklis veidojas no cilvēka personīgās pieredzes un atkarīgs no tā, kādu institūciju viedokļa paudējs pārstāv.
Diskutējot par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu, "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce cita starpā norādīja, ka daļā no gadījumiem valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšana ir kļuvusi par pamatā birokrātisku procedūru bez reāla ieguvuma. Praksē esot amatpersonu grupas, par kurām šīs informācijas pieejamība nav palīdzējusi atklāt kādu interešu konfliktu vai kādu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu, uzskata politiķis.
Pūce vērsa uzmanību, ka šī birokrātiskā pieeja ar amatpersonu deklarācijām tiek saglabāta ar argumentu, ka, ja samazinātu šīs publiski pieejamās informācijas apjomu, tad paliktu vēl sliktāk. Politiķis reizē uzsvēra, ka neuzskata, ka būtu jāatsakās no valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas.
Tomēr, atsaucoties uz kāda kolēģa agrākiem izteikumiem, Pūce norādīja, ka nav pilnīgi skaidrs pamatojums, kāpēc, piemēram, ministriju vecākajam referentam ir jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas. Šie cilvēki tieši nelemj par kādiem izšķirošiem jautājumiem, izrietēja no politiķa teiktā.
Šī ir otrā Delnas rīkotā tiešsaistes apaļā galda diskusija, veltīta GRECO rekomendāciju iedzīvināšanai Latvijas politiskajā vidē. Pirmā apaļā galda tikšanās tika veltīta interešu pārstāvības atklātības regulējumam Latvijā, un tā notika 2021. gada 23. aprīlī.
