“Dzīvās fosilijas” - noslēpumainas zivis, kas var sasniegt 100 gadu vecumu (5)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Koelakants
Koelakants Foto: AFP / Scanpix

Koelakants – dīvaina milzu zivs, kas eksistēja dinozauru laikmetā un eksistē joprojām, turklāt sasniedzot pat 100 gadu vecumu.

Lēnā cilvēka auguma zivs mīt dziļi jūras dzīlēs un tiek dēvēta par “dzīvo fosiliju”. Šī lēnīgā zivs sevī iemieso pretstatu teicienam “dzīvo ātri, mirsti jauns” - tā aug lēni un spēj sasniegt pat 100 gadu vecumu, vēstīts portālā "AP".

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”, rakstīts, ka šo zivju mātītes dzimumgatavību sasniedz tikai aptuveni 60 gadu vecumā, bet tēviņi 40 līdz 69 gadu vecumā. Pats dīvainākais ir tas, ka grūtniecība šīm zivīm ilgst aptuveni 5 gadus.

Koelakants
Koelakants Foto: AP/Scanpix

Koelakanti, kas pasaulē eksistē jau aptuveni 400 miljonus gadu, tika uzskatīti par izmirušiem, līdz 1938. gadā pie Dienvidāfrikas krastiem tika atrasts viens dzīvs šīs sugas pārstāvis. Zinātnieki ilgi uzskatīja, ka koelakantu mūžs ir aptuveni 20 gadu, tomēr franču zinātnieki jaunajā pētījumā aprēķināja, ka šīs zivis var dzīvot pat gadsimtu.

Koelakanti ir tik apdraudēti un reti, ka zinātniekiem nākas pētīt tikai jau notvertus un mirušus sugas pārstāvjus.

Iepriekš zinātnieki zivju vecumu aprēķināja, skaitot līnijas uz noteiktām koelokantu zvīņām. Tomēr franču zinātnieki atklāja, ka garām tiek palaistas mazākas līnijas, kas redzamas tikai polarizētā gaismā.

Foto: AP/Scanpix

Viens no pētījuma autoriem Bruno Ernande stāstīja, ka polarizētajā gaismā atklājās, ka pie katras lielās līnijas ir piecas mazās līnijas. Rezultātā noskaidrojās, ka vecākā zinātniekiem pieejamā zivs mirusi 84 gadu vecumā.

Izmantojot šo tehniku, zinātnieki izpētīja divus zivs embrijus, aprēķinot, ka lielākais no tiem bija 5 gadus vecs. Vēlāk zinātnieki secināja, ka grūtniecība šīm zivīm ilgst vismaz piecus gadus.

Lai arī koelakanti nav ģenētiski saistīti ar citiem okeāna dzīļu iemītniekiem, piemēram haizivīm un rajām, tomēr tie noveco līdzīgi lēni. Iespējams, tas veidojies evolūcijas ceļā, līdzīgas dzīves vides dēļ.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu