Novērtējumā arī konstatēts, ka neviens no plānā ietvertajiem pasākumiem nenodara būtisku kaitējumu videi, tādējādi ievērojot Atveseļošanās un noturības mehānisma regulas noteikumus.
"Latvijas izveidotās kontroles sistēmas tiek uzskatītas par pietiekamām, lai spētu aizsargāt Savienības finanšu intereses. Plānā ir sniegtas ziņas par to, kā valsts iestādes novērsīs, atklās un izbeigs interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu saistībā ar līdzekļu izmantošanu," klāstīja EK.
Ja Eiropas Padome plānu apstiprinās, Latvijai varēs izmaksāt 236 miljonus eiro priekšfinansējumu. Tas atbilst aptuveni 13% no visas summas, ko pieprasījusi Latvija.
Lai EK apstiprinātu turpmāko daļu izmaksu, jābūt pienācīgi izpildītiem atveseļošanas un noturības plānā norādītajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, kas apliecina progresu investīciju un reformu īstenošanā.
Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Kariņš: ES Atveseļošanas mehānisms būs nozīmīgs instruments viedās reindustrializācijas īstenošanai Latvijā
Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums būs nozīmīgs instruments viedās reindustrializācijas īstenošanai Latvijā, par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pausto pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu aģentūru LETA informēja premjera pārstāvis Sandris Sabajevs.
Kariņš ar Leienu pārrunāja Latvijas plānu ES Atveseļošanas fonda finansējuma ieguldījumiem, ko EK ieteiks ES Padomei apstiprināt, kā arī Eiropas Zaļo kursu un reģionālās sadarbības projektus, "Rail Baltica" un Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar ES.
"Latvija īsteno virkni būtisku reformu, viena pamatmērķa vadīti, proti, lai mēs varētu iedzīvināt to, ko dēvēju par viedo reindustrializāciju jeb ražošanas atdzimšanu jaunu investīciju piesaistei un aizvien vairāk labi apmaksātu darbavietu radīšanai eksportspējīgos uzņēmumos," pēc tikšanās ar Leienu pauda valdības vadītājs.
Premjers norādīja, ka viens no atslēgas instrumentiem šī lielā mērķa sasniegšanai ir Eiropas Savienības atveseļošanas fonda līdzekļi, kas tiks ieguldīti sešās būtiskās nozarēs - klimata politikā, digitalizācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā, veselības aprūpē un likuma varas stiprināšanā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) no savas puses pauž pateicību EK ekspertiem par intensīvo un produktīvo sadarbību ar Finanšu ministriju plāna apspriešanā.
"Atveseļošanas fonda investīcijas nāk īstajā brīdī, un tās sniegs redzamu impulsu mūsu tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai. Plānā paredzēti iedzīvotājiem un uzņēmējiem nozīmīgi projekti energoefektivitātes, digitālās transformācijas un zaļās ekonomikas jomā," pauž Reirs.
Finanšu ministrs norāda, ka būtisks atbalsts tiks sniegts mūžizglītībai, sociālajai un veselības jomai, kas mazinās nevienlīdzību un stiprinās veselības aprūpes sistēmu. Lai spertu nākamo soli un investētu fonda līdzekļus tautsaimniecībā, ministrijām nekavējoties jāsāk strādāt pie plāna ieviešanas, uzsver Reirs.