EK priekšsēdētāja: Latvijas ANM plāns izstrādāts ātri, kvalitatīvi un līdzsvaroti

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piedalās preses konferencē Rīgas Tehniskajā universitātē. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns tika iesniegts ātri, un tas bija izstrādāts kvalitatīvi un līdzsvaroti, preses konferencē žurnālistiem atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijas plānā likts līdzīgs uzsvars uz klimata mērķiem un digitālo transformāciju, pauda EK priekšsēdētāja, arī atzīstot, ka Latvijas plānā uzsvēra sociālā iekļaušana un ieguldījumi cilvēkos, viņu prasmju attīstībā.

Viņa skaidroja, ka sociālās iekļaušanas kontekstā būtiska ir minimālo ienākumu reforma, investīcijas industriālajos parkos, mācību iestādēs un pieejamos mājokļos. EK priekšsēdētāja akcentēja, ka viss iepriekš minētais parāda, cik liels uzsvars Latvijas plānā likts uz to, lai parūpētos par cilvēkiem un viņu ikdienas vajadzībām.

Tāpat fon der Leiena pauda gandarījumu, ka tiks investēts veselības nozarē, ļaujot uzlabot piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem. EK priekšsēdētāja uzteica, ka Latvijas plānā daudz uzsvērtas cilvēku digitālo prasmju attīstīšanā, jo tas, viņas ieskatā, ir tilts uz nākotni.

EK priekšsēdētāja domā, ka Eiropas Atveseļošanas instruments "NextGenerationEU" ir "izcila atbilde" uz nepieredzēto krīzi. Lai gan dalībvalstu ekonomikas ir ļoti lielā mērā skartas, instruments nav tikai par atkopšanos un atveseļošanos, bet gan par Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un sabiedrības pārveidi.

Leiena atzīmēja, ka patlaban tiek digitalizēts daudz lielākā mērā, nekā jebkad iepriekš. Noris darbs pie tā, lai ES Zaļais kurss kļūtu par realitāti. Savukārt sabiedrības locekļiem tiekot dots viss, lai viņi varētu būt vēl stiprāki un noturīgāki. 800 miljardu eiro vērtais instruments nes līdz atjaunošanu, kas nepieciešama gan Eiropai, gan Latvijai, lai atkoptos no krīzes, uzskata politiķe.

EK priekšsēdētāja vērsa uzmanību uz to, ka

Latvija turpmāko gadu laikā no šī instrumenta saņems 1,8 miljardus eiro. 37% no paredzētajiem līdzekļiem būs saistīti ar klimata mērķiem.

35

Fon der Leiena atzīmēja, ka ir runāts par to, ka nepieciešams nodrošināt ēku energoefektivitāti. Šie līdzekļi būs saistīti ar mājokļa pieejamību, tiks veicināta mobilitāte un saules paneļu iegāde.

Aptuveni 300 miljoni eiro tiks ieguldīti, lai pilnībā transformētu Rīgas transporta sistēmu.

35

Savukārt 21% no iezīmētajiem līdzekļiem tiks atvēlēti digitālajai transformācijai. Pēc EK priekšsēdētājas paustā, tas ļaus Latvijas uzņēmējiem kļūt digitālākiem, dos iespēju izstrādāt jaunus produktus, apgūt jaunus tirgus un radīt jaunas darbavietas. Tā būs arī investīcija arī 5G tīklā.

Viņa pauda prieku par reformām, kas būs saistītas ar veselības nozares pārveidi. Fon der Leiena uzsvēra, ka desmit Latvijas slimnīcas saņems finansējumu, lai varētu nodrošināt augsta līmeņa veselības aprūpi. Tāpat gaidāma reforma, kas saistīta ar minimālo ienākumu un izglītības reforma.

"Mēs runājam par klimata mērķu sasniegšanu, par digitālo transformāciju, bet jārunā arī par reģionālo un sociālo kohēziju. Latvijas plānā tas ir ļoti konkrēti atspoguļots. Mēs saprotam, ka tas nav ceļa gals, bet tikai sākums, jo to visu vajadzēs ieviest. Mums priekšā ir ļoti daudz darba. Gribu sacīt, ka mēs esam jūsu pusē visos īstenošanas posmos, jo, ja jūs būsiet veiksmīgi, veiksmīgi būsim arī mēs," akcentēja EK priekšsēdētāja.

TVNET jau rakstīja, ka EK apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

35

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Vienlaikus ekonomikas transformācijai un produktivitātes reformām (inovāciju pārvaldība, privātā sektora pētniecības un inovāciju veicināšana, ieguldījumi pētniecībā, augstākās izglītības un zinātnes pārvaldība, karjeras veidošana pētniecībā) plānoti 196 miljoni, veselības aprūpei (slimnīcas un ambulatorās aprūpes infrastruktūra, cilvēkresursi, noturība, sabiedrības veselība) paredzēti 181,5 miljoni eiro, bet likuma varas stiprināšanai (ekonomiskās noziedzības apkarošana, tieslietu nozares apmācības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, valsts pārvalde, iepirkumi) plānoti 37 miljoni eiro.

EK norādīja, ka finansējums palīdzēs īstenot būtiskas investīcijas un reformas, kas būs izšķirošas, lai Latvija no Covid-19 pandēmijas atgūtos vēl spēcīgāka.

Komisija vērtēja Latvijas plānu, balstoties uz Atveseļošanās un noturības mehānisma regulā noteiktajiem kritērijiem. Komisijas analīzē tika ņemts vērā, vai Latvijas plānā paredzētās investīcijas un reformas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, palīdz efektīvi risināt Eiropas pusgadā uzsvērtos problēmjautājumus, stiprina izaugsmes potenciālu, palīdz veidot jaunas darbavietas un uzlabo ekonomisko un sociālo noturību.

EK secinājusi, ka Latvijas plānā 38% no visiem piešķirtajiem līdzekļiem tiks atvēlēti pasākumiem, kas palīdz sasniegt mērķus klimata jomā. Plānā īpašs uzsvars likts uz ilgtspējīgu mobilitāti, paredzot investīcijas transporta tīklu modernizācijai Rīgas metropoles areālā. Plānots arī uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un modernizēt elektrotīklus. Turklāt plānā ir ietverti pasākumi, kas ļaus pielāgoties klimata pārmaiņām, proti, ir paredzētas investīcijas aizsardzībai pret plūdiem un pret ugunsgrēkiem.

Tāpat EK novērtējumā konstatēts, ka Latvijas plānā 21% no visiem piešķirtajiem līdzekļiem ir atvēlēts pasākumiem, kas atbalsta digitālo pārkārtošanos. Tiek plānotas investīcijas pamata un padziļinātajās digitālajās prasmēs un valsts pārvaldes digitalizēšanā. Plānā ir paredzēts arī atbalstīt uzņēmumu digitālo pārveidi un radīt labvēlīgāku pētniecības un inovācijas vidi, atvieglojot Latvijas dalību Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā. Ir iecerēts arī uzlabot digitālo infrastruktūru, izvēršot ļoti ātrdarbīgas platjoslas tīklus.

EK pauda viedokli, ka Latvijas plāns aptver plašu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt visas vai daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020.gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt problēmas tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde un uzņēmējdarbības vide.

"Šo plānu var uzskatīt par visaptverošu un pienācīgi līdzsvarotu reakciju uz Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi tas sniedz pienācīgu ieguldījumu visos sešos Atveseļošanās un noturības mehānisma regulā minētajos pīlāros," pauda EK.

Tāpat EK norādīja, ka Latvijas plānā ir ierosināti projekti septiņās Eiropai svarīgākajās jomās. Tie ir konkrēti investīciju projekti, kas risina visām dalībvalstīm kopīgas problēmas jomās, kurās iespējams radīt darbavietas un izaugsmi un kuras ir svarīgas, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Piemēram, Latvija ir ierosinājusi 95 miljonus eiro atvēlēt digitālo prasmju pilnveidošanai, lai līdz 2026.gadam 54% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem šajā jomā būtu ieguvuši vismaz pamatprasmes.

Novērtējumā arī konstatēts, ka neviens no plānā ietvertajiem pasākumiem nenodara būtisku kaitējumu videi, tādējādi ievērojot Atveseļošanās un noturības mehānisma regulas noteikumus.

"Latvijas izveidotās kontroles sistēmas tiek uzskatītas par pietiekamām, lai spētu aizsargāt Savienības finanšu intereses. Plānā ir sniegtas ziņas par to, kā valsts iestādes novērsīs, atklās un izbeigs interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu saistībā ar līdzekļu izmantošanu," klāstīja EK.

Ja Eiropas Padome plānu apstiprinās, Latvijai varēs izmaksāt 236 miljonus eiro priekšfinansējumu. Tas atbilst aptuveni 13% no visas summas, ko pieprasījusi Latvija.

Lai EK apstiprinātu turpmāko daļu izmaksu, jābūt pienācīgi izpildītiem atveseļošanas un noturības plānā norādītajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, kas apliecina progresu investīciju un reformu īstenošanā.

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Kariņš: ES Atveseļošanas mehānisms būs nozīmīgs instruments viedās reindustrializācijas īstenošanai Latvijā

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums būs nozīmīgs instruments viedās reindustrializācijas īstenošanai Latvijā, par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pausto pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu aģentūru LETA informēja premjera pārstāvis Sandris Sabajevs.

Kariņš ar Leienu pārrunāja Latvijas plānu ES Atveseļošanas fonda finansējuma ieguldījumiem, ko EK ieteiks ES Padomei apstiprināt, kā arī Eiropas Zaļo kursu un reģionālās sadarbības projektus, "Rail Baltica" un Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar ES.

"Latvija īsteno virkni būtisku reformu, viena pamatmērķa vadīti, proti, lai mēs varētu iedzīvināt to, ko dēvēju par viedo reindustrializāciju jeb ražošanas atdzimšanu jaunu investīciju piesaistei un aizvien vairāk labi apmaksātu darbavietu radīšanai eksportspējīgos uzņēmumos," pēc tikšanās ar Leienu pauda valdības vadītājs.

Premjers norādīja, ka viens no atslēgas instrumentiem šī lielā mērķa sasniegšanai ir Eiropas Savienības atveseļošanas fonda līdzekļi, kas tiks ieguldīti sešās būtiskās nozarēs - klimata politikā, digitalizācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā, veselības aprūpē un likuma varas stiprināšanā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) no savas puses pauž pateicību EK ekspertiem par intensīvo un produktīvo sadarbību ar Finanšu ministriju plāna apspriešanā.

"Atveseļošanas fonda investīcijas nāk īstajā brīdī, un tās sniegs redzamu impulsu mūsu tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai. Plānā paredzēti iedzīvotājiem un uzņēmējiem nozīmīgi projekti energoefektivitātes, digitālās transformācijas un zaļās ekonomikas jomā," pauž Reirs.

Finanšu ministrs norāda, ka būtisks atbalsts tiks sniegts mūžizglītībai, sociālajai un veselības jomai, kas mazinās nevienlīdzību un stiprinās veselības aprūpes sistēmu. Lai spertu nākamo soli un investētu fonda līdzekļus tautsaimniecībā, ministrijām nekavējoties jāsāk strādāt pie plāna ieviešanas, uzsver Reirs.

Uz augšu
Back