"Mēs kā darba devējs nezinām, vai nepilnu slodzi pie mums strādājošs cilvēks ir nodarbināts arī citur, ja vien pats darbinieks nav par to informējis, bet tāda pienākuma nav un tas arī nebūtu vajadzīgs.
Tādēļ faktiski uz vairākiem mēnešiem ir jārezervē summa (jāveido uzkrājumi), kas, pēc mūsu aprēķiniem, atbilst nepieciešamajiem VSAOI. Tas sarežģī finanšu plūsmu plānošanu, samazina uzņēmuma plānoto peļņu
un šīm darbībām ir sava cena," skaidroja Priede-Kazaka.
Viņa norādīja, ka gadījumā, ja būtiski palielinās izmaksas par darbiniekiem, tad nav ilgi jāgaida līdz brīdim, kad pat liels, stabili strādājošs uzņēmums nespēs tās amortizēt un sāks domāt par pakalpojumu cenu palielināšanu.
Priede-Kazaka kā piemēru minēja "Civinity" grupas uzņēmumu, kas nodrošina uzkopšanas pakalpojumus Rīgas viesnīcās.
Pērn, kad viesnīcu darbība praktiski bija apturēta, nācās uzteikt darbu aptuveni 80% darbinieku.
Bija cilvēki, kam varēja piedāvāt pārkvalificēties uzņēmuma grupas ietvaros, taču lielāko daļu nācās atlaist.
"Patlaban aktivitātes tūrismā sāk atjaunoties, attiecīgi arī uzkopšanas uzņēmumā būs vajadzīgi darbinieki. Taču ir skaidrs, ka uzņēmums iespēju robežās centīsies nodrošināties pret "pārsteigumiem" ar VSAOI, piedāvājot iespējami vairāk pilnu slodžu. Domāju, ka līdzīgi rīkosies arī citi. Tas nozīmē, ka
daļa cilvēku, kuri zaudēja darbu Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumu dēļ, to neatgūs," pauda Priede-Kazaka.
Viņa piebilda, ka runa ir par mazkvalificētiem darbiem un nepilnu slodžu darbiniekiem, proti, cilvēkiem, kuru pozīcijas darba tirgū jau tāpat nav spēcīgas. "Tas neattiecas uz kvalificētiem speciālistiem, cīņa par kuriem ir vēl asāka nekā jebkad agrāk. Taču mēs nezinām, kāds izskatīsies darba tirgus pēc tam, kad valsts vairs nemaksās dīkstāves pabalstus un beigsies tradicionāli laiskā vasara," skaidroja Priede-Kazaka.
Viņa ari pauda viedokli, ka 2021.gada vasaras vidus nav īstais brīdis, kad ieviest obligāto minimālo VSAOI un vērtīgāk būtu to atlikt līdz 2023.gada 1.janvārim, šo laiku veltot, piemēram, saprātīgas minimālā VSAOI aprēķināšanas sistēmas izstrādei.
"Labi domātā iecere palielināt mazāk atalgoto darbinieku sociālo aizsardzību patlaban pārvēršas slazdos, kuros galu galā iekritīs tieši paši cilvēki,
kuru intereses jaunās izmaiņas ir aicinātas sargāt," piebilda Priede-Kazaka.
Jau ziņots, ka no 1.jūlija tiks ieviestas minimālās VSAOI (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un VSAOI pilnā apmērā.