Zemes atmosfērā paliek divas reizes vairāk Saules enerģijas nekā 2005. gadā

Pētījumā zinātnieki izmantoja informāciju no instrumenta “CERES”, kas atrodas uz NASA satelīta Zemes orbītā. Ar šo instrumentu var izmērīt, cik lielu enerģijas daudzumu Zeme absorbē no Saules, kā arī to, cik liels daudzums no šīs enerģijas nonāk atpakaļ kosmosā infrasarkanās radiācijas veidolā.

Atšķirība starp ienākošo un izejošo enerģiju tiek dēvēta par enerģijas nelīdzsvarotību. Jaunajā pētījumā noskaidrots, ka no 2005. līdz 2019. gadam šī nelīdzsvarotība ir dubultojusies, vēsta "Live Science".

Līdztekus tam zinātnieki arī izmantoja informāciju no sistēmas “Argo” jeb sensoru tīkla, kas aptver pasaules okeānus un mēra, cik ļoti okeāni sasilst. Pētnieki atklāja, ka iegūtie dati tikai stiprināja atklājumu.

“Divi ļoti atšķirīgi veidi, kā novērtēt Zemes enerģijas nelīdzsvarotību, rāda, ka tā patiešām palielinās,” komentēja pētījuma galvenais autors Normans Loibs.

Loibs ar pētnieku komandu secināja, ka sasilšanas pieaugšana ir gan dabisku, gan cilvēka izraisītu procesu rezultāts. Oglekļa dioksīda un metāna koncentrācijas pieaugums Zemes atmosfērā noved pie tā, ka no tās neizkļūst aizvien lielāks siltuma daudzums. Turklāt sarūkošie ledāji noved pie tā, ka mazāks ienākošās enerģijas daudzums no planētas virsmas atstarojas atpakaļ kosmosā.

Loibs gan piebilda, ka šis pētījums aptver tikai īsu periodu. Sasilšanas ātruma straujais pieaugums tikai liecina, ka Zemes klimats ir vēl nelīdzsvarotāks, nekā uzskatīts iepriekš.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters”.