:format(webp)/nginx/o/2021/07/05/13896063t1h68a6.jpg)
Ja mēs neko nedarīsim, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu emisijas, pētnieki paredz, ka līdz gadsimta beigām regulārs, nāvējošs karstums kļūs par ikdienu 44 līdz 75 procentiem cilvēku populācijas.
Pieaugošās temperatūras Āzijas dienvidu daļās vien ietekmēs iespaidīgu cilvēku skaitu. Indas un Gangas upju reģionā dzīvo piektā daļa pasaules cilvēku populācijas. Paredzēts, ka tuvākajos 80 gados tur norisināsies nāvējoši svelmes viļņi, kad temperatūra pārsniegs 35 grādus pēc Celsija, vēstīts vietnē "Science Alert".
Tik augstas temperatūras var būt ārkārtīgi kaitīgas cilvēkiem, īpaši bērniem, vecākiem cilvēkiem, grūtniecēm un tiem, kuri sirgst ar dažādām slimībām. Tomēr cietīsim ne tikai mēs, proti, arī lopi, mājputni, raža un citi dzīvi organismi nebūs pasargāti no karstuma.
Piemēram, 2003. gadā karstuma viļņi Eiropā prasīja 70 tūkstošus eiropiešu dzīvību un 24 procentus Francijas liellopu. Kā izrādās, tas bija tikai sākums.
“Līdz gadsimta beigām 45 līdz 70 procentus sauszemes teritorijas varētu ietekmēt tādi klimata apstākļi, kuros cilvēks bez tehnoloģiska atbalsta (piemēram, gaisa kondicionieriem) nespēj izdzīvot. Pašlaik tie ir 12 procenti,” komentēja pētnieks Zentolds Asengs.
Tas ir ārkārtīgi straujš kāpums relatīvi īsā periodā. Lielākā daļa organismu tik īsā laikā nespēs pielāgoties pēkšņajiem klimata apstākļiem. Pat ja šādi apstākļi būtu īstermiņā, tie joprojām varētu būt nāvējoši.
Līdz 2080. gadam Austrālijas pilsētas varētu pieredzēt četras reizes lielāku nāvju skaitu no karstuma nekā iepriekš.
Ekstrēma karstuma laikā, kad temperatūra pārsniedz 40 grādus pēc Celsija, cilvēkiem ir nepieciešams tehnisks atbalsts, piemēram, telpas ar gaisa kondicionieri. Tomēr lopiem šāda greznība nav pieejama. Pat ja karstums lopus nenogalina, tas kavē to augšanu un kaitē veselībai. Karstums negatīvi ietekmē arī olu un piena produkciju.
“Globālā sasilšana kļūs letāla daudzām sugām, kas nespēs izvairīties no karstuma, migrēt vai kā citādi pasargāt sevi,” pētījumā rakstīja tā autori.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “The Lancet Planetary Health”.