Puse Latvijas iedzīvotāju ir gatavi uzlabot atkritumu šķirošanu savā ikdienā

FOTO: Pexels

Ilgtspējības un ekoloģijas mērķu sasniegšanai nepieciešama visas sabiedrības iesaiste, un teju 40% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apzināti cenšas samazināt pašu radīto oglekļa dioksīda nospiedumu, mainot savus ikdienas paradumus, liecina Rimi veiktā Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja. Vienlaikus 50% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir lietas, ko vēl var uzlabot atkritumu šķirošanā savā mājsaimniecībā.

No vairāk nekā 10 000 cilvēku, kas jūnijā tika aptaujāti Baltijas valstīs, 61% Igaunijas, 53% Lietuvas un 35% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē savus centienus atkritumu šķirošanā. Līdzīga tendence ir vērojama oglekļa dioksīda nospieduma samazināšanā: 49% Igaunijas, 42% Lietuvas un 38% Latvijas respondentu atzīst, ka viņi gadu no gada atstāj arvien mazāku negatīvo ietekmi uz dabu.

Tomēr būtiska daļa aptaujāto savu rīcību joprojām vērtē kritiski: 50% Latvijas respondentu, 38% Lietuvas un 30% Igaunijas respondentu uzskata, ka ir lietas, ko vēl var uzlabot atkritumu šķirošanā.

"Ir patīkami redzēt, ka ievērojama daļa aptaujāto domā par savu ietekmi uz vidi un mēģina panākt pozitīvu iedarbību, šķirojot atkritumus vai samazinot radīto oglekļa dioksīda nospiedumu. No otras puses, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka viņi varētu darīt vairāk šajās jomās, un starp aptaujātajiem ir arī tādi, kuri par to vispār nedomā. Ieteikums viņiem būtu sākt ar maziem soļiem, kas neprasa papildu investīcijas. Lai gūtu pozitīvus rezultātus šajā jomā, pietiek tikai nedaudz mainīt savus paradumus," pauž Rimi korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā Zanda Šadre.

Katrs desmitais no aptaujātajiem visās trīs Baltijas valstīs par CO2 emisiju samazināšanu nedomā vispār, kaut arī to panākt ikdienā ir gana vienkārši. "Lai nokļūtu galamērķī, ej kājām vai izmanto sabiedrisko transportu tā vietā, lai īsus attālumus mērotu ar automašīnu. Vidēji 45% pilsētās veikto braucienu ir īsāki par trim kilometriem, piemēram, braucieni uz tuvāko veikalu. Cita alternatīva ir pārtikas preču iegāde e-veikalā - Rimi piegādes automašīnas apkārtējā vidē izdalītais CO2 ir vairākas reizes mazāks nekā tas, ko rada pircēju individuālais brauciens turp un atpakaļ uz tuvāko veikalu ar savu privāto automašīnu," iesaka Zanda Šadre. Braucot ar automašīnu, var veikt arī dažus "ilgtspējīgus" vingrinājumus - izslēgt dzinēju, ilgstoši atrodoties tukšgaitā, pēkšņi nepalielināt ātrumu un mēģināt to uzturēt nemainīgu vai arī izmantot pēc iespējas augstāku pārnesumu.

Tāpat savu nospiedumu vidē iespējams mazināt, mājās atvienojot neizmantotās elektroierīces no kontaktligzdas, izslēdzot gaismu telpās, kurās neuzturamies, nomainot kvēlspuldzes ar enerģiju taupošajām, izvairoties no pērnās zāles un sadzīves atkritumu, īpaši plastmasas vai gumijas, dedzināšanas.

Būtisks posms rūpēs par apkārtējo vidi ir arī atkritumu šķirošana, tomēr 3% aptaujāto Lietuvā, 2% Igaunijā un 9% Latvijā atkritumus nešķiro vispār. "Vislabākā šķirošana ir atkārtota lietu izmantošana, jo tad vienkārši vairs nav, ko šķirot. Dodot lietām otro dzīvi, mēs būtiski samazinām atkritumu daudzumu, novēršam papildu piesārņojumu, ko rada jaunu priekšmetu ražošana, un ietaupām finanšu līdzekļus. Šobrīd katrā mājā atkritumu šķirošanai jau vajadzētu būt vairākām dažādām tvertnēm. Tam pat nav obligāti vajadzīgs daudz vietas, jo, ja atkritumus dala dažādās tvertnēs, tās nepiepildās tik ātri. To saturs, protams, vēlāk jāutilizē atbilstošos šķirošanas konteineros," aicina Zanda Šadre.

Pēc ekspertes domām, ir ļoti svarīgi šajā procesā iesaistīt bērnus - ne tikai izglītot, kāpēc tas ir nepieciešams, bet arī padarīt šķirošanu par sava veida spēli, piemēram, krāt punktus par pareizi sašķirotiem atkritumiem vai ierosināt bērnam uzzīmēt, kādus priekšmetus var izmest konkrētajā atkritumu tvertnē

Uz augšu
Back