FM skaidroja, ka būtisko pabalstu izdevumu pieaugumu veidoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktās izmaksas iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem atbilstoši valdības lēmumiem par atbalstu Covid-19 krīzē.
Attiecīgi pirmajā pusgadā VID izmaksātie 422 miljoni eiro uzņēmumiem grantu veidā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, 128,2 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem un 19,8 miljoni eiro algu subsīdijām. Savukārt VSAA pamatā martā un aprīlī veikusi 187,7 miljonu eiro izmaksas pabalstu veidā ģimenēm ar bērniem un 109,8 miljonus eiro pensionāriem un personām ar invaliditāti.
"VID izmaksātā atbalsta apjomi turpina saglabāties augstā līmenī, jūnijā sasniedzot 137 miljonus eiro, kas bija vairāk nekā jebkurā no pārējiem šā gada mēnešiem. Tomēr vairākas VID atbalsta programmas ar 30.jūniju tika pārtrauktas un izmaksas pamatā turpināsies tikai jūlija mēnesī, pēc kā sagaidāms, ka izdevumi pabalstiem kopbudžetā kopumā vairāk tuvināsies 2020.gada līmenim," atzina FM.
Valsts speciālajā budžetā joprojām būtisks pieaugums pret 2020.gadu vērojams izdevumiem slimības pabalstiem. Tie veikti 168,1 miljona eiro apmērā, kas bija par 42,2 miljoniem eiro jeb 33,5% vairāk nekā pērn sešos mēnešos. Atbilstoši VSAA datiem, par 33,8% pieaudzis pabalsta saņēmēju skaits, kamēr vidējā pabalsta apjoms pat nedaudz samazinājies. Tikmēr izdevumi bezdarbnieka pabalstiem bija par 25,1 miljonu eiro jeb 27,9% zemāki nekā pērn sešos mēnešos, veidojot 64,8 miljonus eiro. VSAA dati liecina par aptuveni 15% samazinājumu gan pabalsta saņēmēju skaitā, gan arī pabalstu vidējā apjomā.
Subsīdijas un dotācijas kopbudžetā palielinājušās par 152,2 miljoniem eiro jeb 13,2%, veidojot 1,306 miljardus eiro. FM skaidroja, ka to kāpumu ietekmēja augstāki izdevumi veselības nozares finansēšanai. "Kopumā izdevumi veselības nozares finansēšanai bija faktiski uz pusi augstāki nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un valsts budžetā palielinājušies par 285,9 miljoniem eiro. Tāpat augstāki veselības nozares finansēšanas izdevumi sekmēja kopējā atlīdzības fonda izdevumu pieaugumu kopbudžetā, kas kopumā palielinājās par 135 miljoniem eiro jeb 10,4%, veidojot 1,431 miljardu eiro," informēja ministrijā.
Peaugums atlīdzības izdevumos izceļams arī iekšlietu resorā, bet kopumā valsts budžeta līmenī tie palielinājās par 63,1 miljonu eiro jeb 9,5%. Savukārt pašvaldību budžetā izdevumu atlīdzībai pieaugums sasniedza pat 71,9 miljonus eiro jeb 11,4%, tostarp samaksa par papildu darbu augusi par 8,2 miljoniem eiro jeb 71,6%.
"Izdevumi atlīdzībai jūnijā ik gadu pašvaldību budžetā ir augstāki nekā citos mēnešos, kas pamatā saistāms ar papildu izmaksām pedagogiem, bet šā gada jūnijā izdevumi atlīdzībai bija par 27,8 miljoniem eiro jeb 23,6% augstāki nekā pērnā gada jūnijā, kas skaidrojams ar ātrākām izmaksām atlīdzībai pirms administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas," skaidroja FM.
Pēc izdevumu līmeņa samazināšanās precēm un pakalpojumiem pērn, šā gada sešos mēnešos to izdevumi bija par 39,2 miljoniem eiro jeb 6,2% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, sasniedzot 672,4 miljonus eiro. Augstāks izdevumu līmenis precēm un pakalpojumiem pārskata periodā bijis Nacionālajos bruņotajos spēkos un pašvaldību budžetā. Lielāki izdevumi pašvaldībās pirmajā pusgadā vērojami autoceļu pārvaldīšanai un uzturēšanai, kā arī izdevumiem ēdināšanai pašvaldības otrajā ceturksnī tērējušas vairāk nekā pērn.
Turpretī samazinājums kopbudžetā vērojams kapitālajos izdevumos, kas, salīdzinot ar 2020.gada sešiem mēnešiem, sarukuši par 15,5 miljoniem eiro jeb 4% un kopbudžetā veidoja 370,9 miljonus eiro.