FM: Izejvielu cenu kāpums varētu ietekmēt rūpniecības attīstību Latvijā

Ilustratīvs foto FOTO: Dusan Petkovic/Shutterstock

Turpmākajos mēnešos līdz šim stabilo rūpniecības nozares izaugsmi Latvijā noteiks situācija ar kraso izejvielu cenu kāpumu, tajā pašā laikā sagaidāms augsts ražoto preču pieprasījums ārpus Latvijas robežām, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Jūnijā Latvijas rūpniecībā fiksēts pieaugums 7,6% apmērā pret pērnā gada jūniju kalendāri izlīdzinātos datos, tikmēr pirmā pusgada izlaide rūpniecībā kopā bijusi par 8,3% lielāka nekā pērn. FM skaidroja, ka rūpniecības nozare kopš pērnā gada aprīļa, kad pandēmijas ietekmē tā piedzīvoja krasu saražoto apjomu samazinājumu, uzrādījusi stabilu pieaugumu, gandrīz katru mēnesi uzrādot pieaugumu pret iepriekšējo mēnesi.

Saražoto apjomu pieaugums starp rūpniecības apakšnozarēm pret pērnā gada jūniju nav novērots vien elektroenerģijas un gāzes izlaidē - samazinājums par 14,9%. Mazākajā no apakšnozarēm - ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - pieaugums sasniedza 9,3%, bet absolūti lielākajā - apstrādes rūpniecībā - pieaugums bija par 10,9%.

Starp apstrādes rūpniecības preču grupām nedaudz samazinājies pārtikas produktu ražošanas apjoms (par 0,8%), taču pārējās preču grupās pieaugumu pārsvarā ataino divciparu skaitlis. No tām koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles, pieaugusi par 17,4%. FM pārstāvji uzsvēra, ka šā gada piecos mēnešos koka izstrādājumi uz Lielbritāniju un ASV eksportēti divas reizes lielākā apjomā nekā pērn.

Arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā palielinājums par 7,6% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā pieaugums par 13,7%. No preču grupām, kurām ir mazāks īpatsvars kopējā apstrādes rūpniecības apakšnozarē, augsti pieauguma līmeņi fiksēti dzērienu (par 13,9%), tekstilizstrādājumu (par 10%), apģērbu (par 21,2%), ķīmisko vielu un produktu (par 10,8%), elektrisko iekārtu (par 11,5%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu (par 30%), automobiļu piekabju un puspiekabju (par 37,1) un mēbeļu (par 31,8) ražošanā. Arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā kāpums par 25%.

Savukārt pirmā pusgada griezumā apstrādes rūpniecībā pieaugums par 9%. Starp preču grupām pārtikas produktu ražošanā kritums par 1,5% pret pērnā gada pirmo pusgadu, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā ievērojams kāpums par 9,9%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā kāpums par 5,4% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā pieaugums par 7,9%.

Elektroenerģijas saražotie apjomi šā gada jūnijā bijuši par 25,9% zemāki nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Lai gan šķietami šādu ietekmi varētu radīt sausie laikapstākļi, tomēr hidroelektrostaciju izlaide palielinājusies par 11,2%, tajā pašā laikā koģenerācijas staciju saražotie apjomi kritušies par 45,3%.

Vēja ģeneratoru saražotās elektroenerģijas apjomi samazinājušies par 33%, veidojot vien 4 miljonus kilovatstundu, kas ir zemākais rādījums kopš 2015.gada. FM pārstāvji norādīja, ka vēja saražotā elektroenerģija Latvijā šā gada pirmajā pusgadā aizņem vien 1,9% no kopējiem saražotajiem elektroenerģijas apjomiem, bet hidroelektrostaciju un koģenerācijas staciju izlaide veido attiecīgi 54,2% un 44%.

Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas rūpnieku konfidences indekss jūlijā nedaudz krities salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, taču FM ieskatā tas joprojām vērtējams kā ļoti augsts un ir pirmspandēmijas līmenī, tostarp ražotāji norādījuši uz augstiem eksporta pasūtījumu apjomiem, kas savukārt norāda uz preču pieprasījumu Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Tikmēr Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss, kā arī Eiropas rūpniecības sentimenta indekss sasniedz jaunus rekordus novērojumu vēsturē.

Tikmēr Latvijas ražotāju cenu indekss, līdzīgi kā maijā, arī jūnijā sasniedzis rekordaugstu atzīmi, liecinot par rūpniecības izejvielu cenu pieaugumu, kas negatīvi ietekmē nozari kopumā, piebilda FM pārstāvji.

Uz augšu
Back