Advokāts: Situācija ar "Olainfarm" akcijām parāda Latvijas akciju tirgus uzraudzības nepilnības

FOTO: Lita Krone / LETA

Precedents saistībā ar zāļu ražotāja AS "Olainfarm" akcijām, to atpirkšanas obligāto piedāvājumu un situācija ar ārvalstu investoriem demonstrē to, ka Latvijas akciju tirgus uzraudzība ir tikpat nīkulīga, cik pats tirgus, pauda advokāts Mārtiņš Kvēps, kurš pārstāv Čehijas uzņēmumu "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% "Olainfarm" akciju īpašnieku.

Kvēpa ieskatā, galveno lomu uzraudzības problēmās spēlē Finanšu tirgus un kapitāla komisija (FKTK), taču ne mazāk svarīgi ir arī pārējie sistēmas dalībnieki - Konkurences padome (KP), Bāriņtiesa, policija un tiesu sistēma, kas rada riskus ne tikai "Olainfarm" akcionāriem un mazākuma akcionāriem, bet nākotnē - jebkuram starptautiskajam investoram.

Kvēps norādīja, ka vairākas Valērija Maligina mantinieces ir izsniegušas pilnvaru citām personām kontrolēt savu mantu - "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, tostarp, piemēram, "Olmafarm" valdē ir ieceltas ar "Repharm" saistības personas kā Pēteris Rubenis - jurists, kurš bijis "Repharm" grupas uzņēmuma "Rīga farmaceitiskā fabrika" padomes priekšsēdētājs, tikmēr viena no mantiniecēm - Nika Saveļjeva - ir izsniegusi pilnvaru "Repharm" padomes priekšsēdētājam Andrejam Leibovičam.

"Svarīgi piebilst, ka Maligins savā testamentā bija aizliedzis mantiniekiem pārdot "Olainfarm" akcijas vēl piecus gadus pēc viņa nāves. Ja tas tiek darīts, tad mantinieki zaudē tiesības uz akcijām. Tas, protams, neattiecas uz akcijām, kas pieder "Olmafarm". Ir visas pazīmes, kas liek domāt, ka minētā shēma ir radīta, lai apietu šo piecu gadu ierobežojumu, un nodrošinātu uzņēmumu pārdošanai - "Repharm"," pauda Kvēps.

Advokāts atgādināja, ka šā gada jūnijā "Repharm" ziņoja, ka ir ieguvusi līdzdalību "Olainfarm" kapitālā 30,84% apmērā. Atbilstoši publiskajai informācijai - 7,8% akciju balsstiesību iegūtas ar vienošanos no Saveļjevas, īstenojot šīs tiesības caur "Repharm" mātesuzņēmumu AS "AB City", 21,97% ar vienošanos no Annas Emīlijas Maliginas caur meitasuzņēmumu "Farma Fund", bet vēl 1,07% pieder "Repharm" grupas uzņēmumam "Rīgas farmaceitiskā fabrika".

"Ja atceramies, tad piecus gadus akcijas pārdot nedrīkst, savukārt vēl februārī Signe Baldere-Sildedze, kura ir Annas Emīlijas Maliginas aizgādne, noliedza, ka jebkādas akcijas būtu pārdotas "Farma Fund". Tikmēr aprīlī bijusī "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča parakstīja 42,56% akciju pārdošanas līgumu ar čehu investīciju "BHM" grupas uzņēmumu "Black Duck Invest". Tieši šajā brīdī arī sākas jautājums, kam kas pieder, un uz kādu akciju pamata "Repharm" ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" uz kā pamata pašlaik tiek īstenotas obligātā izpirkuma tiesības. Un attiecīgi šeit arī sākas vairākas iestāžu bezdarbības un acu pievēršanas, kas tikai apliecina, ka mūsu sistēma nav gatava nopietniem darījumiem, investoru un akcionāru aizsardzībai," klāstīja Kvēps.

Viņš uzsvēra, ka FKTK ir jānodrošina, lai mazākuma akcionāru tiesības ir aizsargātas, proti, "skaidru bildi" par to, kas kam un kādā kārtībā pieder, kā kāda puse ir ieguvusi šo būtisko kontroli un uz kāda pamata.

"Taču tā vietā, lai noskaidrotu, kas notiek, FKTK faktiski nodarbojas ar mazākuma akcionāru mānīšanu, atļaujot obligātajam akciju izpirkumam notikt un ignorējot "Olainfarm" mazākuma akcionāru un investoru biedrības iesniegumu par akciju īpašuma tiesību neskaidrajiem apstākļiem. Iespējams, tas tiek darīts speciāli, lai mazākuma akcionāri justos nedroši vai skeptiski par uzņēmuma nākotni un gribētu pārdot savas akcijas," norādīja Kvēps.

Viņš arī pauda, ka publiski vairākkārt ir minēts par simulatīviem darījumiem starp "Repharm" un mantiniekiem, kas, iespējams, liecina par Maligina testamenta pārkāpumiem, proti, mantinieki saņem daudzmiljonu aizdevumus no "Repharm" un izsniedz šā uzņēmuma pārstāvjiem rīcības pilnvaras uzņēmumā.

Treškārt, pauda Kvēps, Saveļjeva ir izsniegusi rīcības pilnvaras gan savam vīram Sergejam Saveļjevam, gan "Repharm" grupas līdzīpašniekam Andrejam Leibovičam, taču neviens no viņiem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam nav informējis FKTK par ietekmes iegūšanu, kas ir jādara, ja iegūst vairāk nekā 5% akciju balsstiesību. Par šā noteikuma neievērošanu pienākas sods, un tas ir jākontrolē FKTK.

"Uz visu augstāk minēto FKTK piever acis vai pat klaji ignorē, ko nevar saukt nekā citādāk kā par amatpersonu nolaidību. Un, ja tā ir vienā gadījumā, kādas ir garantijas, ka šī pati shēma nevar tikt replicēta arī citos gadījumos," teica Kvēps.

Advokāts skaidroja, ka nākamā iestāde, kas atsakās saprast visa notiekošā plašāku kontekstu, ir KP, kas norāda, ka darbību sāks tikai tad, kad pie viņiem nonāks informācija par darījumu, proti, ka "Repharm" būs ieguvusi dominējošo kontroli.

"Tas brīdis gan būs jau daudz par vēlu. Turklāt, acīmredzot, vēl tikai KP strādā pēc arhaiskas pārliecības, ka dominējošā pozīcija uzņēmuma veidojas tad, ja iegūtas vairāk nekā puse akciju balsstiesību. Piemēram, pēc Finanšu instrumentu tirgus likuma akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu var pieprasīt, ja iegūti jau 30% akciju balsstiesību. Tā jau skaitās nozīmīga ietekme," skaidroja Kvēps.

Tāpat Kvēps uzsvēra, ka Anna Emīlija Maligina, kura ir faktiskā mantiniece un kurai vajadzētu pārvaldīt savas akciju balsstiesības, ir nepilngadīga. Tāpēc pagaidām viņu pārstāv viņas aizgādne Baldere-Sildedze, taču tas neparedz viņai tiesības rīkoties ar akcijām. Kvēps minēja, ka akcijas nepieder Balderei-Sildedzei, tās pieder Annai Emīlijai Maliginai, tāpēc Bāriņtiesai būtu jāpārliecinās, vai nepilngadīgā intereses un griba ir pilnībā ievērotas.

"Diemžēl Latvijā ar interešu aizsardzību ir sistēmiska problēma. Īstenojoties vienam precedentam, kur ir acīmredzami pārkāpumi viens pēc otra, nekas neliedz šim atkārtoties atkal un atkal. Ja mēs vēlamies būt tiesiska valsts, tad tas ir jākārto un jāstiprina visos līmeņos. Šobrīd pietiktu ar to, ka katra iestāde beidzot sāktu darīt to, kas tiešām tām ir jādara - atvērtu acis, paraudzītos uz normatīviem un reālo situāciju," pauda Kvēps.

Uz augšu
Back