Robežsargi katru robežpārkāpšanas gadījumu vērtēs individuāli

Viņš norādīja, ka patlaban lielākā daļa iepriekš Latvijas-Baltkrievijas robežu nelikumīgi šķērsojošo personu ir pieprasījušas patvērumu, tāpēc tās nogādātas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvērumu meklētāju centrā Muceniekos, kura kapacitāte ir teju izsmelta.

Ņemot vērā, ka nelegālās imigrācijas spiediens saglabājas, robežsardze sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem meklēs iespējas izveidot telšu novietnes, lai nodrošinātos pret situācijām, ja turpmāk kādam nelikumīgajam robežpārkāpējam tomēr izdosies nokļūt Latvijā un viņu nebūs iespējas nogādāt atpakaļ Baltkrievijā.

Pujāts skaidroja, ka robežsardze katru robežpārkāpšanas gadījumu izvērtēs atbilstoši cilvēktiesību jomai, un ir pieļaujami "kādi apstākļi, kur dēļ nevarēs atgriezt".

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka saskaņā ar valdības lēmumu teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Runājot par telšu izveidošanu, ministre skaidroja, ka sadarbībā ar armiju šāda nometne tiks izveidota vienā Latvijas vietā. Telšu izvietošana izmantota arī Lietuvā un citās ES valstīs, un tas patlaban ir salīdzinoši optimālākais risinājums nekā gaidīt pašvaldību piedāvātos risinājumus par atbilstošu telpu piešķiršanu.

Vaicāta, vai ar cilvēku nosūtīšana atpakaļ uz Baltkrieviju Latvija neriskē pārkāpt starptautiskās cilvēktiesību normas, ministre atbildēja, ka šis jautājums ir svarīgs, taču nav pamata uzskatīt, ka Latvija nerīkosies saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem.

"Kā jau minēja robežsardzes priekšnieks, ir ļoti svarīgi pieiet individuāli, jo ir situācijas, kad robežu šķērso agresīvu jaunu vīriešu grupa vai arī sieviete un bērns," piebilda ministre.

Ministre arī noradīja, ka, neskatoties uz valdības lēmumu, Latvija saglabā iespēju citās vietās, piemēram, Rīgas lidostā tādām personām, kas bēg no Baltkrievijas varasiestāžu represijām, pieprasīt patvērumu Latvijā.

Taujāta par to, kāpēc ārkārtējā situācijas izsludināšana netika rosināta vēl pirms Latviju šķērsoja lielākas nelegālo imigrantu grupas, ministrs atbildēja, ka vēl aizvadītajā sestdienā robežpārkāpēju skaits bija niecīgs, tāpēc nevarētu pamatot nepieciešamību ārkārtējās situācijas izsludināšanai.

Tiklīdz pārkāpēju skaits strauji pieauga, Iekšlietu ministrija uzreiz bija gatava iesniegt ierosinājumu par ārkārtēo situāciju. Lietuvā šī lēmuma pieņemšana prasīja ilgāku laiku, norādīja ministre.

Golubeva arī atgādināja, ka saskaņā ar valdības šodien uzklausīto ziņojumu valsts austrumu robežas izbūvei nepieciešami vairāki desmiti miljonu eiro. Ņemot vērā, ka infrastruktūras darbi nav veicami pāris nedēļu laikā, valdība apstiprināja, ka Iekšlietu ministrija iegādāsies dzeloņstiepļu žogu kritiskāko vietu aizsardzībai.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka ar šodienas lēmumiem "Latvija ir nolēmusi efektīvi slēgt savu robežu ar Baltkrieviju".

Viņš atgādināja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas iemesls ir ļoti elementārs - Baltkrievijas režīma atbalstīts nelegālo robežpārkāpēju pieaugums, kāds pēdējās dienās ir vērojams uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.

Jau ziņots, ka valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, otrdien nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums arī paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Jau ziņots, ka kopumā laikā no 6.augusta līdz 10.augusta rītam par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 283 personas. Kopumā šogad par šīs robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 343 personas.