Preču vai pakalpojumu pārdevējiem ir īpaši svarīgi pēc iespējas labāk nodrošināties pret finansiālu zaudējumu risku, veicot darījumus ar dažādiem, nereti vēl neiepazītiem partneriem. Novēloti partneru maksājumi vai - vēl ļaunāk - neapmaksāti rēķini joprojām ir nopietna problēma. Īpaši šobrīd, kad pandēmijas seku dēļ daļa uzņēmumu runā par maksājumu apturēšanu vai aizkavēšanu.
Tādējādi pareizi pārvaldīt finanšu riskus ir svarīgs uzdevums visiem uzņēmumiem, bet jo īpaši tiem, kuri pieņem riskantākus lēmumus, lai izcīnītu vietu tirgū. Uzņēmuma “Factris” izpilddirektors Kaspars Barons skaidro, kā samazināt iespējamo zaudējumu risku.
Iekarojot tirgu, nezaudēt galvu
Uzņēmumu pārstāvjiem nereti ir neformālas attiecības un savstarpēja uzticēšanās ar ilgtermiņa partneriem, taču daudz lielāka uzmanība iespējamiem finanšu riskiem jāpievērš tiem, kas sāk strādāt ar jauniem partneriem, norāda Barons.
Pēc viņa teiktā, uzņēmumi, kas tirgū darbojas vairāk nekā trīs gadus un ilgāk, un kuru pārdošanas apjomi parasti pārsniedz vienu miljonu eiro, bieži piemēro tā dēvēto tirdzniecības kredītlimitu sistēmu, kas nosaka maksimālos tirdzniecības kredītus. Šādiem uzņēmumiem, kā atzīmē Barons, parasti jau ir slikta pieredze ar pircēju maksātnespēju, tāpēc viņi ir iemācījušies nopietnāk uztvert savas finanšu plūsmas.
Tomēr jaunie vai mazie uzņēmumi mēdz uzņemties lielāku risku. Viņi cenšas palielināt pārdošanas apjomus, integrēt vai iekarot tirgu un tāpēc var ciest no nepamatoti lieliem tirdzniecības kredītiem.
Šādi uzņēmumi bieži vien priecājas par augstākas vērtības līgumu ar klientu un aizmirst, ka pat pēc pasūtījuma izpildes pastāv iespēja, ka pircējs kļūs maksātnespējīgs un nesamaksās par sniegtajām precēm vai pakalpojumiem.
Kā izvērtēt jaunu biznesa partneri?
Sākot sadarbību ar jaunu klientu, tā izvērtēšanai vispirms ieteicams izmantot visu publiski pieejamo bezmaksas informāciju, iesaka Barons. Pirmkārt, ieteicams pārskatīt sabiedrības atsauksmes par uzņēmumu, tā direktoru, vadību, pārbaudīt uzņēmuma parādus valsts iestādēm, pārskatīt darbinieku skaitu un pārdošanas dinamiku.
"Pašreizējā pandēmijas periodā ir ļoti svarīgi saprast, kā tika ietekmēts topošā potenciālā partnera biznesa sektors, kā tas savu darbību pielāgoja ierobežojumiem, drošības prasībām. Ja uzņēmumā strādā finanšu speciālists, ir iespējams pieprasīt finanšu pārskatus, aprēķināt rentabilitāti, maksātspēju, pašu kapitāla rādītājus,” rekomendē eksperts.
Ir arī nepieciešams sazināties un pēc iespējas labāk iepazīt savu nākamo partneri - apmeklēt viņa rūpnīcu, biroju, noliktavu, lai izprastu tā pārdoto preču vai pakalpojumu stāvokli tirgū un perspektīvas.
Ja uzņēmumam joprojām nav iespējas iedziļināties klienta finansiālajā stāvoklī, tirgus situācijā un maksātspējā, var vērsties finanšu iestādē, kas parasti visu šo darbu veic bez maksas. Vienlaikus jāatceras - pat vislabākā priekšizpēte nesniedz garantiju, ka klientam negadīsies finanšu grūtības un tas tiešām norēķināsies par sniegtajām precēm vai pakalpojumiem.
Kā pasargāties no riska?
Barons stāsta, ka uzņēmumi, kas vēlas samazināt kredītrisku, var izmantot tirdzniecības kredītu apdrošināšanas pakalpojumu, tomēr jārēķinās, ka ne vienmēr tas var būt pieejams vai izdevīgs. "Bieži apdrošinātājus neinteresē maznodrošināts uzņēmums vai arī šādiem uzņēmumiem sniegto kredītapdrošināšanas pakalpojumu cena ir ļoti augsta,” skaidro Barons.
“Ir arī cita iespēja - uzņēmumi, kas vēlas apdrošināties pret pircēja maksātnespēju, var vērsties pie faktoringa pakalpojuma sniedzējiem,” norāda eksperts. Viņš min šādu piemēru: uzņēmums izraksta pircējam rēķinu par 20 000 eiro un dod 60 dienu samaksas atlikšanas periodu.
Ja uzņēmums nenovērtē kredītrisku un piekrīt pārdot preces klientam, neizmantojot tirdzniecības kredītapdrošināšanas pakalpojumu, uzņēmumam rodas zaudējumi 20 000 eiro apmērā brīdī, kad pircējs kļūst maksātnespējīgs.
Ja uzņēmums apdrošina rēķina summu ar individuālu apdrošināšanu, šādas apdrošināšanas cena parasti ir 0,5 procenti no apdrošināmās summas. Tas nozīmē, ka uzņēmums maksā 100 eiro par apdrošināšanu un tā atlikušie ienākumi ir 19 900 eiro. Ja pircējs kļūst maksātnespējīgs, apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina 90 procentus no summas, tātad - 18 000 eiro. Līdz ar to uzņēmumam rodas zaudējumi 1900 eiro apmērā. Taču naudu tas saņem tikai pēc maksātnespējas perioda, kas nozīmē, ka jāgaida visu atlikšanas periodu - 60 dienas, turklāt pēc tam var nākties vēl trīs mēnešus, līdz apdrošināšanas kompānija izmaksās atlīdzību.
Ja uzņēmums vēršas faktoringa uzņēmumā un izmanto finansēšanas un apdrošināšanas pakalpojumus, šī pakalpojuma cena parasti ir no 0,2 procentiem no kopējās summas. Faktoringa kompānija klientam nekavējoties apmaksā 90 procentus rēķina summas, tātad 18 000 eiro, ko var izmantot pirmajā dienā pēc preču vai pakalpojumu pārdošanas, un atlikušos 10 procentus tad, kad rēķinu apmaksā klients. Uzņēmums samaksā 40 eiro par apdrošināšanu, kā arī procentus par saņemtajiem 18 000 eiro. Ja pircējs kļūst maksātnespējīgs, uzņēmumam rodas procentu izdevumi 720 eiro apmērā (60 dienu atlikšanas periods un 180 dienu maksātnespējas periods). Līdz ar to uzņēmuma kopējās izmaksas ir 760 eiro.
Tādējādi faktorings ir izdevīga iespēja gan no izmaksu, gan likviditātes viedokļa - tas izmaksā mazāk nekā apdrošināšanas pakalpojumi un vienlaikus nodrošina naudas plūsmas nepārtrauktību, kas biznesā ir ne mazāk svarīgi, norāda Barons.
