/nginx/o/2021/08/23/14011972t1h10ad.jpg)
Grenlandes ledus segas augstienē pirmo reizi novērojumu vēsturē nolijis lietus, palielinot jau tā pastāvošās šaubas par Grenlandes ledus stāvokli.
Pagājušajā nedēļā uz Grenlandes ledus segas vairāku stundu laikā nolija vēl nebijis lietus daudzums – 7 miljardi tonnu ūdens. Šī ir trešā reize mazāk nekā desmit gadu laikā, kad gaisa temperatūras augstienē ir palielinājušās virs sasalšanas sliekšņa.
Lietus dēļ arī izkusa 872 tūkstoši kvadrātkilometru ledus, vēstīts izdevumā “CNN”.
“Šajā vietā, kas sasniedz 3216 metru augstumu, iepriekš nav novērots lietus,” paziņojumā teica pētnieki.
Novērojumu vēsturē neredzēti spēcīgais lietus ir droša pazīme tam, ka Grenlande sasilst ļoti strauji.
“Tā nav tikai vienkārši silta desmitgade vai divas. Šis ir bezprecedenta gadījums. Mēs pārkāpjam sliekšņus, kurus neesam pārkāpuši tūkstošiem gadu, un, godīgi sakot, nekas nemainīsies, līdz mēs sāksim apzināties, ko mēs darām ar klimatu,” turpināja pētnieki.
2021. gads joprojām ir pamatīgs drauds milzīgajai pasaules ledus segai, kas kopā ar Antarktikas ledus segu veido 99% no pasaules saldūdens rezervēm. Februārī pētnieki brīdināja, ka Grenlandes ledus sega drīz nonāks līdz punktam, kad lielākā daļa no tās var izkust pat tad, ja globālā gaisa temperatūra vairs nepaaugstināsies. Jūlijā ik dienu Grenlandes ledus sega zaudēja 9,37 miljardus tonnu ledus. Tas ir divas reizes vairāk nekā vasarā būtu normāli nedēļas laikā, vēstīts vietnē “Live Science”.
Ja Grenlandes ledus sega izkustu, tad jūras līmenis paceltos par sešiem metriem.
Straujā ledus kušana un lietus Grenlandē notiek anticiklona dēļ, kas atrodas virs salas. Anticikloni ir augsta gaisa spiediena reģioni, kas liek gaisam grimt uz leju un sasilt, izraisot ilgus siltuma viļņus.