Nauda runā ⟩ Virknē valstu ir sliktāk nekā Latvijā, taču mēs sēžam uz vakcīnu čupas

Tuvojas jaunais mācību gads, un pašlaik ir skaidrs - mācības skolās sāksies klātienē, taču nav garantijas, ka tā tas būs visu mācību gadu. Atšķirībā no pagājušā mācību gada tas, vai mācībām notikt klātienē vai attālināti, būs lielā mērā atkarīgs no pašām skolām. Vairāk par to TVNET un ReTV raidījumā "Nauda runā" diskutēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). 

Mācības klātienē un kritēriji

Ir skaidrs, ka visi saprot – jāmācās ir un 1. septembrī atgriežamies klātienes mācībās. Tomēr var pastāvēt gadījumi, kad mācības var tikt īstenotas citā formātā.

“Piemēram, kad palielinās saslimšanas gadījumu skaits kādā konkrētā klasē, skolā, ja rodas smaga epidemioloģiskā situācija valstī. Skola gan ir priekšpēdējā vieta, kas tiek slēgta, un pirmā, kas tiek atvērta. Tā ir galvenā izmaiņa, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu,” skaidro Muižniece.

Šobrīd ir izstrādāti četri pamatprincipi, par ko eksperti diskutē. Četri pamatprincipi – klātienes mācības, atteikšanās no reģionālā principa un pāreja uz drošās skolas principu – skatāmies, kas notiek katrā konkrētajā skolā. Šeit arī būtisks faktors ir vakcinācijas aptvere gan skolās, gan klasēs.

“Mācību gads nav sācies, taču jau pašlaik ir skolas, kur ir 90-100% vakcinētu pedagogu. Tur noteikti šo klātienes procesu veikt būs iespējams daudz vieglāk,” saka ministre.

54

Savukārt Pavļuts norāda, ka pagājušajā rudenī skolas netika vērtētas atsevišķi, jo tās tika uzskatītas par vienu kopumu. Tomēr pavasarī tika pievienots reģionu princips, taču tagad, pateicoties vakcinācijai un tam, ka skolās var īstenot personalizētus drošības pasākumus, ir iespējams jautājumus risināt skolu un pašvaldību līmenī.

“Lielākā atbildība ir skolas vadībai – lai nodrošinātu ventilāciju, vakcināciju, plūsmas,” norāda Pavļuts.

Muižniece norāda, ka skolas potenciālajai slēgšanai ir iespējami vairāki scenāriji. Piemēram, ja saslimšana ir atklāta vienā klasē, kam nav bijis kontakta ar citiem, tad šī klase arī uz laiku dosies karantīnā. Savukārt, ja klašu kopas savstarpēji ir krustojušās, tad būs cits scenārijs. Tādēļ skolām būs nepieciešams izstrādāt rīcības scenārijus, kā īstenot iknedēļas testēšanu, masku valkāšanu, distances ievērošanu un tamlīdzīgi.

“Kurā brīdī slēgt skolu, būs ļoti individuāls jautājums,” saka Muižniece.

54

“Diemžēl, ja saslimstības rādītāji kāps, līdz, piemēram, 400 saslimušajiem divu nedēļu laikā uz 100 000 iedzīvotājiem, tad mums būs jārīkojas,” norāda Pavļuts.

Kā kompensēt pedagogu trūkumu?

Pirmkārt, vakcinēšanās rādītāji pedagogu vidū nav tik dramatiski, kādi tie ir valstī kopumā. “Ļoti lepojos ar katru skolotāju, kurš pieņem lēmumu vakcinēties. Mums ir piemērs Valmiera, Sigulda, kur ir vairāk nekā 90% vakcinējušies pedagogi. Šodien vispārējā izglītībā ir 69% vakcinētie, kuru vidū ir arī tehniskie darbinieki. Visticamāk, ka kopumā šī situācija ir vēl labāka,” norāda Muižniece.

Otrkārt, šobrīd tiek spriests, ko darīt ar testēšanos nevakcinētajiem. Tomēr agri vai vēlu ne tikai izglītībā, bet arī veselības un sociālajā aprūpē strādājošie būs vakcinēti.

“Šobrīd šķiet, ka izglītības nozarē ir mazliet vairāk vakanču nekā iepriekšējos gados. Precīzus datus varēs redzēt septembra sākumā. Katru septembri tiek analizēts, cik daudz vakanču ir. Šis skaits X – vakances ne vienmēr ir pilnas slodzes – tās var būt divas stundas nedēļā. Tomēr par “sarkanajām līnijām” pedagogu trūkuma jomā nevar runāt.

Vakcinācijas pretinieki

Antivakseru kustība ir ļoti daudzšķautņains veidojums. Pašlaik valstī ir otra nopietnākā krīze pēdējo 20 gadu laikā.

“Arī finanšu krīzes laikā [2008.-2010. gadā] sabiedrība bija ļoti sašķelta. Nonāca līdz nemieriem. Šoreiz ir līdzīgi – sabiedrība ir ļoti nogurusi. Protams, ka šāda krīzes situācija nevar neatspoguļot vājās vietas sabiedrības audumā – varas un sabiedrības attiecības, medijpratību, sabiedrības attiecības ar zinātni un izglītību kopumā. Tostarp iedzīvotāju grupas, kur dzimtā valoda ģimenē ir cita,” norāda Pavļuts.

Viņš pauž piemēru, ka materiālus kāpņutelpās ministrija nevar izvietot, līdz ar to cīņa pret dezinformāciju ir visai ierobežota, jo ministrija ievēro normatīvos aktus, bet antivakseri to nedara.

“Veselības ministrija ir vairākkārt vērsusies policijā, aicinot risināt lietas par viltus ziņu apzinātu izplatīšanu. Jārēķinās ar to, ka sabiedrības nestabilitāte tiek ekspluatēta gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Tās var būt citu valstu izveidotas dezinformācijas kampaņas, tās var būt arī iekšpolitiski motivētas – kāda politiskā spēka centieni nostabilizēt savu ietekmi – top jaunas partijas, ņemot vērā šos vēstījumus. Tāpat tie ir cilvēki, kuri individuālā līmenī veicina šādas informācijas izplatīšanu,” skaidro Pavļuts.

Mums kā valstij ir izaicinājums vērsties pret visiem dezinformācijas veidiem, arī ar kampaņām medijos un komunikācijas rīkiem. Sākotnēji informatīvajām kampaņām pagājušajā gadā bija plānots izmantot 300 000 eiro. Tās kampaņas, kas bija medijos, bija nosacīti nelielas.

“Kampaņas “Divi miljoni iemeslu, lai vakcinētos” budžets bija ap 70 000 eiro. Otrais posms – “Bez vakcīnas nav uzvaras” – arī 70 000 eiro. Satura izvietošana mazākumtautību medijos – 40 000 eiro. Šie cipari ir relatīvi nelieli, salīdzinot ar vakcinācijas projektu un vakcinācijas likmēm kopumā,” skaidro Pavļuts.

Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbība ar citām institūcijām

Sadarbība ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) Izglītības un zinātnes ministrijai ir normāla. “Mēs nelolojam ilūzijas, ka mums visos jautājumos būs vienprātība, tomēr mēs ņemam vērā dažādus iebildumus, un šobrīd no arodbiedrības lielas negācijas nav dzirdētas. Runājot par vakcināciju – būtu gribējies, ka LIZDA būtu paudusi stingrāku nostāju, jo citas organizācijas savu pozīciju ir paudušas,” norāda izglītības un zinātnes ministre.

Muižniece norāda, ka organizācijai būtu nepieciešams aicināt, motivēt un skaidrot par vakcinācijas ieguvumiem. Protams, LIZDA to atgādina, bet tāda stingra mugurkaula trūkums arī ir radījis zināmu apmulsumu pedagogu vidū.

“Ja ne tikai valsts, bet arī arodbiedrība saka: “Klau, ar tevi viss būs kārtībā” un palīdz atbildēt uz visiem jautājumiem, tas noteikti būtu labāk,” saka Muižniece.

54

Budžets un izglītība

Izglītības sadaļa, kas ir veselības aprūpes jomā, ir risināta budžeta pieprasījumā. Diskusijas notiek ar pirmajām prognozēm, kas un kā varētu būt.

“Budžetam Veselības ministrija ir pieprasījusi 700 miljonus eiro, no kuriem 150 miljoni ir atvēlēti Covid apkarošanai. No 550 miljoniem gandrīz 100 miljonus sastāda cilvēkresursu attīstības jautājumi. Tā nav atalgojuma daļa, bet arī izglītības daļa. Mums ir nepieciešams finansēt māsu izglītību. Lielākā sadaļa izglītības sadaļā ir rezidentūras jautājums. Vai un cik, kurās jomās būs pieejami ārsti speciālisti,” saka Pavļuts.

Viņš uzsver, ka ir nepieciešams palielināt budžeta vietu skaitu rezidentiem, par ko tiek runāts visās veselības aprūpes sapulcēs. Otrkārt – tā dēvētais maksas rezidentu vietu jautājums.

“Ir virkne rezidentu, kuri mācās par saviem vai savu nosūtītāju – potenciālo darba devēju līdzekļiem. Tur spēles noteikumi ir nevienādi, piemēram, nevar saņemt atlīdzību rezidentūras laikā. Tie ir asākie jautājumi, ko mainīt,” norāda Pavļuts.

54

Covid-19 pandēmijas beigas

Veselības ministrs esošo situāciju, kā valstī tiek risināti problēmjautājumi, salīdzina ar atrašanos lidmašīnā, kas atrodas gaisā un kurā ir sākusies krīze.

“Ir skaidrs, ka, gaisā esot, šī lidmašīna ir jāpārbūvē un tā kādu laiku vēl nesēdīsies. Kad tā nosēdīsies? Visticamāk, tuvākā gada, pusotra laikā. Šajā laikā pandēmijas akūtajai fāzei vajadzētu beigties. Tas ir atkarīgs no tā, kad mēs pabeigsim sākotnējo vakcinācij un kad to pabeigs pārējā pasaule.

Ir jāatzīst – mēs Latvijā sēžam uz vakcīnu čupas, kuras iedzīvotāji bez milzu pierunāšanas negrib ņemt. Mums ir jāievieš vakcinēšanas pienākums, jo mums nav kur sprukt.

54

Mums 60% cilvēku nav vakcinējušies! Bet ir virkne valstu, kur ir daudz sliktāk nekā mums, bet mēs sēžam uz savām vakcīnām un skatāmies, kad tām beidzas termiņš,” saka Pavļuts.

Viņš bilst, ka pēc šī pusotra gada Covid nekur nepazudīs, taču to varēs ārstēt ar normālām medicīnas metodēm.

Tas, kā varēsim rudenī veidot “spēles noteikumus” izglītības jomā, būs atkarīgs no vakcinācijas aptveres. Solījums ir vienkāršs – tajās skolās un klasēs, kur būs iespējams nonākt pie “zaļā režīma”, kad vakcinējušies ir visi skolēni un pedagogi, varēs strādāt tā, kā pirms pandēmijas. Visiem pārējiem būs dažādi drošības pasākumi, atkarībā no riskiem. Būs arī ierobežojumi, bet tie neattieksies uz vakcinētajiem, skaidro veselības ministrs.

“Noteikti vēlēšu skolotājiem izturību un atbildību pret savu darbu un mērķi – kvalitatīvām mācībām. Vecākiem – ļaušanos, ticību un ticēt, ka direktori varēs organizēt visus procesus. Tomēr uzskatu, ka ar pagājušā gada mācībām varam izdarīt visu labāk, lai izglītība arī turpmāk ir ļoti svarīga,” norāda Muižniece.

NEPLP FOTO: LETA

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem

Uz augšu
Back