Aizmirstais varonis: kādēļ viens no Covid-19 vakcīnu metodes autoriem nesaņem ne centa

FOTO: AP/Scanpix

Kanādas bioķīmiķis Īens Maklahlens vadīja zinātnieku komandu, kuru atklājumus tagad izmanto lielākie vakcīnu pret koronavīrusu ražotāji. Kamēr kompāniju vadītāju peļņa ir skaitāma miljardos dolāru, Maklahlens par savu darbu nav saņēmis ne slavu, ne naudu. “Forbes” stāsta par “nezināmo cilvēku”, kurš pārliecināts, ka palīdzējis glābt pasauli.

2020. gada vasara. Kamēr pasaulē bija nosacīts atslābums pēc pirmā viļņa, “Pfizer” vadītājs Alberts Burla un “BioNTech” ģenerāldirektors Ugurs Šahīns devās uz Klosternoiburgu Austrijā. Viņi ieradās nelielā rūpnīcā ar nosaukumu “Polymun Scientific Immunbiologische Forschung”, kas atrodas Donavas krastā. Burla un Šahīns uzstādīja mērķi – pārliecināt rūpnīcas vadību saražot pēc iespējas vairāk lipīdu nanodaļiņu jaunajai vakcīnai pret Covid-19.

“Pfizer/BioNTech” vakcīna ir veidota ar RNS matricas (mRNS) tehnoloģiju, kas dod komandu imūnsistēmai cīnīties pret koronavīrusu. Tomēr, lai to bez problēmām varētu nogādāt cilvēka ķermenī, mRNS ir “jāietērpj” mikroskopiskos tauku fragmentos – lipīdos. Austrijas rūpnīca ir viena no retajām pasaulē, kas ražo šāda veida nanodaļiņas, bet Burla uzsvēra, ka viņam un Šahīnam abiem kopā ir jāpiedalās pārrunās ar austriešiem.

“mRNS molekulas radīšana ir relatīvi viegls process. Sarežģītākais ir tas, lai liktu mRNS molekulai nonākt mūsu organismā un dot komandu imūnsistēmai,” skaidroja Burla. Tomēr kā tieši “Moderna” un “Pfizer / BioNTech” spēja radīt šo tehnoloģiju, pagaidām nav līdz galam skaidrs. Tas ir stāsts par 15 gadus ilgām tiesvedībām, apsūdzībām krāpniecībā un nodevībā. Skaidrs viens – kad cilvēcei radās veids, kā nogādāt mRNS molekulas organismā, kas potenciāli varētu palīdzēt cīnīties pret pandēmiju, tika izveidota metode, kurā nepiedalījās ne “Pfizer”, ne “Moderna”, nedz arī “BioNTech” vai kāds no citiem lielajiem vakcīnu izstrādātājiem.

“Forbes” veica pētījumu vairāku mēnešu ilgumā, lai noskaidrotu, ka vislielākais ieguldījums mRNS molekulas “transportēšanas” metodes ar lipīdiem izstrādē bija maz zināmam, 57 gadus vecam kanādiešu zinātniekam Maklahlenam. Būdams zinātniskais direktors nelielās farmācijas kompānijās “Protiva Biotherapeutics” un “Tekmira Pharmaceuticals”, Maklahlens vadīja komandu, kas izstrādāja mRNS molekulu pārnešanas tehnoloģiju. Tomēr šodien faktiski neviena no farmācijas kompānijām atklāti nerunā par šo revolucionāro atklājumu. Turklāt – Maklahlens no šīs tehnoloģijas izstrādes nav nopelnījis ne centa.

“Negribēju pavadīt visu dzīvi, meklējot taisnību, bet man jau nav, kur likties. No rīta internetā ziņās lielākā daļa ir par vakcīnām. Tās ir visur. Nav nekādu šaubu, ka šajās vakcīnās tiek izmantota mūsu radītā tehnoloģija,” saka Īens Maklahlens.

9

“Moderna Therapeutics” kategoriski noraida apgalvojumus, ka tās izstrādātā mRNS vakcīna darbotos pēc Maklahlena izstrādātās sistēmas. Savukārt “Pfizer / BioNTech” pārstāvji par šiem apgalvojumiem izsakās ļoti atturīgi un piesardzīgi. Tiesvedības turpinās, un uz spēles – liela nauda.

“Moderna”, “Pfizer/BioNTech” grasās pārdot vakcīnas par 45 miljardiem dolāru. Maklahlenam no šīs summas pienākas precīzi nekas. Citi vakcīnu ražotāji, piemēram, “Gritstone Oncology”, nesen noslēdza vienošanos ar “Protiva” un “Tekmira”, ka par Maklahlena tehnoloģiju izmantošanu maksā no 5% līdz 15% no pārdošanas rezultātiem.

Maklahlenam vairs nav tiesību gūt ienākumus no šīs tehnoloģijas. No “Moderna” un “Pfizer/BioNTech” vakcīnām Maklahlens būtu varējis šogad vien saņemt līdz pat 6,7 miljardus dolāru lielu peļņu. Ironija ir tajā, ka ASV prezidenta aicinājums atcelt Covid-19 vakcīnām patentus, visticamāk, nozīmēs to, ka ar Maklahlena atklājumiem nebūs iespējams nopelnīt.

Lai arī “Moderna”, “Pfizer/BioNTech” visu kategoriski noliedz, zinātniskie dokumenti liecina, ka viņu vakcīnās tiek izmantota apbrīnojami līdzīga mRNS molekulas transportēšanas sistēma tai, kādu radīja Maklahlens un viņa komanda.

“Moderna” jau vairākus gadus apgalvo, ka tā rada savu mRNS molekulas transportēšanas sistēmu. Tomēr tad, kad sākās Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi uz pelēm, tā izmantoja tos pašus četru tipu lipīdus, ko izmanto arī Maklahlena tehnoloģija. Uzņēmums uzsver, ka vakcīnas formula kopš pirmsklīniskajiem izmēģinājumiem ir būtiski mainījusies, tomēr klīniskajos dokumentos redzams, ka arī tajos ir Maklahlena sistēmai līdzīga mRNS molekulas transportēšanas metode.

Līdzīgi ir arī ar “Pfizer/BioNTech”. Regulatoriem iesniegtajos dokumentos teikts, ka vakcīnā ir četru tipu lipīdi, turklāt – tādā pašā secībā, kādu Maklahlena komanda izstrādāja pirms vairākiem gadiem. Viens no lipīdiem ir jauna variācija, ko izveidojis ražotājs.

Tomēr ne visi ignorē Maklahlena komandas paveikto.

“Viņam ir jāgūst atzinību par lipīdu nanodaļiņu izstrādi. Maklahlens ir lielisks zinātnieks, taču viņam pietrūka nākotnes vīzijas,”

9

norāda Katalīna Kariko, kura 2013. gadā pievienojās “BioNTech”. Viņa vēl pirms tam ielika fundamentu mRNS preparātu izstrādē un pašlaik ir pretendente uz Nobela prēmiju. Kariko pauž nožēlu, ka pirms dažiem gadiem Maklahlens nav pielicis pietiekami daudz spēku, lai palīdzētu Kariko radīt savu mRNS produktu, kurā izmantotu viņa paša izstrādāto tehnoloģiju.

Pirms septiņiem gadiem Maklahlens pameta “Tekmira”, atsakoties no sava atklājuma un jebkādiem finansiāliem ieguvumiem. Nebeidzamas tiesas un politiskās spēles biofarmācijas nozarē ir nogurdinājušas zinātnieku. Tagad viņš izjūt dalītas jūtas – no vienas puses, Maklahlens nesaņem tādu uzmanību, kādu būtu pelnījis, bet no otras puses viņš ir pārliecināts, ka palīdzējis glābt pasauli.

“Vesela komanda atdeva daļu savas dzīves, lai radītu šo tehnoloģiju. Viņi tajā ielika sirdi un dvēseli. Šie cilvēki darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai šī tehnoloģija vispār parādītos pasaulē,” sacīja Maklahlens.

2013. gada oktobrī Maklahlens, kurš tolaik bija “Tekmira” zinātniskais direktors, tikās ar nesen dibinātas kompānijas “Moderna Therapeuticals” ģenerāldirektoru Stefanu Banselu. Maklahlens piedāvāja “Moderna” izstrādāt jaunus preparātus kopā ar “Tekmira”, ņemot vērā inovatīvo molekulu pārnešanas veidu. Bansels atbildēja Maklahlenam: “Tu pārāk dārgi maksā.”

Šī saruna Maklahlenam radīja sliktu priekšnojautu. To pastiprināja, ka sarunā piedalījās arī Maklahlena bijušais kolēģis Tomass Madens, kurš “Tekmira” pameta 2008. gadā. Tajā brīdī Bansels vairāk interesējās par sadarbību ar Madenu, nevis Maklahlenu, kurš savu tehnoloģiju bija izstrādājis vairāk nekā 10 gadus.

Šo abu zinātnieku sāncensība notiek tāpēc, ka abiem ir domstarpības mRNS transportēšanas metodes jautājumā un turklāt - Maklahlens apsūdz savu bijušo kolēģi tajā, ka viņš piesavinājies idejas.

Tādējādi 2008. gadā Maklahlena un Madena ceļi šķīrās, sākoties nebeidzamiem tiesu procesiem, kas skāra gan uzņēmējdarbības jomu, gan arī intelektuālo īpašumu, tas ir – arī Maklahlena izstrādāto mRNS transportēšanas metodi.

2012. gadā beidzās tiesu procesu kārta, kurā Madena pārstāvētā “Alnylam” piekrita izmaksāt Maklahlena pārstāvētajai “Tekmira” 65 miljonus dolāru un atgriezt vairākus desmitus patentu. Tomēr pēc vienošanās jaunā Madena kompānija ieguva ierobežotas tiesības izmantot Maklahlena radīto sistēmu, kas ļāva radīt jaunus mRNS produktus.

Šo tiesvedību laikā savu vārdu pieteica ungāru bioķīmiķe Katalīna Kariko, kura bija viena no pirmajām, kas saprata – Maklahlena radītajai sistēmai ir galvenais potenciāls, lai mRNS preparāti vispār spētu darboties. Vēl 2006. gadā viņa sāka rakstīt Maklahlenam vēstules, aicinot kanādiešu zinātnieku sadarboties, un ka viņa ir papildinājusi revolucionāro sistēmu ar citu ķīmisko sastāvu, un ka tieši šāda mRNS molekulu transportēšanas metode būs ļoti efektīva. Ar tiesvedībām aizņemtais Maklahlens ungāru zinātnieces piedāvājumu noraidīja.

Kariko nepadevās. 2013. gadā viņa ieradās uz tikšanos ar “Tekmira” vadītājiem un pauda gatavību pārcelties uz Vankūveru, kur varētu strādāt tiešā Maklahlena pakļautībā. Tomēr - “Tekmira” atteicās.

“”Moderna”, “BioNTech” un “CureVac” - viņi visi gribēja, lai es strādātu pie viņiem. Mans favorīts “Tekmira” atteicās no maniem pakalpojumiem, tādēļ pievienojos “BioNTech”,” stāsta Kariko.

Tajā laikā “Moderna” un Bansels arī meklēja iespējas, kā atrisināt mRNS pārneses jautājumu. Banselam bija pārrunas ar “Tekmira”, taču – tās nonāca strupceļā, jo “Tekmira” vēlējās saņemt ne mazāk kā 100 miljonus dolāru, kā arī piemaksas. Tā vietā “Moderna” sāka sadarbību ar Madenu un viņa farmācijas kompāniju “Acuitas Therapeutics”.

Neskaitāmo tiesvedību un nebeidzamo korporatīvo manevru dēļ zinātnieks – darbaholiķis izdega.

Jūtot, ka ir zaudējis, 2014. gadā Maklahlens pameta “Tekmira”. Viņš pārdeva savu akciju daļu, iegādājās treileri un kopā ar sievu devās 8000 kilometru garā ceļojumā pa Kanādu.

9

Pēc Maklahlena aiziešanas no “Tekmira” kompānija tika pārdēvēta par “Arbutus BioPharma” un sāka izstrādāt preparātu, kam vajadzētu palīdzēt pret hepatītu. Tomēr – patenti uz mRNS transportēšanas sistēmu, kas balstīta uz četriem lipīdiem, tika salgabāti.

Tiesvedības turpinājās, jo Madens turpināja slēgt līgumus par sadarbību mRNS pārneses metodes izmantošanā, lai gan viņam tādu tiesību nebija.

Pēc divu gadu ilgas tiesāšanās abas puses panāca mierizlīgumu – Madenam tika liegts izmantot Maklahlena tehnoloģiju jebkāda veida produktos nākotnē. Vēlāk bijušais Maklahlena sabiedrotais un “Arbutus” vadītājs Marks Mjurejs sadarbībā ar “Roivant” dibināja uzņēmumu “Genevant Sciences”, kam tika nodotas Maklahlena radītās sistēmas intelektuālās īpašumtiesības.

To ātri izmantoja vairākas kompānijas. Tā, piemēram, dažus mēnešus vēlāk “BioNTech” ģenerāldirektors Šahīns noslēdza vienošanos ar “Genevant” par Maklahlena sistēmas izmantošanu piecos nozīmīgos mRNS preparātos pret vēzi. Turklāt līgumā tika runāts arī par sadarbību piecās citās mRNS programmās, kas vērstas uz reto slimību ārstēšanu. Tajā netika runāts par neparedzētiem notikumiem, piemēram, koronavīrusa pandēmiju.

“Moderna” izvēlējās citu ceļu – tā iesniedza ASV Patentu un tirdzniecības zīmju birojā prasības, cenšoties anulēt patentus, kas saistīti ar Maklahlena izstrādāto sistēmu, kas nu bija kļuvuši par “Genevant” īpašumu. 2020. gadā tiesa noraidīja šo prasību, un pašlaik “Moderna” joprojām cenšas panākt Maklahlena sistēmas patentu anulēšanu.

Tiesa gan, “Moderna” pārstāvis Rejs Džordans “Forbes” norādīja, ka “uzņēmums tik tiešām ir ieguvis licenci izmantot “Tekmira” intelektuālo īpašumu vecāku produktu ražošanā. Jaunajos produktos, tostarp vakcīnas izstrādē, tiek izmantota jauna tehnoloģija, kam ar “Tekmira” nav nekādas saistības”.

“Genevant” izvairījās no komentāriem. Uzņēmums, šķiet, ir ierauts nevienlīdzīgā cīņā. Maijā Baidena administrācija atbalstīja atteikšanos no patentiem attiecībā uz Covid-19 vakcīnām. Ironiskā kārtā tas ir izdevīgāk “Moderna”, “Pfizer/BioNTech”, jo “Genevant” vairs nevarēs pieprasīt dividendes no farmācijas kompāniju gigantiskās peļņas.

Tomēr Īena Maklahlena dzīvē tas neko nemaina. Iespējams, tieši viņš ir izdarījis vienu no svarīgākajiem atklājumiem medicīnā šajā gadsimtā, taču viņa vārds ir teju dzēsts no biotehnoloģiju nozares.

“Esmu pārliecināts, ka man ir kāds ieguldījums. Man gan ir dalītas jūtas par to, kā to aprakstīt, taču precīzi zinu, kā šādas tehnoloģijas ir radušās,” lakonisks ir Maklahlens.

9
Uz augšu
Back