Cik iespējama ir vēl viena pandēmija? (1)

Lūk, piemēram, jaunā statistiskā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka lielu pandēmiju iespējamība ir lielāka, nekā mēs varētu domāt. Proti, ir 2% liela iespējamība, ka ik gadu pasauli varētu pārņemt Covid-19 līmeņa pandēmija, vēstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".

Tas nozīmē, ka cilvēka dzīves laikā pastāv 38% liela iespēja piedzīvot tik nopietnu pandēmiju kā šī. Turklāt izskatās, ka ar laiku šī iespēja palielināsies.

“Nozīmīgākais atklājums ir tāds, ka tādas lielās pandēmijas kā Covid-19 vai spāņu gripa ir ļoti iespējamas,” teica pētnieks Viljams Pāns.

Pētnieku komanda aplūkoja vēsturiskos datus par epidēmijām no 1600. gada līdz mūsdienām. Viņi atklāja 476 dokumentētas epidēmijas, no kurām pusei bija zināms upuru skaits. 145 epidēmijās bija mazāk par 10 tūkstošiem nāvju, bet par 114 epidēmijām sīkāku ziņu nebija.

Jāpiemin, ka tās infekciju slimības, kas ir aktīvas joprojām, analīzē netika ņemtas vērā. Tātad – nebija Covid-19, malārijas vai HIV.

Beigu beigās zinātnieki arī noskaidroja, ka pēdējos 400 gadus katru gadu pastāvēja 0,3 līdz 1,9 procentus liela iespēja, ka sāksies spāņu gripas epidēmija. Šī bīstamā slimība pasaulē plosījās no 1918. līdz 1920. gadam.

Turklāt lielu epidēmiju vai pandēmiju iespējamības procents nav konstants. Tas aug.

Pēdējos 50 gados mēs varam novērot aizvien jaunus patogēnus, kas izplatās cilvēku vidū. SARS-CoV-2 ir uzskatāmākais piemērs, tomēr ne vienīgais. Pēdējās dažās desmitgadēs mēs esam pieredzējuši cūku gripu, putnu gripu, ebolu un daudzus citus piemērus.

“Kopā ar nesenākajām aplēsēm par vides izmaiņu izraisītu slimību uzliesmojumiem dzīvnieku rezervātos šis atklājums liecina, ka Covid-19 pandēmijai līdzīgu notikumu iespējamība nākotnē varētu dubultoties,” raksta pētnieki.

Tagad, koncentrējoties uz pašreizējo pandēmiju, nevajadzētu aizmirst, ka pat tuvā nākotnē mūs varētu sagaidīt vēl kāda ierasto dzīvi izmainoša pandēmija. Tomēr, ja mēs tagad rīkosimies pareizi, tad Covid-19 pandēmija mūs varētu labi sagatavot šai nākotnei.

“Tas norāda uz to, cik svarīgi laicīgi reaģēt uz slimību uzliesmojumiem, kā arī attīstīt pandēmijas kontrolēšanas stratēģijas gan vietējā, gan globālā mērogā,” piebilda Pāns.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “PNAS”.