Eksperti: Līdz ar mežacūku populācijas pieaugumu palielinās ĀCM izplatības risks (1)

Valsts meža dienesta medību (VMD) daļas vadītājs Valters Lūsis sacīja, ka pēdējos gados mežacūku populācija Latvijā pieaug - ja 2020.gadā VMD mežacūku populāciju bija novērtējis 22 000 dzīvnieku apmērā, tad šogad tā sasniegusi 26 000.

Vienlaikus, līdz ar populācijas pieaugumu tajos reģionos, kuros populācijas blīvums noteikts kā augsts, palielinās arī ĀCM izplatības risks. Cita starpā minētajos reģionos ietilpst Centrālvidzeme un Dienvidkurzeme.

Viņš arī uzsvēra, ka mednieku un medību daļas lēmumi ir vērsti uz to, lai šo dzīvnieku populāciju samazinātu un līdz ar to arī kontrolētu slimības izplatību. Tostarp šogad līdz šim nomedīts par 10% vairāk mežacūku nekā pagājušā gada analogā periodā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants norādīja, ka PVD cieši seko ĀCM attīstībai un veicina slimības apkarošanas pasākumus. Skaidrojot, cik bīstams ir ĀCM, Seržants sacīja, ka jāņem vērā, ka ĀCM ir daudz izturīgāks par Covid-19. Lai arī slimība nav bīstama cilvēkiem, tieši cilvēks ir visbiežāk atbildīgs par vīrusa izplatību, neizpildot biodrošības pasākumus, piemēram, nepareizi apstrādājot svaigu gaļu.

Vaicāts par biežākajiem biodrošības pārkāpumiem mājas cūku novietnēs, Seržants skaidroja, ka būtiski nošķirt lielos cūkkopjus no pašpatēriņa saimniecībām. Lielajās saimniecībās pārkāpumus tik pat kā nenākas konstatēt, jo tajās tiek domāts par, piemēram, darbinieku pārģērbšanos, dezinfekcijas līdzekļiem un citām nepieciešamībām.

"Mājas cūku inficēšanās notiek visbiežāk no inficēšanās apkārtējā vidē," uzsvēra Seržants, piebilstot, ka nereti pašpatēriņa saimniecībās slimība nonāk tieši ar graudiem vai zaļbarību, ko lopkopis ienesis novietnē.

Savukārt, komentējot izplatības ierobežošanu, PVD pārstāvis norādīja, ka patlaban ĀCM situācijas attīstība ir atkarīga no diviem faktoriem - cik aktīvi tiks medītas mežacūkas un kā tiks ievēroti biodrošības pasākumi. Lai motivētu iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad mežā atrasts mežacūkas līķis, par katru atrasto, noziņotu un parādīto mežacūku samaksa ir 30 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Tas tādējādi kalpo par motivāciju ogotājiem, sēņotājiem un tiem, kas dodas pastaigās pa mežu - ziņot PVD, savai pašvaldībai vai pašvaldības policijai, lai kopīgiem spēkiem samazinātu ĀCM izplatību," minēja Seržants.

Vienlaikus Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Ēriks Ozols pauda, ka ĀCM dēļ ļoti cietusi mežacūku populācija - ja 2014.gadā, kad Latvijā parādījās šī slimība, mežacūku populācija tika vērtēta vairāk nekā 74 000 dzīvnieku apmērā, tad 2018.gadā mežacūku skaits Latvijā bija aptuveni 20 000.

"Protams, ka šī slimība ir izraisījusi milzīgu postu visā cūkkopības nozarē kopumā," norādīja Ozols, piebilstot, ka Latvijā nav tāda mednieka, kas neko nezinātu par ĀCM, tā izplatību un biodrošības pasākumiem.

Kā uzsvēra Ozols, mednieki ir noguruši no šīs slimības un ir iestājusies rutīna, tādēļ nepieciešams medniekus "sapurināt" un motivēt mežacūku medībām.

Jau ziņots, ka otrdien notika informatīvs tiešsaistes pasākums par ĀCM Latvijā.

"BIOR" iepriekš arī norādīja, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstis šobrīd notiek Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestādes (EFSA) informatīvi pasākumi, lai skaidrotu, kā ierobežot ĀCM izplatību.

Eiropas Savienība (ES) ir lielākais cūku un cūkgaļas produktu eksportētājs pasaulē - ES valstu eksports katru gadu veido vairāk nekā piecus miljonus tonnu. Tomēr cūkkopības nozari joprojām apdraud ĀCM, kas var izraisīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus gan Latvijā, gan visā Eiropā.