Zemgalē vairākas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ilgstoši piesārņo vidi

Olu un olu produktu ražotāja "Balticovo" jaunās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Ilustratīvs attēls FOTO: Zane Bitere/LETA

Zemgalē trīs notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ilgstoši nenodrošina vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu un piesārņo vidi, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Daina Vārpiņa.

VVD konstatējis, ka Latvijā ir 30 augsta pārkāpumu riska notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), kas ilgstoši nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, piesārņojot apkārtējo vidi ar daļēji attīrītiem vai neattīrītiem ražošanas un sadzīves notekūdeņiem, no kurām trīs atrodas Zemgalē.

Zemgales problemātisko NAI vidū ir Nākotnes ciemata notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas "Nākotne", Glūdas pagastā, Jelgavas novadā, ko apsaimnieko SIA "Jelgavas novada KU", NAI Vecumnieku pagasta "Piebalgās", Bauskas novadā, ko apsaimnieko SIA "Mūsu saimnieks" un Uzvaras ciemata bioloģiskās attīrīšanas iekārtas "Uzvara" Bauskas novada Gailīšu pagastā, ko apsaimnieko Gailīšu pagasta pārvalde.

Kā stāstīja Vārpiņa, Nākotnes ciemata NAI apsaimnieko gan sadzīves, gan ražošanas notekūdeņus - tajās tiek novadīti arī SIA "Gaļas pārstrādes uzņēmuma Nākotne" un ekstraktu rūpnīcas SIA "L.E.V." notekūdeņi. Gaļas pārstrādes uzņēmumam ir notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas, bet atbilstoša priekšattīrīšana notiek tikai periodiski. Līdz ar to daļēji attīrītie, kā arī neattīrītie notekūdeņi tiek novadīti Nākotnes ciemata NAI, kas nespēj nodrošināt un veikt šo ražošanas notekūdeņu atbilstošu attīrīšanu. Tādējādi tiek traucēta šo NAI darbība, kā rezultātā nepietiekami attīrītie notekūdeņi tiek novadīti Auces upē.

Nākotnes ciema NAI ir novecojušas un plānots izbūvēt jaunas NAI, kas turpmāk attīrīs sadzīves notekūdeņus, bet ražošanas notekūdeņus no minētiem uzņēmumiem vairs nepieņems. Savukārt "Gaļas pārstrādes uzņēmumam Nākotne" būs jāmeklē risinājums savu ražošanas notekūdeņu atbilstošai apsaimniekošanai, piebilda Vārpiņa.

Šo problemātisko NAI radītais vides piesārņojums negatīvi ietekmē vidi vietējā līmenī, kā arī pasliktina Latvijas virszemes ūdeņu kvalitāti, jo lielākā daļa no tām savus notekūdeņus novada Latvijas upēs un ezeros - Zemgalē palielināti piesārņojuma riski problemātisko NAI dēļ konstatēti jau minētajā Auces, kā arī Mūsas upē.

Lai papildus uzraudzītu NAI efektivitāti, VVD īsteno valsts testēšanas programmu - uz riska analīzi balstītu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ārpus kārtas kontroli. Jau trešo reizi papildus testēta notekūdeņu kvalitāte augsta pārkāpumu riska NAI un NAI, kas novada notekūdeņus virszemes ūdens objektos, kuriem noteiktas papildus aizsardzības prasības saistībā ar ūdens ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti (riska ūdens objekti). Kopumā kopš 2020.gada ārpus kārtas testēšana veikta 140 iekārtās, 2021.gadā - 47 iekārtās, no tām 29 iekārtās konstatēti pārkāpumi, norādīja Vārpiņa.

Vārpiņa piebilda, ka Nākotnes ciema NAI VVD valsts testēšanā - ārpus kārtas kontrolē šogad konstatēja vairākus kvalitātes rādītāju pārsniegumus, turklāt rezultāti atšķīrās no operatora veiktā monitoringa, kurā neatbilstības nebija konstatētas.

VVD sācis administratīvā pārkāpuma procesu un izdevis lēmumu par veicamajām rīcībām šo neatbilstību novēršanai, kas ietver arī nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu atbilstošu Nākotnes ciema NAI darbību un novērstu tālāku nepietiekoši attīrītu notekūdeņu novadīšanu vidē, veikt atkārtotu testēšanu pēc pasākumu veikšanas.

Lai iedzīvotājiem sniegtu iespējas iegūt informāciju par vides kvalitāti, kā arī pašvaldības nodrošināto komunālo pakalpojumu kvalitāti, kuru finansēšanā viņi piedalās, informācija par problemātiskajām NAI un Valsts testēšanas programmas trešā posma ziņojums pieejams VVD tīmekļa vietnē "

Uz augšu
Back