Laimes hormons - kā to pamodināt?

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: shutterstock.com

"Šogad, biežāk par citiem gadiem, cilvēki ir sastapušies ar psihoemocionalām problēmām. Pareizāk pat būtu sacīt, ka aizvadītais gads izgaismojis problēmas, kas daudziem no mums bija jau iepriekš, tikai nebijām tās pamanījuši vai centušies risināt," uzsver fitnesa instruktors Pēteris Rumpis. 

"Biežākās psihoemocionālās veselības problēmas, par kurām sūdzējušies Latvijas iedzīvotāji aizvadītā gada laikā, ir

sēras un skumjas par attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmes, hroniskas sāpes, piemēram, galvas vai muguras sāpes, ēšanas traucējumi, depresija, kā arī miega traucējumi.

Sievietes visbiežāk vēlas atrisināt grūtības attiecībās, vīrieši – trauksmi, depresiju vai miega traucējumus. Savukārt jaunieši meklē padomus, kā pārvarēt depresiju un trauksmi, liecina pētījums*.

Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, pareizi plānojot ikdienu un iekļaujot pilnvērtīgu atpūtu ar pasīvās un aktīvās atpūtas elementiem.

Uzmanība jāvelta pilnvērtīgai atpūtai

Uzdrošinos apgalvot, ka cilvēki Latvijā nevelta pietiekamu uzmanību un nozīmi atpūtai ikdienā. Visbiežāk cilvēki, ieskaitot manus potenciālos sportotājus, aizbildinās ar intensīvu darbu, maiņu darbalaiku, rūpēm par karjeru un profesionālo izaugsmi. Diemžēl, neatpūšoties darbadienā, mēs neatjaunojamies un neiegūstam enerģijas uzlādi jaunam profesionālās aktivitātes cēlienam. Rezultātā samazinās darba produktivitāte, palielinās risks iedzīvoties ‘profesionālā izdegšanā’ un psihoemocionālās veselības problēmās. Kantar pētījums, kas veikts 2018.gadā liecina, ka ‘profesionālo izdegšanu’ ir piedzīvojuši 48% Latvijas nodarbināto. Minētie faktori nekādā mērā neveicina ne karjeras izaugsmi, ne profesionālo pilnveidi. Drīzāk var atstāt pretēju – finansiāli negatīvu – iespaidu uz ģimenes budžetu.

Manus kā fitnesa instruktora novērojumus apstiprina arī veiktais pētījums* par Latvijas iedzīvotāju atpūtas paradumiem. Saskaņā ar pētījuma datiem 51% Latvijas iedzīvotāju dienā atpūtai velta mazāk par divām stundām, 13% no tiem atpūšas mazāk par vienu stundu. Vēl 36% respondenti norādījuši, ka atpūtai velta 2 līdz 4 stundas, bet 13% – vairāk par 4 stundām. Jāsaprot, ka atpūta ir absolūts priekšnosacījums labai mentālai un fiziskai veselībai – tieši tāpat kā miegs, darbs un mācības.

Ideālā gadījumā dienā jāvelta 8 stundas darbam, 8 – miegam un 8 – ģimenei, draugiem, mājas solim, hobijiem un dažāda veida atpūtai.

Laiks, kas cilvēkam jāpavada atpūšoties, katram ir atšķirīgs – tāpat kā atpūtas veidi.

Svarīgākais, lai ikdienā ir gan aktīvā atpūta ar izkustēšanos, gan pasīvā – grāmatas lasīšana vai vienkārši pagulšņāšana dīvānā.

Aktīvā atpūta atbrīvo laimes hormonu

Kā fiziskās sagatavotības speciālistu mani satrauc pētījuma dati, ka fiziskas aktivitātes par ļoti labu atpūtas veidu uzskata tikai 35% jeb nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Labā ziņa, ka šāda viedokļa paudēju jeb 37% visvairāk ir vecuma grupā no 18 – 29. Tiesa, tas disonē ar sabiedrībā pieņemto uzskatu par jauniešiem kā sabiedrības pasīvāko grupu. Mums jāsaprot, ka emocionālo labsajūtu un mieru ir iespējams sasniegt vienīgi ar aktīvās un pasīvās atpūtas mijiedarbību. Galu galā aktīvā atpūta nav tikai rosīšanās sporta zālē, tā  var būt arī pastaiga pa mežu vai parku, vai ikrīta latiņas (plankinga) vingrinājums pirms jaunās darbadienas.

Aktīvajai atpūtai dienā ir pietiekami veltīt 40 minūtes jeb 8% no nomoda atpūtas laika diennaktī.

Visefektīvāk laimes hormonu ir atbrīvot tieši ar sportisko aktivitāšu rutīnu, kas spēj nomierināt nervu sistēmu, atpūtināt ķermeni un uzlabot imunitāti, kopumā sniedzot pārlādi mūsu organismiem – jaunus fiziskos un emocionālos spēkus turpmākajiem izaicinājumiem.

Jaunatklājēja gara pamodināšana

Runājot par pilnvērtīgu atpūtu kā emocionālās labsajūtas radītāju, būtiski uzsvērt dažādu darbību un atpūtas veidu mijiedarbības un līdzsvara nozīmi. Aicinu neaprobežoties ar vienu atpūtas veidu, bet paņemt nedaudz no visa – sportot, palasīt grāmatu un paklausīties mūziku, apmeklēt pasākumus un socializēties ar līdzcilvēkiem, noskatīties jaunāko filmu vai doties izbraucienā ar automašīnu. Galu galā pozitīvas emocijas spēj radīt arī notikumu prognozēšana vai minēšana, jo nodrošina pozitīvu gaidu atmosfēru, kas ir viena no atslēgām pasākumu virknē laimes hormona atbrīvošanā. Šo tēzi apstiprina arī pētījums. Proti, 72% Latvijas iedzīvotāju vienlīdz abās dzimumu grupās vēlētos, piemēram, ‘uzlauzt seifu’, piedaloties izklaidējošā brīvdabas pasākumā ar seifa koda minēšanu un iespēju laimēt tūkstoš eiro. Izziņas un minēšanas dziņas, kas spēj radīt pozitīvas gaidas, mūs pavada no sirmas senatnes, un tās ir jāprot izmantot arī mūsdienās.

Arī ceļošana pozitīvi iedarbojas uz psihi, jo ļauj atklāt prāta atslēgu uz citām valstīm, vietām un kultūrām. Turklāt ceļot iespējams arī tuvākā apkārtnē. Saskaņā ar pētījuma datiem par Latvijas iedzīvotāju atpūtas paradumiem ceļošanu par ļoti labu atpūtas veidu atzīst 76% aptaujāto, bet izbraukumus ar automašīnu 48% Latvijas iedzīvotāju. Vēlos iedrošināt ikvienu pamodināt sevī atklājēja garu, jo tik tiešām – šādi nelieli ceļojumi, apmeklējot Valmieru, Liepāju, Ventspili, Cēsis vai citas Latvijas vietas, var būtiski uzlabot mūsu emocionālo labsajūtu un atbrīvoties no ikdienā uzkrātā stresa.

Prasme labi atpūsties ir jāapgūst, un bieži tā ir lieta, ko bērni iemācās savā ģimenē – vecākiem jārāda paraugs sabalansētam režīmam.

Ja cilvēks atpūtai dienā velta tikai 1 vai 2 stundas, diez vai tajās izdodas gan fiziski, gan garīgi atpūsties no darbā pavadītajām stundām. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku smadzenes sāks par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, vispārēju apnikumu.

Aicinu ikvienu rūpīgi plānot savu ikdienu ne tikai darba dunas ietvaros, bet arī atpūtas plāksnē, strikti nodalot darba dzīvi no mājas dzīves," stāsta fitnesa treneris Pēteris Rumpis.

‘Nenesiet’ darbu mājās, bet ieplānojiet laiku ar ģimeni un bērniem. Tas atmaksāsies.

*SuperHits EHR un Primero sadarbībā ar socioloģisko pētījumu kompānijas Norstat veiktais pētījums.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu