FM: Bažas raisa augošās rūpniecības izejmateriālu cenas

Mēbeļu ražošanas uzņēmuma SIA "Smiltenes koks" ražošanas cehs. FOTO: Ieva Lūka/LETA

Lai gan pašreizējā situācija liecina par augstu pieprasījumu Latvijas rūpnieku precēm, bažas raisa augošās rūpniecības izejmateriālu cenas, kuru mazināšanās sagaidāma izejvielu piedāvājumam esot vienlīdz lielam ar pieprasījumu, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka jūlijā saglabājās augsti Latvijas rūpnieku saražotie apmēri, tiem par 8,4% pārsniedzot pērnā gada jūlijā saražotos apmērus salīdzināmās cenās. Latvijas un pasaules ekonomiskajai situācijai atgūstoties no pandēmijas, rūpnieki cenšas segt augsto pieprasījumu pēc dažādām precēm gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām.

Tostarp FM atzīmēja, ka visos trijos rūpniecības sektoros jūlijā fiksēti nozīmīgi pieaugumi. Ieguves rūpniecībā kāpums bija par 11,8%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 13,2%, bet apstrādes rūpniecībā - par 7,9%.

Vienlaikus apstrādes rūpniecībā samazinājies kokrūpniecības straujais kāpums, jūlijā apmēriem palielinoties vien par 3% (šā gada aprīlī - jūnijā sasniegti divciparu skaitļi) salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju, kad laikā starp pirmo un otro pandēmijas vilni tika fiksēti augsti kokrūpniecības saražotie apmēri, veidojot augstu bāzi šā gada jūlija datiem. Salīdzinājumā ar šā gada jūniju saražotie apmēri samazinājušies par 4,3%, taču kopējā kokrūpniecības izlaide joprojām vērtējama kā augsta, klāstīja ministrijā.

Būtisku devumu apstrādes rūpniecībā nodrošināja gatavo metālizstrādājumu ražošanas, izņemot mašīnas un iekārtas, pieaugums par 20,7%, ko ietekmējusi gan pērnā gada zemā bāze, kad jūlijā tā bija viszemākā 2020.gada laikā, gan arī pašlaik novērotais augstais pieprasījums pēc metālizstrādājumiem būvniecībā. Tikmēr trešo mēnesi pēc kārtas nelielu samazinājumu - par 1,4% - uzrādīja saražoto pārtikas produktu apmērs.

Starp mazāk nozīmīgām apstrādes rūpniecības nozarēm pieaugumi bija apģērbu (13,4%), papīra un papīra izstrādājumu (15%), ķīmisko vielu un produktu (31,7%), elektrisko iekārtu (7,4%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu (19,9%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (34%), kā arī poligrāfijas un ierakstu reproducēšanā (7,5%). Savukārt samazinājums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai (-6,4%).

2021.gada septiņos mēnešos kopējā rūpnieku izlaide Latvijā pieaugusi par 8,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tostarp ieguves rūpniecībā pieaugums bija par 6,7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 6,6%, bet apstrādes rūpniecībā ražošanas apmēri auguši par 8,9%.

Latvijas elektroenerģijas nozarē ik mēnesī notiek krasas svārstības hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās saražoto apmēru attiecībā. Izņēmums nav arī šā gada jūlijs, atzina FM. Hidroelektrostacijās sauso laika apstākļu dēļ elektroenerģija ražota par trešdaļu mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, taču koģenerācijas stacijas saražojušas par divām trešdaļām vairāk, kopējai elektroenerģijas izlaidei pieaugot par 18%.

Ministrijā norādīja, ka jūlijā kārtējo rekordu atkal uzrādījis Latvijas ražotāju cenu indekss, tam sasniedzot 15,8% pieaugumu. Tostarp ieguves rūpniecībā bija palielinājums par 6%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 11,6%, bet apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 16,8%. Lielākajā no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - kokrūpniecībā - kāpums bija par 52,5%. Neredzēti augstu atzīmi sasniedzis arī Latvijas būvniecības izmaksu indekss, jūlijā tam esot par 8,2% augstākam nekā pērn jūlijā, tostarp izmaksas par būvmateriāliem palielinājās par 11,7% un strādnieku darba samaksa - par 4,4%.

"Šā gada vasaras mēnešos Latvijas ekonomika straujos tempos atgūstas no pandēmijas, iedzīvotājiem un uzņēmējiem aktīvi realizējot pandēmijas laikā neīstenotās vēlmes, līdz ar to radies augsts pieprasījums pēc dažādām rūpniecības precēm, ražotājiem nespējot šo pieprasījumu nosegt un rezultātā pieaugot cenām. Ņemot par piemēru kokrūpniecības nozari, saražotie materiāli tiek strauji izpirkti, neskatoties uz augstajām cenām, kas liecina arī par labu mājsaimniecību vidējo finansiālo stāvokli," skaidroja FM.

Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju konfidences indeksa ESI kopējais ekonomikas, tostarp rūpniecības rādītājs augustā uzrādīja nelielu samazinājumu, joprojām saglabājoties ļoti labam noskaņojumam Eiropas ekonomikā. Latvijas ražotāju noskaņojums jūlijā pasliktinājās vairāk nekā vidēji ES, noslīdot zem pirmspandēmijas līmeņa, ko ietekmē gan epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās, gan rūpniekiem nevēlamās straujās cenu svārstības, informēja FM.

Jau vēstīts, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad septiņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieauga par 8,3% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu. Tostarp apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 8,9%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kāpums par 6,7%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 6,6%.

Uz augšu
Back