Nākamā Saules vētra varētu izraisīt “interneta apokalipsi” (11)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Saule
Saule Foto: AFP / Scanpix

Saule mūsu planētu nemitīgi “aplaimo” ar magnetizētu daļiņu mākoņiem: zinātnē to sauc par Saules vēju. Lielākoties Zemes magnētiskais lauks aiztur šo Saules vēju un tas nepaspēj nodarīt postījumus planētai un tās iedzīvotājiem. Tomēr dažreiz – reizi gadsimtā – Saules vēji pārvēršas par spēcīgu magnētisko vētru, kas var būt katastrofiska mūsu modernajiem dzīves apstākļiem.

Jaunā pētījumā zinātnieki raksta, ka mūsdienās šāda spēcīga magnētiskā vētra varētu izraisīt “interneta apokalipsi”, uz vairākām nedēļām vai pat mēnešiem laupot mums piekļuvi internetam. Jāņem gan vērā, ka pētījums pagaidām vēl nav recenzēts.

“Man pamatīgi lika aizdomāties tas, cik labi šī pandēmija parādīja pasaules nesagatavotību tādiem notikumiem. Nepastāvēja protokols, kā rīkoties. Turklāt tagad mēs esam atkarīgi no interneta. Pasaules infrastruktūra nav gatava liela mēroga magnētiskajām vētrām,” izdevumam “Wired” stāstīja pētniece Abdu Joti.

Daļa no problēmas ir tāda, ka ekstrēmas Saules vētras ir relatīvi retas. Zinātnieki ir aplēsuši, ka katrus desmit gadus pastāv 1,6 līdz 12 procentus liela iespēja, ka Zemi skars ekstrēmi kosmosa laikapstākļi.

Nesenā vēsturē ir reģistrētas tikai divas tāda veida vētras – viena norisinājās 1859. gadā, bet otra 1921. gadā. Pirmais gadījums ir zināms kā Karingtonas notikums. Tā laikā Saules izvirdums radīja tik spēcīgas elektromagnētiskās vētras, ka uzliesmoja telegrāfu vadi, bet ziemeļblāzmas, kas parasti vērojamas pie Zemes poliem, bija redzamas pat pie ekvatora.

Arī mazākas elektromagnētiskās vētras var pamatīgi kaitēt. 1989. martā šāda vētra bez elektrības uz deviņām stundām atstāja visu Kvebekas provinci Kanādā.

Saules uzliesmojums
Saules uzliesmojums Foto: AP/Scanpix

Kopš tā laika cilvēce ir palikusi daudz atkarīgāka no interneta, tāpēc potenciālais trieciens, kādu varētu sniegt masīva magnētiskā vētra, joprojām nav pienācīgi pētīts. Joti saka, ka jaunajā pētījumā viņa ir pacentusies izšķirt šīs infrastruktūras vājākās vietas.

Labās ziņas ir tādas, ka optiskos interneta kabeļus magnētiskās vētras neietekmē. Tomēr pavisam citādi ir ar garajiem zemūdens kabeļiem, kas savieno kontinentus. Šie kabeļi ir aprīkoti ar signāla pastiprinātājiem, kas izvietoti ar 50 līdz 150 kilometru intervāliem. Šos signāla pastiprinātājus var negatīvi ietekmēt magnētiskās vētras. Ja sabojājas viens signāla pastiprinātājs, tad nederīgs kļūst viss kabelis, rakstīts pētījumā.

Ja noteiktā reģionā ir pietiekami daudz šo kabeļu, tad teorētiski starp kontinentiem var pazust komunikācija. Ir grūti paredzēt, cik ilgas būs magnētisko vētru izraisītas komunikāciju problēmas, tomēr, iespējams, ne mazāk kā vairākas nedēļas.

“Trieciens ekonomikai, kādu varētu nest interneta zudums uz vienu dienu ASV, varētu izmaksāt aptuveni 7 miljardus dolāru. Iedomājieties, kas būtu, ja internets pazustu uz vairākām nedēļām vai pat mēnesi,” pētījumā raksta Joti.

Ja mēs nevēlamies šādā situācijā nonākt, tad kabeļu izgatavotājiem un ierīkotājiem būtu jāsāk šos draudus uztvert nopietni. Labs sākums būtu censties kabeļus izvietot zemākos platuma grādos.

Pirms nākamās lielās elektromagnētiskās vētras cilvēkiem būs 13 stundas laika, lai sagatavotos. Cerēsim, ka šis mirklis tik ātri nepienāks, tomēr, ja pienāks, tad cerēsim, ka būsim gatavi.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu