Planšetdatoru evolūcija - no izklaides par darba rīku

Jānis Vēvers
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Publicitātes foto

Planšetdatori ir nogājuši garu attīstības ceļu, lai arī lielākā sabiedrības daļa par tiem uzzināja vien pirms 11 gadiem. Inženieri un informācijas tehnoloģiju zinātnieki specifisku uzdevumu veikšanai jau vismaz pusgadsimtu ir lietojuši kilogramiem smagas un nesamērīgi dārgas ierīces ar skārienekrānu. Tālajā 1972. gadā pat izskanēja ideja par personīgo skaitļotāju bērniem Dynabook ar ļoti labas izšķirtspējas ekrānu un irbuli, taču tolaik personālie datori vēl bija milzīgi, klēpjdatoru nebija un attiecīgi idejas autoram Alenam Kejam pat nebija pieejamas tehnoloģijas šādas utopijas īstenošanai.

Bija jāpaiet vairākām desmitgadēm līdz datoru sastāvdaļas bija sarukušas līdz pieņemamiem izmēriem, skārienekrāni kļuvuši gana atsaucīgi un detaļu cenas pietiekami lētas, lai rezultātā sanāktu plāna, darboties spējīga un vidusmēra pircējam cenas ziņā pieejama skārienjutīgā plāksne. Taču arī tā nav palikusi nemainīga. Lai arī pieteikta kā datoru aizstājēja, planšete pirmos gadus drīzāk bija izklaides rīks. Tā atmodās no miega sekundes laikā un deva iespēju nekavējoties sameklēt informāciju internetā, kamēr tā laika datoriem iestartēšanās laiks bija mērāms sekunžu desmitos. Prāvais, kvalitatīvais ekrāns bija piemērots audiovizuālā satura vērošanai un tas veicināja YouTube un citu videotēku ekspansiju. Kombinācijā ar jaudīgu procesoru displejs arī ienesa fundamentālas izmaiņas datorspēļu spēlēšanā, pārnesot tās no galddatoriem un TV ekrāniem pieslēgtām konsolēm uz mobilajām ierīcēm. Pie tam daļā planšetdatoru bija vieta SIM kartei, lai mobilajam internetam varētu piekļūt ārpus telpām.

Līdzīgāki datoriem

Nākotne izskatījās cerīga, tomēr lietotāji drīz vien saprata, ka šādā formā planšetes ierastos darba datorus neaizstās nekad. Virtuālā tastatūra ar nesataustāmām pogām tomēr nebija piemērota ātrai rakstīšanai, turklāt tā aizņēma pārāk lielu ekrāna daļu. Nācās meklēt jaunus ceļus patērētāju uzrunāšanai, un dienaskārtībā ienāca ar magnētu piestiprināmi vāciņi, kuros iestrādāta fiziska klaviatūra, un irbuļi, kas piešķir planšetei papildu pielietojumu. Nu tā ir vērtīgs darbarīks zīmētājiem, attēlu apstrādātājiem un grafisko materiālu veidotājiem.

Protams, veikalu plauktos joprojām netrūkst «pliku» gludo plāksnīšu, taču šodien tās vairāk tiek uztvertas kā «televizors gultā» pieaugušajiem vai datorspēļu rīks bērniem. Par nopietnu darba instrumentu planšete nu tiek uztverta vien komplektā ar aksesuāriem – tastatūru un irbuli – un augstiem tehniskiem parametriem.

Šo filozofiju iemieso Huawei nesen prezentētais planšetdators MatePad 11, kas pat veikalā tiek piedāvāts komplektā ar nepieciešamajiem palīglīdzekļiem. To redzamākā daļa ir magnētiskie vāciņi ar pilnizmēra fizisku tastatūru – lielām, rakstīšanai parocīgām pogām, kas ir ne mazāk ērtas kā datora klaviatūrā. Izmantojot šādu tastatūru, rakstīšanas ātrums ievērojami paātrinās, tādēļ planšete kļūst piemērota ne vien atbildēšanai uz teksta ziņojumiem, bet kaut diplomdarba rakstīšanai. Vēl viens svarīgs elements ir otrās paaudzes M-Pencil digitālais irbulis, kas atpazīst 4096 pieskāriena stipruma līmeņus. Līdz ar to rakstīšana un zīmēšana uz ekrāna ļoti atgādina darbošanos ar zīmuli, pildspalvu, flomāsteru vai citu paša izvēlēto rakstāmpiederumu. Var piespiest stiprāk un iegūt treknākas līnijas, var tikko pieskarties ekrānam un vilkt teju saskatāmas, mata biezuma švīkas.

Planšetes sānos iestrādātie magnēti spēcīgi pievelk gan vāciņus vienā pusē, gan irbuli otrā. Tādējādi visu komplektu var ērti pārnēsāt , nebaidoties, ka kāda daļa atvienosies un nokritīs. Pie tam pat šādā salikumā tas joprojām ir plāns un viegls – nedaudz virs 600 gramiem.

Izšķiroša nozīme ekrānam

Strādājot ar vizuāliem materiāliem kritiski svarīga ir ekrāna kvalitāte. Ne vien izšķirtspēja, bet arī krāsu palete un atsvaidzes intensitāte. Kurš gan vēlēsies, lai zīmējums ekrānā parādās vien tad, kad irbulis jau veicis labu distanci no attiecīgās vietas? Tādēļ MatePad 11 ir īpaši piestrādāts tieši pie šīs komponentes. 10,95 collu ekrāna izšķirtspēja atbilst QHD standartam, ietverot 2560x1600 attēlu veidojošos pikseļus. Turklāt tas spēj uzturēt 500 nitu spilgtumu, kas ir īpaši svarīgi, strādājot brīvā dabā, kā arī nodrošina DCI-P3 krāsu gammas attēlojumu. Ne mazāk svarīga ir 120 hercu attēla atjaunošanās intensitāte kombinācijā ar 2 milisekunžu aizkaves laiku. Tas noder gan zīmējot, gan apstrādājot grafiskos materiālus, gan spēlējot datorspēles, jo vizuālie materiāli tiek attēloti plūstoši, bez raustīšanās, kāda bija raksturīga agrīno paaudžu viedierīcēm.

Vēl viens svarīgs solis planšetdatoru evolūcijā un to līdzībā ar personālajiem datoriem ir vairāku ekrānu režīms. Šodien daudzi to jau ir aizmirsuši, taču pirmajās planšetēs varēja vienlaikus darboties tikai ar vienu programmu. Lai tiktu pie citas, aktīvais logs bija jāaizver un jāatver nākamā lietotnes. MatePad 11 arsenālā ir Multi-Window režīms, kas ļauj vienā darbvirsmā vienlaikus atvērt četrus logus un katrā darīt kaut ko citu. Proti, vienā logā var rakstīt e-pastu, citā turpināt piedalīties videokonferencē, un vēl kādā pameklēt nepieciešamo informāciju tīmeklī vai ierīces datu mapēs.

Planšete var arī kļūt par daļu no lielākas darbarīku kopas, tādējādi vēl vairāk paaugstinot produktivitāti. Multi-screen Collaboration piedāvā veselus trīs režīmus, kas ļauj bez vadiem savienot MatePad 11 ar viedtelefonu, datoru vai kādu citu ekrānu. Līdz ar to informāciju var pārcelt no vienas ierīces uz citu tikpat ērti, kā pārkopēt no vienas mapes otrā turpat ierīces atmiņā, vai arī vairākas vienlaikus iesaistīt viena uzdevuma paveikšanā.

Nākotne tehnoloģiju un lietotāju rokās

Izsekojot planšetdatoru attīstības līdzšinējiem līkločiem, nav grūti pamanīt, ka tie aizvien satuvinās ar klēpjdatoriem. Pirmie kļūst lielāki, spējīgāki, otrie – kompaktāki. Daži futurologi ir pārliecināti, ka kādā brīdī abas ierīču grupas saplūdīs vienā. Šis pavērsiens gan lielā mērā būs atkarīgs no tirgus pieprasījuma un arī tehnoloģiju attīstības.

Fundamentālas izmaiņas datoru segmentā varētu ienest lokāmo ekrānu attīstība. Ja ražotājiem izdosies izveidot salīdzinoši lētus un uzticamus displejus, ko var locīt vai sarullēt, tad ierīču fiziskie izmēri varētu krietni izplūst. Pamēģiniet iztēloties pilnizmēra klaviatūras gabarītu ierīci, no kuras var izlocīt tik lielu ekrānu, kāds tobrīd nepieciešams – 10, 17, kaut 24 collas. Savukārt aizvērtā formā tas ir pat kompaktāks par šodienas planšeti. Pie šāda scenārija pat nebūtu vajadzīgi atsevišķi lielie monitori, kur nu vēl dažādu izmēru skaitļotāji.

Raksts tapis sadarbībā ar Huawei.

CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu