"Luminor" prognozē IKP pieaugumu Latvijā

Ilustratīvs foto FOTO: Shutterstock

Šā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā varētu būt iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums pret iepriekšējo ceturksni, pieaugums 2021.gadā kopumā varētu sasniegt 5,1%, otrdien Latvijas un Baltijas ekonomikas apskata prezentācijā sacīja bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tādējādi jaunākā "Luminor" prognoze ir ievērojami optimistiskāka par šā gada martā izteikto, kad šā gada IKP izaugsme tika sagaidīta 2,1% apmērā.

Savukārt 2022.gadā "Luminor" IKP prognoze no 7% martā samazināta līdz 5,3% pašreiz, bet 2023.gadā banka prognozē IKP kāpumu 4,4% apmērā.

2

Tikmēr Igaunijā IKP "Luminor" ieskatā šogad kāps visstraujāk, bet Lietuvā izaugsmes temps šajā gadā varētu būt vislēnākais no visām Baltijas valstīm.

Strautiņš atzina, ka pirms pusgada sniegtā prognoze izrādījās pārāk pesimistiska, jo tika pieņemts, ka, daļai ekonomikas joprojām esot pusparalizētai pandēmijas ierobežojumu dēļ, kā arī turpinoties tranzīta krīzei, Latvijas ekonomikai būs grūti pārsniegt 2019.gada līmeni. Tomēr tā nebija taisnība, un, piemēram, apstrādes rūpniecības sniegums bija ļoti labs.

Tāpat viņš skaidroja, ka patēriņa kritumam ir bijusi lielākā ietekme uz ekonomiku pandēmijas laikā un tas varētu samazināties arī šā gada pēdējā ceturksnī, sagaidot nākamo Covid-19 vilni. Vienlaikus Strautiņš uzsvēra, ka tas agri vai vēlu atgūsies un pašlaik to mākslīgi stimulēt nav nepieciešams.

"Luminor" prognozes par gada inflāciju Latvijā paredz 2,7% patēriņa cenu kāpumu šogad, 3,3% - 2022.gadā, kā arī 2,2% - 2023.gadā. Kā skaidroja Strautiņš, gada inflāciju palielinās bāzes efekts - pērn oktobrī un novembrī cenas kritās par 0,7%. Tāpat viņš prognozēja, ka kopējā patēriņa cenu inflācija šī gada beigās un nākamā gada sākumā īslaicīgi pārsniegs 5%.

Savukārt investīciju ziņā Latvijas stāsts pandēmijas laikā esot bijis labvēlīgāks. "Kopumā investīciju attīstība pret IKP ir augusi un, ļoti iespējams, augs," sacīja Strautiņš.

Pēc bankas prognozēm, investīciju finansēšanai pieejamā naudas plūsma palielināsies vairāku iemeslu dēļ - ne tikai ES finansējuma, bet arī privātā sektora uzkrājumu un augošo ārvalstu tiešo investīciju piesaistes potenciāla dēļ.

Strautiņš atzīmēja, ka šā gada notikumi liecina, ka ilgi snaudušais mājokļu tirgus sāk aktivizēties. Piemēram, laikā no janvāra līdz augustam par 15-20% pieaugušas sērijveida dzīvokļu cenas vairākās Pierīgas pilsētās - Salaspilī, Ogrē, Jūrmalā un Jelgavā.

Vienlaikus augstā ražotāju jaudu noslodze, darbaspēka izmaksu kāpums apvienojumā ar uzņēmumu uzkrājumu pieaugumu ļauj cerēt arī uz lielākiem ieguldījumiem eksporta nozarēs.

Tāpat hipotekārā kreditēšana kļūs par nozīmīgāku investīciju kāpuma finansējuma avotu un šī biznesa virziena izredzes "Luminor" ieskatā ir izcilas.

Vienlaikus lielāka nenoteiktība ir par biznesa kreditēšanas perspektīvām. Kreditēšanas palielinājumu varētu veicināt finanšu izglītības pieaugums uzņēmēju vidē.

2

Komentējot Latvijas darba tirgu, "Luminor" ekonomists atzina, ka tas ir uztverts kā attīstības risks, ka ierobežotā darbaspēka pieejamība var būtiski bremzēt attīstību. Šāds risks pastāv, bet to nevajag pārspīlēt, pauda eksperts.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā joprojām ir liels iekšējās migrācijas potenciāls. Ir grūti precīzi izmērīt cilvēku skaitu, kas būtu gatavi uz šejieni pārcelties no ārzemēm, taču to varot raksturot kā no praktiskā viedokļa neierobežotu - šādu cilvēku ir vairāk, nekā Latvijas ekonomikai būs vajadzīgs pat visoptimistiskākajā izaugsmes scenārijā.

Strautiņš minēja, ka tuvojas arī brīdis, kad Latvija ar lielu ticamību var sagaidīt strauju un visaptverošu labklājības kāpumu. Ir ļoti labvēlīgi priekšnosacījumi gan patēriņa, gan investīciju un eksporta kāpumam. Latvija pamazām novērš salīdzinošās atpalicības iemeslus, no kuriem pats svarīgākais ir bijusi slikta vietējā pārvaldība. Pēdējo pāris gadu laikā ir izveidoti priekšnosacījumi straujai pārvaldes kvalitātes celšanai pārējā Latvijā un tā jau notiek, pauda "Luminor" eksperts.

Viņš arī atzīmēja, ka Lietuvā un Igaunijā par svarīgu tēmu jau kļūst straujas izaugsmes radīto risku pārvaldīšana, tomēr Latvijas darba tirgus un jo īpaši mājokļu tirgus vēl ir citā attīstības fāzē.

Uz augšu
Back