Krievijas neatkarīgie mediji un NVO pieprasa atcelt "ārvalstu aģentu" likumu

Ilustratīvs foto FOTO: Shutterstock

Vairāk nekā 150 mediju un nevalstiskās organizācijas Krievijā ierosinājušas petīciju, aicinot atcelt "ārvalstu aģentu" likumu, ar kuru Kremlis cenšas ierobežot aktīvu pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos medijus.

2012.gadā pieņemtais un pēc tam vairākas reizes grozītais likums liek par "ārvalstu aģentiem" pasludinātajiem medijiem visu saturu marķēt ar paziņojumu: "Šo paziņojumu (materiālu) izveidojis un (vai) izplatījis ārvalstu masu informācijas līdzeklis, kas pilda ārvalstu aģenta funkcijas, un (vai) Krievijā reģistrēta juridiskā persona, kas pilda ārvalstu aģenta funkcijas."

Pašlaik šādu paziņojumu katrā rakstā nākas iekļaut daudziem atlikušajiem neatkarīgajiem medijiem Krievijā, piemēram, "Meduza" un "Doždj".

Vietnē "Change.org" ierosinātajā petīcijā norādīts, ka Krievijas Tieslietu ministrija kopš janvāra "ārvalstu aģentu" sarakstam pievienojusi septiņus medijus, 20 žurnālistus un septiņas nevalstiskās organizācijas. Laikā no 2013. līdz 2020. gadam sarakstā tika iekļauta 221 organizācija un indivīds.

Nepilnas diennakts laikā petīciju parakstījuši vairāk nekā 57 000 cilvēku.

4

"Pašreizējo situāciju uzskatām par valdības spiedienu pret medijiem un sabiedriskajām organizācijām. Pats likums un veids, kādā tas tiek lietots, cenšas vājināt pilsoniskās sabiedrības institūcijas," teikts petīcijas pieteikumā. "Likumu par ārvalstu aģentiem vajag pilnībā anulēt."

Mediji, kuriem nākas šādā veidā marķēt savu saturu, sūdzas par reklāmas ieņēmumu krišanos. Vismaz viens medijs šī iemesla dēļ bankrotējis, savukārt portāls "Meduza" aicinājis lasītājus ziedot tā turpmākajai pastāvēšanai.

Vairāki mediji, tai skaitā raidorganizācija RFE/RL, nemarķē saturu par spīti tam, ka tikuši iekļauti "ārvalstu aģentu" sarakstā, par ko tiem draud brangas sodanaudas. RFE/RL vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā un daļu darbinieku pārvietojusi no Maskavas uz biroju Kijevā vai citviet.

Uz augšu
Back