Psiholoģe: Pandēmijas laika satraukums nedrīkst pāraugt ilgstošā trauksmē

FOTO: Schutterstock.com

Satraukums mēdz pāraugt ilgstošā trauksmes sajūtā, un bez ievērības atstāta trauksme ar laiku var provocēt dažādas veselības problēmas, tādēļ ar to vajadzētu tikt galā, īpaši pandēmijas laikā, uzsvēra klīniskā un veselības psiholoģe Veselības centru apvienības poliklīnikā "Elite" Jeļena Paņkova.

AS "Repharm" komunikācijas direktore Līga Ribkinska informēja, ka saskaņā ar psiholoģes stāstīto, pārdzīvojumi un satraukums ir pilnīgi normālas izpausmes. Mazās devās šāds stress cilvēkam pat esot veselīgs, jo tas palīdz saskatīt, ko dzīvē vēlētos mainīt, bet galvenais - dod arī enerģiju, lai realizētu pārmaiņas.

Taču satraukums mēdz pāraugt arī ilgstošā trauksmes sajūtā. Tā gūst virsroku un tik viegli vairs nepakļaujas kontrolei. Tādā gadījumā nevajadzētu kautrēties, bet gan meklēt palīdzību pie speciālista. Pārvarēt trauksmes sajūtu var palīdzēt psihologs.

Pēc Paņkovas paustā, Covid-19 pandēmijas slēptā puse ir paaugstinātā trauksmes sajūta, kas ir izplatīta ikvienā sabiedrības grupā. Vīruss ir neredzams un lipīgs, tādēļ daudziem rodas vēlme distancēties - gan tiem, kuri pārslimojuši, gan tiem, kuri no šīs slimības izvairījušies, gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem.

Arī satraukums un trauksme varot izrādīties lipīga - ja kāds ar to dalās, nākamais, visticamāk, darīs to pašu un trauksmes nodošanas ķēde turpināsies. "Ja neizdodas savu prātu turēt brīvu, ar šo nepatīkamo emociju bagāžu patiešām var aplipt. Rezultātā līdztekus Covid-19 pandēmijai notiek process, ko nosacīti var dēvēt par psihisko pandēmiju," atzīmēja psiholoģe.

Vienlaikus viņa minēja, ka arī pēc atveseļošanās no nopietnas slimības reizēm nākas iemācīties sadzīvot ar tās atstātajām sekām. Sadzīvot ar trauksmi, kas ir viena no biežākajām pavadonēm pēc slimības, jo sevišķi tagad, kad pasaule iepazinusi Covid-19 pandēmiju, gan nevajadzētu, pauda speciāliste.

Viņa skaidroja, ka parasta, normāla trauksme ir tad, kad cilvēks jūt nemieru, gaidas, satraukumu. Arī bailes par savu veselību nelielā daudzumā ir pavisam normālas. Taču, ja baiļu ir tik daudz, ka mainās ierastā uzvedība, iespējams, trauksme sāk kontrolēt cilvēku, nevis cilvēks sajūtas. Tad ir svarīgi, lai trauksme nepāraug panikā, kad kontrolēt sevi ir gandrīz neiespējami, informēja psiholoģe.

Lielākoties cilvēki paši tiekot galā ar savām emocijām, tostarp, trauksmi, taču, piemēram, ja viņus piemeklē nopietna veselības problēma, nākas smagi slimot vai pārdzīvot sarežģītu atveseļošanās posmu, paša spēkiem ar visu tikt galā kļūstot grūti.

Ilgstoši izjūtot trauksmi, samazinās gan psiholoģiskā noturība pret dažādām neparedzētām dzīves situācijām, gan arī imunitāte, tādēļ ir svarīgi iemācīties kontrolēt savas emocijas, īpaši tās, kas sākotnēji izraisa nepatīkamas sajūtas.

"Būtu labi, ja izdotos trauksmes sajūtu izmantot kā savu iekšējo resursu, kā stimulu attīstīt sevī radošumu," klāstīja Paņkova, skaidrojot, ka ir svarīgi strukturēt savu dienu - saplānot darāmos darbus, veidot dienas plānu, kurā iekļaut nodarbes, kas ir svarīgas, un tās, kas vairo prieku, rada piepildījuma un dzīves jēgas izjūtu.

Pēc speciālistes teiktā, katrā cilvēkā darbojas četras sistēmas - fiziskā, emocionālā, prāta un uzvedības. Trauksme var rasties un izpausties katrā no tām. Vienlaikus psiholoģe vērsa uzmanību, ka bailes un dusmas vienlaicīgi nespēj eksistēt, tādēļ veiksmīgs veids, kā atbrīvoties no bailēm, piemēram, bailēm, ka slimība atgriezīsies vai ka atkal uzglūn kāds vīruss un veselība pievils, ir sadusmoties uz savām iedomātajām bailēm.

Mācoties atbrīvoties no pārlieku augstās trauksmes sajūtas, svarīgi dziļi izprast šīs emocijas. Paņkova minēja, ka bailes un trauksme rodas tādēļ, ka cilvēks saviem dzīves notikumiem iztēlojas negatīvu attīstības scenāriju. Tā rodas satraukums par nākotni un cilvēks lieki tērē savu enerģiju. Vairumā gadījumu šīm iedomām esot maz saistības ar realitāti un patieso notikumu virzību.

Psiholoģe klāstīja, ka jāiemācās saglabāt sevī enerģiju un jāatrod veids, kā sazemēties. Var izmantot dažādus elpošanas vingrinājumus, masēt roku pirkstus, izdomāt savus mazos rituālus, ko veikt, lai novērstu uzmanību no trauksmes un neļautu negatīvajām emocijām pārņemt ķermeni.

Dažiem palīdz, piemēram, fotogrāfiju pārskatīšana, jo tā var atsaukt atmiņā skaistus brīžus, vairot patīkamas emocijas, novērtēt to, kas ir dots. Tā kā trauksmei ir tendence pārņemt kontroli, svarīgi atgriezties pie laika plānošanas, lai cilvēks pats ir savas dzīves noteicējs.

Tāpat ieteicams rūpīgāk strukturēt laiku un ikdienā ieviest patīkamus rituālus. Justies laimīgam arī ir rituāls, pēc kā var tiekties, ko praktizēt, sacīja psiholoģe.

Tomēr gadījumos, kad trauksme ņem virsroku pār dzīvi, psiholoģe neiesaka gaidīt un cerēt, ka gan jau paries. Tā vietā ar steigu jāmeklē palīdzība pie psihologa. Viņa norādīja, ka pie psihologa var pieteikties arī attālināti, izmantojot speciālista video konsultāciju.

"Reizēm var pietikt pat ar dažām konsultācijām, lai situāciju stabilizētu un atkal varētu atgūtu kontroli pār savām sajūtam un emocijām," atklāja eksperte.

Uz augšu
Back