Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt. Turklāt tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma.
Eksperts: Katrīna Ošleja, uzņēmēja, vadības koučs, supervizors, līderības trenere un arī psihoterapijas speciāliste.
Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic.
Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem.
Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī
izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.
Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt
Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošus mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru.
Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību.
Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzētu atjaunoties gan ķermenim, gan prātam. Kad esam pārguruši, arī darba mērķu sasniegšana ir apdraudēta. Šīs manas pārdomas apstiprina arī nesen veiktais pētījums* par Latvijas iedzīvotāju atpūtas paradumiem.