Līdzšinējie notikumi un uzņēmuma rīcība ir tikai pastiprinājuši neskaidrību par “Evergrande” saistību nepildīšanas perspektīvām, kas varētu rosināt lielāko parādu restrukturizāciju Ķīnas vēsturē.

“Evergrande” parādi ir auguši jau gadiem, un parādu restrukturizācija būtu zināms pārsteigums uzņēmumam, kas vēl relatīvi nesen varēja lepoties ar ļoti strauju izaugsmi. Tieši šīs izaugsmes laikā kompānijas dibinātājs Hju Kajans 2017. gadā kļuva par Ķīnas bagātāko cilvēku. Turklāt parādu restrukturizācijas jautājums būtu arī politiski jūtīgs, jo tas skartu desmitiem tūkstošu parasto iedzīvotāju, kas investējuši nekustamo īpašumu attīstītājā un ar to saistītajos biznesos.

Kas pieder un ko ir parādā “Evergrande”?

Jūnija beigās “Evergrande” kopējā bilance bija 2,38 triljoni juaņu (368 miljardi dolāru). Uzņēmuma darbība ir saistīta ar zemes iegādi no vietējām valdībām, zemes attīstīšanu un dzīvojamo platību pārdošanu, vēl pirms īpašumu izbūve ir pabeigta. Uzņēmums pārdod īpašumus un paralēli tam arī aizņemas, lai varētu finansēt arī turpmākus īpašumu iegādes procesus.

Pašlaik “Evergrande” vada 778 projektus vairāk nekā 220 Ķīnas pilsētās. Turklāt uzņēmumam ir arī daļas dažādos uzņēmumos, tostarp elektroautomobiļu ražotnēs un ūdens pildīšanas rūpnīcās. Jūnija beigās uzņēmuma kontā bija 87 miljardi juaņu (1,34 miljardi dolāru).

Parādsaistību apjoms ir sasniedzis teju divus triljonus juaņu (309 miljardus dolāru). Uzņēmums ir parādā naudu ofšoru bankām, aktīvu turētājiem, kā arī daudziem citiem finansētājiem.

“Evergrande” komentārus par to nav sniegusi, taču 13. septembrī kompānijas pārstāvji paziņoja, ka “ziņas par “Evergrande” bankrotu un reorganizāciju ir ļoti nepatiesas”. Vēlāk arī uzņēmuma vadītājs Hju Kajans publiski parakstīja līgumus par jaunu nekustamo īpašumu projektu izskatīšanu.

Kāda būtu parādu restrukturizācija?

Parādu restrukturizēšanas mērķis, domājams, būtu izvairīties no kompānijas likvidēšanas un saglabāt nekustamo īpašumu attīstīšanu, pārdot nevajadzīgos aktīvus, lai tādējādi samazinātu zaudējumus kreditoriem.

Reitingu aģentūra “Standard & Poors” paziņoja, ka “Evergrande” maksātnespēja ir bijusi ļoti iespējama, jo tā nav spējusi veikt nepieciešamos obligāciju maksājumus otrdien. Līdz ar to Pekina varētu būt ieinteresēta meklēt iespējas, kā mainīt parādu struktūru un glābt parādu krīzē nonākušo uzņēmumu.

Arī Ķīnas “Fortune Land Development” – nekustamo īpašumu attīstītājs, kas maksātnespēju piedzīvoja februārī, parādu kārtošanā tika piesaistīta kreditoru komiteja. To vadīja Ķīnas lielākā apdrošināšanas sabiedrība, kas nekustamo īpašumu attīstītāja dēļ zaudēja vairāk nekā trīs miljardus dolāru.

Ja kreditori lems par labu “Evergrande” bankrota sākšanai, viņiem vispirms būs nepieciešams vērsties tiesā, kam arī būs jāļauj sākt šādu procedūru. Pēc tam uzņēmumam būs seši mēneši laika, lai radītu reorganizācijas plānu. Vajadzības gadījumā šo termiņu būs iespējams pagarināt par trīs mēnešiem.

Tomēr kritiskais jautājums attiecībā uz Pekinu un “Evergrande” ir tas, vai pietiks laika veiksmīgi veikt parādu restrukturēšanu bez kompānijas pamatdarba apturēšanas. Iespējas turpināt īpašumu attīstīšanu ir ļoti svarīgas, lai kompānija spētu izdzīvot, kā arī – lai cilvēki, kas jau samaksājuši par jauniem mājokļiem, nepaliktu tukšā.

“Gavekal Dragonomics” pārstāvis Vejs He norādīja, ka šo projektu pabeigšanai būtu jābūt Pekinas galveno prioritāšu sarakstā.

Kā Ķīnas valdība varētu iesaistīties šīs krīzes risināšanā?

Ķīnas sociālajos tīklos jau ir ļoti daudzi nikni ieraksti par “Evergrande” un zaudētām investīcijām. Kamēr centrālā valdība nelabprāt izsakās par šo situāciju, S&P speciālisti nedomā, ka Ķīnas valdība tiešā veidā metīsies glābt kompāniju. Reitingu aģentūra norāda, ka tas varētu apdraudēt “sistēmas stabilitāti”, turklāt tas liktu apšaubīt Ķīnas valdības attieksmi pret līdzīga veida uzņēmumiem, kas arī ir parādos.

Tomsons norāda, ka Ķīnas valdības iesaiste krīzes risināšanā radītu iespaidu, ka to interesē individuālu uzņēmumu intereses, nevis “kopējais labums”.

Uz notiekošo ļoti rūpīgi arī raugās vietējās valdības, kas ir cieši saistītas ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, jo šāda sadarbība sniedz pašvaldībām ienākumus no zemes pārdošanas, kā arī sekmē ekonomiskās aktivitātes izaugsmi. “Evergrande” pārstāvis sacīja “Financial Times”, ka uzņēmums jau šā gada februārī iesniedzis pirmās idejas saistībā ar restrukturizāciju, taču pagaidām neviens plāns nav pieņemts.

“Evergrande” pārstāvji norāda, ka “galējais variants” bijis ļaut pašvaldībām un lielajiem, valstij piederošajiem uzņēmumiem pārņemt uzņēmuma vadību un to vadīt pēc reģionālā principa.

Kurš būs zaudētājs?

Ņemot vērā “Evergrande” parādu krīzi, pašlaik lielākie zaudētāji ir starptautiskie finanšu tirgi. Investoru zaudējumi ietekmēs cenu, kāda būs “Evergrande” aktīviem. UBS vēstulē klientiem tika skaidrots, ka “Evergrande” parādu cena bija “zemāka nekā tipiskās atkopšanās vērtības”.

Pagātnē ofšoru obligāciju turētājus smagi skāra krīzes, piemēram, kā Pekinas Universitātes dibinātāju grupā. Toreiz kreditoriem izdevās atgūt vien nepilnus 24% ieguldītās naudas.

“Nekustamā īpašuma regulējumiem ir jābūt vaļīgākiem, pretējā gadījumā cietīs visa ekonomika,” norādīja “Evergrande” pārstāvis.

Aģentūra “Bloomberg” norāda, ka “Evergrande” parādsaistības ir vairāk nekā 300 miljardi dolāru, kas ir pārliecinoši lielākais parādu apmērs starp nekustamo īpašumu jomas uzņēmumiem visā pasaulē. Tā kā “Evergrande” ir finansiālas saistības ar uzņēmumiem ne tikai Ķīnā, bet visā pasaulē, tas atstāj negatīvas sekas uz globālo finanšu tirgu.