Zinātnieki pirmo reizi nolaižas Jemenas “akā uz elli” un atrod tur čūskas un ūdenskritumus (4)

Dabiskais dobums zemē, kas oficiāli tiek dēvēts par Barhutas aku, ir apaļš 30 metru diametra caurums zemē. Tas atrodas Al-Mahras provincē Jemenas austrumos, netālu no Omānas robežas. Amatieru alu pētnieki jau iepriekš bija nolaidušies akā, tomēr līdz šim neviens nebija sasniedzis tās dibenu.

Kā vēstīts vietnē “Live Science”, pagājušajā nedēļā Omānas alu izpētes komanda Barhutas aku izpētīja, izmantojot īpašu nolaišanās sistēmu, ar kuras palīdzību astoņiem pētniekiem izdevās nolaisties akas dibenā, kamēr pārējie divi palika augšā.

Par spīti vietējo leģendām un ieaudzinātajām bailēm no šīs akas, vērot pētnieku darbošanos sapulcējušies bija vairāki skatītāji, vēsta “BBC”.

Pētnieki drīz ziņoja, ka akā atraduši ūdenskritumus, čūskas, mirušus dzīvniekus un stalagmītus, tomēr, visiem par lielu brīnumu, vārti uz elli nav atradušies.

Vietējais mīts

Barhutas akas precīzs vecums pagaidām nav zināms. Visticamāk, tā ir miljoniem gadu sena, rakstīts izdevumā “AFP”.

Lai skaidrotu akas izcelsmi un funkciju, vietējo vidū veidojušies daudzi mīti, no kuriem populārākie vēsta, ka aka ir dēmonu jeb džinu cietums. Daži cilvēki arī tic, ka akai nedrīkst pārāk pietuvoties, jo tā var iesūkt iekšā. Savukārt citi uzskata, ka aka patiesībā ir supervulkāns, kas var iznīcināt pasauli. Iepriekš cilvēki arī ziņojuši par nejauku smaku, kas nākusi no alas, tāpēc tā uzskatīta par ieeju ellē. Tiesa, zinātnisku pierādījumu tam visam nav.

Lai nu kā, bet patiesībā šī aka ir visai tipiska.

Kā veidojas šādas akas?

“Pastāv dažādi šo aku veidi. Visplašāk sastopamās ir iebrukuma akas,” izdevumam “Live Science” stāstīja akas izpētē neiesaistīts aku eksperts Filips van Beinens.

Iebrukuma akas veidojas, kad gruntī izplešas tukšums tik tālu, ka iebrūk zemes virsma.

Diemžēl ir grūti paredzēt, kad šāda veida akas izveidosies, tāpēc nereti tās var būt bīstamas.

Barhutas akas izpēte

Kad pētnieki nolaidās akā, viņi atklāja, ka tās dibens ir nelīdzens un klāts ar stalagmītiem, no kuriem daži bija pat 9 metrus gari.

Atklājās arī tas, ka 65 metru dziļumā no vairākiem caurumiem akā ieplūst ūdens, radot nelielus ūdenskritumus, kas tad arī likuši veidoties akas dibenā esošajiem stalagmītiem un citām struktūrām.

Akā atradās arī čūskas, vardes un vaboles, kā arī vairāki miruši dzīvnieki, lielākoties, putni, kas iekrituši akā. Iespējams, tieši sapuvušie līķi radīja akas izteikto smaku.

Pētnieku komanda no akas paņēma vairākus paraugus, kas varētu atklāt, kā aka veidojusies.