Lielbritānijā problēmas sagādā akūts darba roku deficīts – trūkst šoferu, oficiantu, celtnieku un apkopēju. Kā Lielbritānija ir nonākusi situācijā, kurā nav neviena, kam novākt ražu, piegādāt produktus veikaliem un degvielu uzpildes stacijām, skaidro “Forbes”.
Aizvadītās brīvdienas daudziem Lielbritānijas iedzīvotājiem atmiņā paliks ar stāvēšanu garās rindās pēc degvielas. Ažiotāža sākās tādēļ, ka dažas degvielas kompānijas paziņoja, ka nespēj nodrošināt savlaicīgas benzīna un dīzeļdegvielas piegādes, tādēļ daļu staciju nāksies slēgt. Iemesls tam – trūkst šoferu, kuri pārvadātu degvielu.
Ar šoferiem nekas sevišķs gan nav noticis – viņi nav sākuši streiku vai arī vienlaicīgi aizgājuši atvaļinājumā. Lielbritānijā šīs profesijas pārstāvju trūka vēl pirms pandēmijas. Līdzīga problēma – šoferu trūkums ir vērojams arī citās Rietumeiropas valstīs, taču to asi piedzīvo tieši Lielbritānija.
Benzīns un dīzelis no Lielbritānijas nekur nav pazuduši. Vienkārši – atsevišķām kompānijām ir radušās problēmas loģistikas sektorā, kas šoreiz radīja paniku un ļoti strauju pieprasījuma pieaugumu, kam kompānijas nebija gatavas.
“Mums nav benzīna trūkums valstī. Mums vienkārši ir jādara tā, lai cilvēki uzpildītos tad, kad viņiem to tik tiešām vajag, nevis domā: “Aizbraukšu uzpildīties, nu tā – katram gadījumam! Ja nu man nākam- vai aiznākamnedēļ kaut kur būs jābrauc?”” svētdien televīzijas kanālam “Sky News” sacīja transporta ministrs Grānts Šaps.
Tas ir stāsts ar dziļāku nozīmi. Lielbritānija ne pirmo mēnesi izjūt asu darbaspēka trūkumu, un runa šeit nav tikai par loģistikas sektoru.
Ja pirms “Brexit” Lielbritānijas iedzīvotāji sūdzējās par migrantu pārpilnību, tad pēc breksita – par trūkumu.
Kāpēc šeit jārunā par migrantiem? Atbilde ir vienkārša: darbaspēka trūkumu visasāk izjūt nozares, kas tradicionāli nodarbinājušas visvairāk migrantu. Pirmkārt tas attiecas uz mazumtirdzniecību, ēdināšanu un lauksaimniecību. Krīze sākās jau 2020. gadā, bet šogad šo nozaru biznesa pārstāvji jau sāka celt trauksmi un aicināja valdību kaut ko iesākt, lai cilvēki atgrieztos darbā šajās nozarēs.
Biznesa pārstāvji, britu mediji un analītiķi ir vienisprātis, ka Lielbritānija “ir kļuvusi par ideālās vētras upuri” - Covid pandēmija saasināja breksita sekas. Cilvēki no mazāk turīgākām Eiropas Savienības valstīm, kas iepriekš strādāja Lielbritānijas veikalos, bāros un kravas mašīnās, nu pandēmijas laikā atgriezušies savās dzimtenēs un vismaz pagaidām nesteidz atpakaļ. Kāds jau ir atradis darbu mājās, kāds – citā valstī, bet vēl kāds gaida, kad tiks atcelti ar Covid saistītie ierobežojumi.
Tajā pašā laikā jauniem migrantiem no Eiropas ierašanās ir sarežģīta. Neraugoties uz to, ka Lielbritānijas migrācijas sistēma paredz vienkāršotu mehānismu iekārtoties darbā “deficīta profesiju pārstāvjiem”, eiropieši no Rumānijas, Bulgārijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas nesteidz izmantot šo iespēju, jo tāpat ir nepieciešama virkne dokumentu, ko kārtot. Savukārt braukt strādāt uz Nīderlandi vai Vāciju ir daudz vienkāršāk, jo tās ir Eiropas Savienības dalībvalstis.
Īpaši Lielbritānija izjūt kravas auto vadītāju trūkumu. Pēc “Logistics UK” un “British Retail Consortium” aprēķiniem, 2020.-2021. gadā Lielbritāniju pameta ap 25 000 šoferu. Kopumā valstī trūkst vairāk nekā 90 000 šīs profesijas pārstāvju.
Cita apvienība - “Road Haulage Association” vēsta par drūmāku ainu. Pēc šīs organizācijas datiem, Lielbritānijā trūkst vismaz 100 000 kravas auto vadītāju.
“Financial Times” ziņo, ka šoferi – tālbraucēji darba apstākļus Lielbritānijā vērtē kā vienus no sliktākajiem Eiropā. Daudzi šoferi, it īpaši no Austrum- un Centrāleiropas, pameta Lielbritāniju, baidoties par ilgu nīkšanu rindās uz robežām breksita dēļ, kā arī baidoties, ka Eiropas Savienībā iegūtā vadītāja apliecība Lielbritānijā vairs nebūs derīga. Turklāt ļoti daudzi kravas auto vadītāji nepietiekami zina angļu valodu.
Turklāt kravas auto vadītājiem Lielbritānijā kļuvis apgrūtinātāk reģistrēties un strādāt kā atsevišķām juridiskām personām, kas ļautu maksāt mazākus nodokļus.
Protams, vietējie darba devēji būtu laimīgi pieņemt darbā vietējos iedzīvotājus, taču... Arī šeit ir virkne problēmu. Pirmkārt, Lielbritānijā nav daudz cilvēku, kuri gribētu strādāt šajā jomā. Otrkārt – vecums. Vidējais kravas auto vadītāja vecums Lielbritānijā ir 57 gadi. Jaunieši tikpat kā nevēlas strādāt par kravas auto šoferiem, tādēļ liels atbalsts nozarei bija darbaspēks no Eiropas Savienības.
Turklāt – ja arī ir kādi gribētāji, viņus nepieciešams apmācīt un izsniegt sertifikātus, taču – tam nepieciešams laiks, bet strādāt gatavi šoferi ir vajadzīgi jau tagad.
Lielbritānijas valdība nav reaģējusi uz nozares sūtītajiem signāliem par iespējamu krīzi. Valdība gan ir reaģējusi uz vairākus kilometrus garajām rindām, piemēram, ieviest īpašas vīzas kravas auto šoferiem. Svētdien tika paziņots, ka Lielbritānija izsniegts papildu 5000 darba vīzas šoferiem no Eiropas, kuras būs spēkā līdz Ziemassvētkiem. Biznesa pārstāvji paziņoja – 5000 darbinieki laikā, kad deficīts ir 100 000, ir pārāk maz, un tas problēmu neatrisinās.
Kas attiecas uz pašām uzpildes stacijām, Lielbritānijā tika atcelts antimonopola likums attiecībā uz degvielas industriju. Turklāt šīs nozares pārstāvji aicināja premjerministru Borisu Džonsonu izskatīt iespējamību piesaistīt degvielas pārvadāšanai šoferus no bruņotajiem spēkiem. Te gan jāatceras, ka arī militārpersonām būs nepieciešams kāds laiks, lai apgūtu benzīnvedēja vadīšanas pamatprasmes.
2021. gada vasarā lielie uzņēmumi sāka īstu cīņu par darbarokām, kas ir radušas ik dienas pavadīt pie kravas mašīnas stūres. Šoferiem tika celta alga, piedāvāti citi bonusi, tāpat uzņēmumi centās pārmānīt darbiniekus no konkurentiem. Bija arī gadījumi, kad šoferi darba piedāvājumu saņēma turpat degvielas uzpildes stacijās vai kafejnīcās. Tā rezultātā kravas auto šoferu algas pieauga par 40%, un augusta beigās tika meklēti šoferi, kuru ienākumi mērāmi 64 800 eiro gadā (5400 eiro mēnesī). Tādu algu Lielbritānijā saņem ne visi arhitekti, juristi un programmētāji.
Pirmie cietušie bija mazie un vidējie uzņēmumi, kas nespēja maksāt saviem strādājošajiem tik lielas algas. Tomēr lielās algas neglāba arī lielos uzņēmumus, kas augusta beigās sāka sajust piegāžu pārrāvumus. It īpaši tas attiecas uz ēdināšanas nozari. Tad viena, tad cita piegādes kompānija paziņoja par problēmām. Tādēļ restorānu tīkls “Nando” paziņoja par 50 restorānu slēgšanu, bet “McDonald’s” no sortimenta izņēma piena kokteiļus un atsevišķus dzērienus pudelēs.
Starp degvielas kompānijām lielākās problēmas piemeklējušas tīklu BP, kas jau jūlijā bija spiesta slēgt daļu savu uzpildes staciju (toreiz gan tas neradīja paniku). Savukārt lielveikalu “Iceland” vadītājs brīdināja: “Ja tā turpināsies, tad Ziemassvētkos būsim ar tukšiem plauktiem.”
Problēmas gadījās arī Lielbritānijas bāru tīklam “Wetherspoon”, kas nevarēja piegādāt atsevišķu šķirņu alu. Interesanti, ka tīkla vadītājs Tims Mārtins, kurš ir zināms kā kaislīgs “Brexit” atbalstītājs un ass Eiropas integrācijas pretinieks, šajā situācijā noliedz breksita vainu. Viņš uzsver, ka līdzīgas problēmas ir arī citās Eiropas Savienības valstīs, bet breksits nav ietekmējis imigrāciju.
Arī pašvaldības pakalpojumi ir cietuši no darbaroku trūkuma: Lielbritānijas pilsētās sāka trūkt atkritumu vedēju. Pēc vietējās Pašvaldību asociācijas datiem, šajā sfērā ir nozīmīgas problēmas 46% pašvaldībām Anglijā un Velsā, bet kopumā ir brīvas aptuveni 20% darbvietu.
Tādējādi 2021. gads kļuva par to, kad Eiropas imigrants, kas tik ļoti nepatika breksita atbalstītājiem piecus gadus iepriekš, patiesībā bija gan šoferis, gan oficiants, gan atkritumu vedējs, gan daudzu citu it kā maznozīmīgu profesiju pārstāvis.
Tieši migrants varēja pabarot ne tikai sevi, bet arī visus juristus, žurnālistus, mediķus, politiķus, ierēdņus, bezdarbniekus un citus. Kad imigrants aizbrauca, tad atklājās, ka īsti jau neviens nevēlas darīt šos “melnos darbus”.
Lielbritānijā nav, kam novākt ražu. Augusta beigās Nacionālā zemkopju padome ar trauksmi ziņoja, ka laukos pūst augļi, dārzeņi un ogas. Zemnieki nevar atrast pietiekami daudz cilvēku, kas palīdzētu novākt ražu. Galvenais iemesls – atkal breksits.
Lielbritānijas lauksaimniecība faktiski ir atkarīga no Eiropas strādniekiem – it īpaši no Rumānijas un Bulgārijas. Daudzi uzņēmumi, nespējot atrast darbiniekus, ļauj ikvienam interesentam pašam savākt augļus un dārzeņus un tos bez maksas paņemt mājās. Lauksaimnieki norāda, ka darbaspēka trūkuma dēļ Ziemassvētkos britiem nāksies sēsties pie ievērojami tukšākiem svētku galdiem.
Vēl viena svarīga joma pārtikas ražošanas un piegādes jomā – iepakošanas cehi. Arī tiem ir problēmas ar darbaspēka atrašanu. Tiek runāts pat par to, ka “Lielbritānijas pārtikas industrija var pārcelties uz ārzemēm – Lielbritānijā vienkārši nav kam iepakot sendvičus un salātus”.
Bāri un restorāni vairs nevar atrast pienācīgu skaitu oficiantu. Covid un breksita kombinācijas dēļ no Lielbritānijas ir aizbraucis katrs piektais šīs nozares darbinieks. Līdzīgā situācijā arī viesnīcas un slimnīcas, kurās trūkst apkopēju, un būvuzņēmumi, kuriem trūkst celtnieku.
Ņemot vērā Lielbritānijas Industrijas konfederācijas ziņojumu, pašlaik no personāla trūkuma cieš teju katrs sektors: 2021. gada rudenī brīvo darbvietu skaits ir ievērojami lielāks, nekā tas bija pirms pandēmijas, bet bezdarba līmenis tuvojas vēsturiski mazākajam rādītājam.
2020. gada rudenī, kad Lielbritānija dzīvoja stingrā lokdauna režīmā, puse britu faktiski sēdēja bez darba, un šajā brīdī Lielbritānijas valdība reklamēja karjeras maiņas iespējas. It īpaši tas attiecās uz radošo profesiju pārstāvjiem, kas karantīnas dēļ cieta visvairāk.
Reklāma nebija viennozīmīga: briti redzēja balerīnu puantēs un uzrakstu: “Jaunais Fatimas darbs būs IT nozarē. Viņa vienkārši par to nezina. Mainām domas. Mācāmies. Restartējamies.”
Cilvēki bija neizpratnē un apsūdzēja valdību, ka tā ņirgājas par cilvēkiem – no sākuma ierēdņi liedza māksliniekiem un mūziķiem strādāt, bet vēlāk vispār tika piedāvāts atteikties no savas profesijas, kurā bija ieguldīts daudz spēka un talanta.
Valdība atvainojās, un reklāmas tika aizvāktas. Gadu vēlāk briti joprojām atceras šo reklāmu. Tikai šoreiz tiek jokots, ka “Fatimai ir jāpamet IT sektors un jādodas tālāk – mācīties stūrēt benzīnvedējus”...
Iepriekš vēstīts, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmēs dēļ valstī novērojamas kravas automašīnu šoferu deficīts, kas negatīvi ietekmējis vairākas nozares.
Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē Lielbritānijā bija vērojama paniska degvielas pirkšana uzpildes stacijā, un vietējā Degvielas mazumtirgotāju asociācija vēstīja, ka gandrīz pusei no Lielbritānijas 8000 degvielas uzpildes staciju svētdien beidzās degviela, bet izmisušie autovadītāji veidoja kilometriem garas rindas, lai uzpildītu savus transportlīdzekļus.
