Saeima šodien arī konceptuāli atbalstīja Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
Balsojumā "par" likumprojektu balsoja 61 deputāts un "pret" - 13 parlamentārieši. Deputāti vienojās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.decembris. Parlamentam šo likumprojektu vēl būs jāizskata divos lasījumos.
Agrāk no rīta deputāti jau bija lēmuši par šī likumprojekta tālākas izvērtēšanas uzticēšanu parlamenta Budžeta komisijai.
Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas Ebreju kopienai likuma projektu izstrādāja parlamenta Budžeta komisija, un tā mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.
Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.
Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.
Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju - Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.
Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.
Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940.gada 16.jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī.
Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim.
No Saeimas frakcijām tikai Nacionālā apvienība (NA) pauda atklātas iebildes pret Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu. NA līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nekad šādu iniciatīvu par atlīdzinājumu nav atbalstījis un dara "visu no viņiem atkarīgo", lai padarītu šo procesu "kā minimums grūtāku".
Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) uzskata, ka šim jautājumam ir ģeopolitisks aspekts un šobrīd esot jāsaprot Latvijas pozīcija starptautiskā līmenī. Šo jautājumu būtu reizi par visām reizēm jāizbeidz, citādi to aktualizē katru gadu, un jautājums aizvien netiek atrisināts, uzskata JKP valdes loceklis.
"Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA stāstīja, ka šis likumprojekts "nāk kā valdības solījuma izpilde". Vismaz tā to vērtējot "Saskaņā". Urbanovičs teica, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks pret likumprojektu izturas ar sapratni un tam neplāno "kaitēt". "Lielākoties domāju - atbalstīsim," par "Saskaņas" pozīciju iepriekš izteicās parlamentārietis.
Arī "Attīstībai/Par!" (AP) atbalsta Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, aģentūrai LETA apliecināja AP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Viņš uzsvēra, ka šis jautājums jau pārāk ilgi ir bijis dienaskārtībā un Latvijai ir atbildība pret mūsu pilsoņiem, kuri cieta no okupāciju režīmiem un zaudēja savus īpašumus.
Arī ASV kā Latvijas stratēģiskais partneris ilgu laiku ir izrādījušas interesi par šīs lietas atrisināšanu, atzīmēja Pūce.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šajā jautājumā būs brīvais balsojums, aģentūrai LETA iepriekš sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.
Kā ziņots, jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem neizdevās panākt politisku vienošanos.
Vienīgi 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica nelielas ar šo jautājumu saistītas daļas - piecu īpašumu - nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP), viņš šo jautājumu iekļāvis komisijas darba kārtībā, ņemot vērā ebreju kopienas visiem Saeimas deputātiem nosūtīto vēstuli par nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Bondars skaidroja, ka likumprojektu veidojusi arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.
Politiķis norādīja, ka šāda vai līdzīga veida likumprojekta pieņemšanas jautājums ir vilcies jau gadiem un jātiek skaidrībā, vai šo pagājušā gadsimta notikumu jautājumu varam atrisināt vai nē. Bondars un viņa pārstāvētā AP atbalstot dokumentā paredzēto risinājumu, norādīja deputāts.
2019.gadā līdzīgu likumprojektu virzīja, taču vēlāk atsauca vairāki "Attīstībai/Par!" un "Jaunās Vienotības" deputāti, jo tam nepietika atbalsts Saeimā.
Pieņemot Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, līdzekļi tiks iedoti "naudas atmazgātājiem, personām, kas sadarbojas ar krievu oligarhiem, un tādām personām, kurām reputācija ir tālu no labas", šādu viedokli šodien Saeimas sēdē pauda Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.
Sākot izskatīt minēto likumprojektu, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) atzīmēja, ka šis ir jautājums ar "garu bārdu". Viņa vērtējumā, lēmuma pieņemšanai būtu arī starptautiska nozīme.
Dombrava debatēs pauda nostāju, ka ar šo likumprojektu līdzekļus esot paredzēts nodot personām, kuras iekļautas "melnajā sarakstā".
Politiķis klāstīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nešķirojot, vai noziegumus paveica nacistiskā Vācija vai Padomju savienība, nosoda abu režīmu noziegumus, kā arī iespēju robežās atbalstot visus upurus, viņu ģimenes un tuviniekus. Pēc viņa vārdiem, pēc neatkarības atjaunošanas visa Latvijas likumdošana esot vērsta uz to, lai veicinātu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, tostarp atdodot īpašniekiem viņu īpašumus un cenšoties kompensēt radušos zaudējumus.
Dombrava piebilda, ka zina, cik ļoti būtisks šis jautājums ir mūsu sabiedrotajiem, tomēr, viņaprāt, sabiedrībā ir arī citi būtiski vērtību aspekti. Pēc viņa domām, likumprojekta autori piedāvā nevis palīdzēt Latvijas politiski represētajiem, tostarp holokausta upuriem, piemēram, palielinot sociālo atbalstu, bet piedāvā piešķirt ievērojamu naudas summu vienai organizācijai, kas nepārstāv visus Latvijas ebrejus.
Dombrava zinot, ka Rīgas un Latvijas Ebreju reliģiskās draudzes un biedrības "Šamir", Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans asi nostājas pret organizāciju, kurai paredzēts piešķirt tiesības rīkoties ar 40 miljoniem eiro.
No viņa teiktā izriet, ka minēto summu paredzēts piešķirt personām, kuras ASV atzina par līdzdalībniekiem naudas atmazgāšanā. Tāpat Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomē esot cilvēki, kuri iekļauti "melnajā sarakstā" par sadarbošanos ar Krievijas oligarhiem.
Dombrava uzsvēra, ka nevēlas pieļaut, lai holokausta piemiņa tiktu nonivelēta. Viņš teica, ka situācija būtu pavisam citādāka, ja likumprojekta autori piedāvātu lielākas kompensācijas vai atlīdzības visiem Latvijas politiski represētajiem, ja piedāvātu īpašu pētniecības atbalsta programmu, kurā vēsturnieki varētu saņemt grantus, lai, piemēram, pētītu holokausta norises Latvijā, tomēr tā vietā tiekot paredzēts piešķirt 40 miljonus eiro "šaurai biedrībai", kas nepārstāv visus Latvijas ebrejus. Viņš aicināja noraidīt šo likumprojektu vai kardināli to pārstrādāt.
Arī viņa partijas biedrs Ritvars Jansons pauda viedokli, ka šis likums izraisa vairākas konsekvences. Politiķis teica, ka arī romiem aizvadītajā gadsimtā bija nekustamie īpašumi "un arī viņi tika iznīcināti". Šāda likumprojekta pieņemšana, viņaprāt, rada precendentu, pieļaujot, ka arī romu kopiena var prasīt šādu kompensāciju.
Savukārt deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš arī pārstāv NA, pārmeta, ka Bondars, piesakot likumprojektu, esot melojis, norādot, ka to izstrādāja viņa vadītā komisija. "Budžeta komisija neko nesagatavoja un neiesniedza, jo likumprojekts nokrita no gaisa, nebrīdinot. Tas bija pilnībā uzrakstīts, nesagatavots un pilns ar kļūdām," akcentēja deputāts.
Viņš stāstīja, ka viens no projekta autoriem, kas komisijas sēdē piedalījās attālināti, neesot varējis atbildēt ne uz vienu jautājumu. Kopienas pārstāvji neesot varējuši atbildēt uz jautājumu, cik daudz 30 gadu laikā valsts ir izmaksājusi kopienai un cik par šiem īpašumiem jau ir samaksājusi Vācija.
Komisijā iztaujātie neesot varējuši sniegt atbildes, cik biedru ir viņu kopienā un cik biedri ir "vietējie ebreji", kuriem tiešām kompensācijas pienākas un cik ir iebraukuši no PSRS. Viņaprāt, uz šo naudu piesakās cilvēki, kuri piedalījās Latvijas valsts sagraušanā. Kiršteins izteicās, ka šī likumprojekta autoriem ir "nospļauties par latviešiem".
Likumprojektu centās aizstāvēt Jaunās konservatīvās partijas deputāts Jānis Butāns, sakot, ka finansējumu valsts piešķirs nevis konkrēti kādam, bet naudu paredzēts ieskaitīt Valsts kases kontā. Finansējumu attiecīgi plānots izlietot likumā noteiktiem mērķiem, un tā izlietojumu uzraudzīs Finanšu ministrijas pārstāvis. Pēc Butāna domām, šis ir jautājums par uzticēšanos valsts varai, proti, vai tā spēj uzraudzīt, vai līdzekļi izlietoti atbilstoši mērķim.
Tikmēr parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) debatēja, ka šo nevar uzskatīt par Saeimas sagatavotu likumprojektu, jo to reāli izstrādājusi valdība. Viņaprāt, atbildību par likumprojekta tālāku virzību, kā arī konsekvences, jāuzņemas valdībai un koalīcijai kopumā.
Valainis teica, ka nesaprot, kāpēc šis likumprojekts netiek virzīts kontekstā ar 2022.gada budžeta projektu, ņemot vērā, ka arī Finanšu ministrija savā atzinumā pateikusi, ka šādi jautājumi jāskata kontekstā ar valsts budžetu.
Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņojumā presei norādīja, ka sabiedrībai ir iespēja radināt sevī līdzjūtību un veltīt laiku tam, lai pārvarētu netaisnību, neiecietību un vienaldzību. Viņš uzsvēra, ka ebreju restitūcijas līdzekļi glabāsies Valsts kasē un piešķirto līdzekļu izlietošanu kontrolēs valsts.
