Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP), viņš šo jautājumu iekļāvis komisijas darba kārtībā, ņemot vērā ebreju kopienas visiem Saeimas deputātiem nosūtīto vēstuli par nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Bondars skaidroja, ka likumprojektu veidojusi arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.
Politiķis norādīja, ka šāda vai līdzīga veida likumprojekta pieņemšanas jautājums ir vilcies jau gadiem un jātiek skaidrībā, vai šo pagājušā gadsimta notikumu jautājumu varam atrisināt vai nē. Bondars un viņa pārstāvētā AP atbalstot dokumentā paredzēto risinājumu, norādīja deputāts.
2019.gadā līdzīgu likumprojektu virzīja, taču vēlāk atsauca vairāki "Attīstībai/Par!" un "Jaunās Vienotības" deputāti, jo tam nepietika atbalsts Saeimā.
Dombrava pieļauj, ka ebreju restitūcijas līdzekļi varot nonākt pie naudas atmazgātājiem
Pieņemot Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, līdzekļi tiks iedoti "naudas atmazgātājiem, personām, kas sadarbojas ar krievu oligarhiem, un tādām personām, kurām reputācija ir tālu no labas", šādu viedokli šodien Saeimas sēdē pauda Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.
Sākot izskatīt minēto likumprojektu, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) atzīmēja, ka šis ir jautājums ar "garu bārdu". Viņa vērtējumā, lēmuma pieņemšanai būtu arī starptautiska nozīme.
Dombrava debatēs pauda nostāju, ka ar šo likumprojektu līdzekļus esot paredzēts nodot personām, kuras iekļautas "melnajā sarakstā".
Politiķis klāstīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nešķirojot, vai noziegumus paveica nacistiskā Vācija vai Padomju savienība, nosoda abu režīmu noziegumus, kā arī iespēju robežās atbalstot visus upurus, viņu ģimenes un tuviniekus. Pēc viņa vārdiem, pēc neatkarības atjaunošanas visa Latvijas likumdošana esot vērsta uz to, lai veicinātu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, tostarp atdodot īpašniekiem viņu īpašumus un cenšoties kompensēt radušos zaudējumus.
Dombrava piebilda, ka zina, cik ļoti būtisks šis jautājums ir mūsu sabiedrotajiem, tomēr, viņaprāt, sabiedrībā ir arī citi būtiski vērtību aspekti. Pēc viņa domām, likumprojekta autori piedāvā nevis palīdzēt Latvijas politiski represētajiem, tostarp holokausta upuriem, piemēram, palielinot sociālo atbalstu, bet piedāvā piešķirt ievērojamu naudas summu vienai organizācijai, kas nepārstāv visus Latvijas ebrejus.
Dombrava zinot, ka Rīgas un Latvijas Ebreju reliģiskās draudzes un biedrības "Šamir", Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans asi nostājas pret organizāciju, kurai paredzēts piešķirt tiesības rīkoties ar 40 miljoniem eiro.
No viņa teiktā izriet, ka minēto summu paredzēts piešķirt personām, kuras ASV atzina par līdzdalībniekiem naudas atmazgāšanā. Tāpat Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomē esot cilvēki, kuri iekļauti "melnajā sarakstā" par sadarbošanos ar Krievijas oligarhiem.
Dombrava uzsvēra, ka nevēlas pieļaut, lai holokausta piemiņa tiktu nonivelēta. Viņš teica, ka situācija būtu pavisam citādāka, ja likumprojekta autori piedāvātu lielākas kompensācijas vai atlīdzības visiem Latvijas politiski represētajiem, ja piedāvātu īpašu pētniecības atbalsta programmu, kurā vēsturnieki varētu saņemt grantus, lai, piemēram, pētītu holokausta norises Latvijā, tomēr tā vietā tiekot paredzēts piešķirt 40 miljonus eiro "šaurai biedrībai", kas nepārstāv visus Latvijas ebrejus. Viņš aicināja noraidīt šo likumprojektu vai kardināli to pārstrādāt.