Straujais elektroenerģijas cenu kāpums ir ļoti neparasta situācija, kāda agrāk vēl nav bijusi, tādēļ nevienam nav gatavas receptes, kā ar to cīnīties. Par to Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) doktorants, enerģētikas speciālists Reinis Āboltiņš.
Eksperts skaidroja, ka elektroenerģijas cenu pieauguma iemesls ir komplekss - to ietekmējis zemais ūdens līmenis hidroelektrostacijās, vēja vājums, kā arī dabasgāzes cenas pieaugums. Āboltiņš norāda, ka šajā ziņā Latvija nav unikāla - līdzīga situācija ir arī pārējās Baltijas valstīs, Eiropā un citur pasaulē.
"Skatoties uz cenām, tā ir ļoti neparasta situācija, kāda vēl nekad nav bijusi. Ir gadījies, ka aug naftas cenas, bet lai elektrības cena kāptu tik augstu - nekad,"
sacīja Āboltiņš un uzsvēra, ka šajā situācijā nav meklējams politisks konteksts, kā dēļ būtu bijis cenu pieaugums. Tādējādi politiski nav iespējams arī panākt cenu mazināšanos.
Pēc eksperta teiktā, "situācijas unikalitāte" nozīmē, ka nevienam nav gatavas receptes, kā šobrīd rīkoties. Viņš pieminēja citu valstu pieredzi, piemēram, Lielbritānija izskata iespēju mazināt nodokļus - akcīzes vai ekoloģisko uz noteiktu periodu, bet Spānijas valdība spriedusi, kā mazināt mājsaimniecību izdevumus.
Āboltiņš norāda, ka iespējamais virziens, uz kuru virzīties, ir samazināt cenas CO2 izmešiem, kas ļaus samazināt cenas fosilajiem kurināmajiem. Tiesa gan, tas var ietekmēt Eiropas zaļā kursa plānus.
Tajā pašā laikā eksperts norāda, ka pieejamo instrumentu klāsts ir ierobežots - galvenokārt tie, kas ir saistīti ar nodokļiem un mājsaimniecību atbalstu augsto cenu periodā.
