Šoziem pasaule sāks apzināties, cik daudz kas ir atkarīgs no dabasgāzes (20)

Kas noticis?

Eiropā gāzes cenas sasniedz jaunus rekordus – pārsniedzot 1400 dolāru atzīmi par tūkstoš kubikmetriem gāzes. Naftas ekvivalentā tas būtu teju 200 dolāru par barelu. Analītiķi norāda, ka gadījumā, ja gaidāmā ziema Eiropā būs auksta, tad naftas cenas var pieaugt vēl vairāk – līdz pat 580 dolāriem naftas barela ekvivalentā.

Gāzes cenu kāpums ir skaidrojams ar vairākiem faktoriem – pēcpandēmijas pieprasījuma palielinājumu Āzijā, sašķidrinātās gāzes eksporta apjoma samazinājumu, kā arī Krievijas gāzes giganta “Gazprom” nespēju (vai drīzāk nevēlēšanos) palielināt piegādes apjomus Eiropai.

Pašlaik Eiropas gāzes krātuves ir aizpildītas par 72%. Pērn šis rādītājs bija 94%. Lielākajā gāzes tirgū Eiropā - Vācijā krātuves ir aizpildītas par 65%.

Ja ziema būs ar klimatiski vidējiem rādītājiem, tad gāzes krātuvju aizpildījums samazināsies līdz 20%, kas ir zems, bet ne katastrofāls rādītājs. Savukārt aukstas ziemas gadījumā problēmas var būt visai nopietnas – līdz pat reālam gāzes deficītam, liecina HSBC aprēķini. Tagad, rudenī audzēt gāzes krājumus ir jau par vēlu.

Eiropā importē nedaudz vairāk nekā pusi no saviem gāzes krājumiem (pirmajā pusgadā – 78,5 miljardus kubikmetru). Šī plūsma nākusi galvenokārt no Krievijas (45%), Norvēģijas (23%) un Alžīras (12%). Sašķidrinātās dabas gāzes apjoms ir 20% apjomā, kas ir par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā pērn, palielinoties konkurencei par šādu gāzes piegādes veidu ar Āzijas tirgiem.

Kuru skars krīze?

Lielbritānijā un Norvēģijā ir samazināti amonjaka ražošanas apjomi, kam gāze kalpo gan par degvielu, gan izejvielu. Galvenais amonjaka patērētājs ir slāpekļa mēslojumu ražošanas sektors, kurā cenu kāpums vēl vairāk palielinās jau tā augsto inflāciju.

Galvenais risks, par ko brīdina “Bloomberg”, ir pieaugošas gāzes cenas ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē pat gadījumā, ja gaidāmā ziema būs maiga. Turklāt – tas atstās negatīvas sekas uz ekonomiku, raksta “Bloomberg”.

Turklāt cenu kāpumu izjutīs energoietilpīgās ražošanas nozares Ķīnā, piemēram, stikla, keramikas un cementa ražotnes.

“Brazīlijā, kur jau tā ir problēmas zemā HES aizpildījuma dēļ, iedzīvotājus gaida elektrības cenu kāpums. Tādu valstu kā Pakistānas un Bangladešas ekonomikas, kas vienkārši nevar atļauties iepirkt tik dārgu aktīvu, vispār var apstāties,” norāda “Bloomberg”.

Makroekonomiskās perspektīvas, ņemot vērā arvien dārgākos energoresursus, kombinācijā ar pieaugošu inflāciju un loģistikas ķēžu problēmām, var likt centrālajām bankām aizdomāties par to, ko darīt, lai inflācija nekļūtu postoša. Savukārt tirgotāji ar nepacietību gaidīs laika prognozes, lai saprastu, kas enerģētikas jomā varētu mainīties tuvākā perspektīvā.

Šajā situācijā vislabāk izskatās ASV (kas eksportē sašķidrināto dabasgāzi), kā arī Japāna un Dienvidkoreja, kuru gāzes līgumu ir piesaistīti naftai. Tomēr dārgais eksports tāpat liks kāpt cenām arī ASV tirgū, kur cenas jau tā ir augstākajā līmenī kopš 2014. gada, bet Dienvidkoreja anomāla sala gadījumā var piedzīvot enerģētikas tirgus destabilizāciju.

Energonesēju aizvietošana rada atsevišķu problēmu, respektīvi – citu energoresursu cenu pieaugumu. Kāpj ogļu cenas ES, bet dabasgāzes aizstāšana ar sašķidrināto gāzi siltumapgādē ietekmēs benzīna un dīzeļdegvielas cenas, nemaz nerunājot par aviācijas degvielas cenām.

“Vēl ne tik sen parastie cilvēki neinteresējās par cenām gāzes tirgū,” rezumē “Bloomberg”. Gāze – tā nav nafta, kur viens OPEC risinājums momentā ietekmēs cenas degvielas uzpildes stacijās. Šajā ziemā visai pasaulei būs jāapzinās, cik patiesībā liela loma ir gāzei un tās cenām.