Baidās, nav paspējušas – kādēļ grūtnieces nevakcinējas pret Covid-19? (10)

Līdz šim Latvijā Covid-19 dēļ dzīvību zaudējusi viena gados jauna grūtniece un viena dzemdētāja, bet desmitiem sieviešu zaudējušas savus vēl nedzimušos mazuļus, neviena no sievietēm nebija vakcinēta. Lai noskaidrotu, kādēļ grūtnieces nevēlas vakcinēties pret Covid-19 un kādas tam ir sekas, TVNET vērsās pie Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētājas Santas Markovas, ginekoloģes Vijas Veisas un citiem speciālistiem.

Kā liecina Vakcinācijas projekta biroja augusta beigās apkopotie dati, Latvijā kopš vakcinācijas sākuma pret Covid-19 vakcinētas kopumā aptuveni 650 grūtnieces. Taču Rīgas Dzemdību nama (RDN) valdes priekšsēdētāja Santa Markova atzīst, ka dati varētu būt neprecīzi, jo, kopš sākta iedzīvotāju vakcinācija, Dzemdību namā vien kopumā vakcinētas jau 415 grūtnieces, kas nozīmē, ka reālais vakcinēto grūtnieču skaits Latvijā varētu būt lielāks. Precīzas un ticamas statistikas par vakcinētām grūtniecēm Latvijā nav. Markova apgalvo, ka sākotnēji RDN vakcinētas pret Covid-19 bija 13% dzemdētāju, bet pēdējā mēneša vakcinēto īpatsvars pieaudzis līdz 20%. Taču tie ir dati par RDN, situācija Latvijā varētu būt krietni vien sliktāka.

Neviena vidēji vai smagi slima grūtniece nav bijusi vakcinēta

Grūtnieces, kurām ir vidēja vai smaga slimības gaita, nonāk Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā vai 14. nodaļā jeb Covid-19 nodaļā. Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā grūtnieces bieži nenonāk. Pavasarī tur bija divas grūtnieces, bet šovasar viena grūtniece. Savukārt 14. nodaļā, kurā ārstē Covid-19 pacientus, kopš septembra ir ārstējušās vidēji četras līdz piecas grūtnieces, no kurām tikai vienai bijusi smaga slimības gaita, pārējām – vidēji smaga. Šobrīd 14. nodaļā ārstējas trīs grūtnieces, kuru slimības stāvoklis svārstās no vidēja līdz smagam. Neviena no sievietēm, kurām bijusi vidēja vai smaga slimības gaita, nav bijusi vakcinēta, informē slimnīcas pārstāve Evija Mileiko.

Latvijā līdz šā gada septembrim kopumā reģistrēti 355 grūtnieču inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. RDN šā gada laikā kopumā 58 sievietes bijušas inficētas ar Covid-19, un neviena no saslimušajām nebija vakcinēta. No šīm 58 sievietēm Latvijā zināmi divi gadījumi, kad veselām un gados jaunām grūtniecēm slimības gaita ātri attīstījās un izraisīja nāvi. “Dažas baidās, dažas nav paspējušas,” iemeslus, kādēļ grūtnieces nevakcinējas, komentē Markova.

Grūtniece Baiba Priedīte, kura vakcinējās grūtniecības sestajā mēnesī, lēmumu par vakcinēšanos pieņēma, balstoties uz diviem skumjiem gadījumiem paziņu lokā, kas beidzās ar mazuļu nāvi jau pašā grūtniecības beigu fāzē, kad topošās māmiņas, kuras nebija vakcinējušās, smagi saslima ar Covid-19.

“Pēc konsultācijām par vakcināciju pie ginekologa, veiktajiem izmeklējumiem, un pārrunām pie labākajiem speciālistiem Latvijā, no ārstiem saņēmu viennozīmīgu atbildi - ir jāvakcinējas, jo sekas var būt smagas. Tagad, kad arvien vairāk tiek ziņots par gadījumiem, kad grūtniece smagi saslimst ar infekciju, saprotu, ka mans ego vai aizspriedumi (kuru patiesībā man nav, jo uzticos zinātnei un mediķiem) nevar tikt vērtēti augstāk par mazuļa drošību,” sacīja Priedīte.

Arī grūtniece Kristiāna Lasmane nolēma vakcinēties, izdzirdot ziņas par vairākiem gadījumiem, kad Latvijā ar Covid-19 saslimušas grūtnieces slimības gaitā zaudējušas savus bērnus. Grūtniece vakcinējās tikai sestajā mēnesī, jo sākotnēji baidījās un nebija informācijas par vakcīnu ietekmi uz grūtnieci un gaidāmo mazuli.

“Es pieņēmu šādu lēmumu, lai pasargātu savu bērniņu, nevēlējos uzņemties šo risku. Pat ja es izturētu slimību un komplikācijas, mazulis varētu neizdzīvot, un tas mani motivēja vakcinēties. Šobrīd jūtos droši un zinu, ka izdarīju pareizi. Tagad, skatoties uz statistiku un redzot, ka ap 80% saslimšanas gadījumu tie ir nevakcinēti cilvēki, saprotu, ka vakcīna tiešām palīdz. Veselība ir dārgākais, kas mums ir, un cilvēkiem ir ļoti bail riskēt, taču vakcinējoties risks ir mazāks,” stāsta topošā māmiņa.

Nevakcinētas grūtnieces slimo smagāk

Jaunākie pētījumi liecina, ka nevakcinētām grūtniecēm saslimšanas risks ar Covid-19 ir līdz pat 7% reizēm augstāks, tāpat arī lielāka iespējamība, ka slimība noritēs smagi un beigsies ar mātes vai bērna nāvi. Covid-19 infekcija palielina arī noteiktu grūtniecības sarežģījumu risku. Pastāv divas līdz piecas reizes lielāks priekšlaicīgu dzemdību risks vai ir nepieciešamība veikt priekšlaicīgu ķeizargriezienu, lai glābtu pašu mammu. Arī bērniņi var ciest mammas slimības dēļ: ja ir pazemināts skābekļa saturs asinīs mātei, tad arī bērniņš var nesaņemt pietiekami daudz skābekļa. Tāpat arī iespējami sarežģījumi, ja bērniņš nav iznēsāts, un ar Covid-19 saistītās trombozes placentā var izraisīt nopietnas komplikācijas, tostarp augļa nāvi.

Līdz šim nevienai pret Covid-19 vakcinētai grūtniecei Latvijā nav bijušas nekādas Covid-19 infekcijas izraisītas smagas komplikācijas. Visas grūtnieces, kas nonākušas slimnīcā ar vidēji smagu vai smagu Covid-19 slimības gaitu, nav bijušas vakcinētas. Arī dati Lielbritānijā un ASV pierāda, ka 99% no hospitalizētajām grūtniecēm, nav bijušas vakcinētas, bet pārējās nebija beigušas pilnu vakcinācijas kursu.

Tāpat pētījumi pierāda, ka Covid-19 vakcīnas blaknes grūtniecēm nav smagākas, salīdzinot ar sievieti, kas nav grūtniece. Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vija Veisa uzsver, ka vakcinēties drīkst gan grūtniecības sākumā, gan vidū, gan beigās. “Smagas slimības gaitas augstāks risks ir otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī, tādēļ būtu svarīgi, lai tobrīd grūtniece būtu saņēmusi pilnu vakcinācijas kursu un būtu pasargāta. Protams, būtu vislabāk, ja sieviete vakcinētos pirms grūtniecības, lai aizsardzība būtu jau pirms grūtniecība iestājusies.”

Pētījumi liecina, ka mātes organismā esošās Covid-19 vakcīnas antivielas caur nabassaiti un placentu tiek arī bērniņam, aizsargā arī mazuli. Markova stāsta, ka tas ir īpaši svarīgi, jo zīdaiņi pēc izrakstīšanas no slimnīcas var nonākt saskarē ar ģimenes locekļiem vai aprūpētājiem, kuri nav saņēmuši vakcīnu.

Sabiedrībā klejo dažādi mīti, piemēram, ka vakcīnu daļiņas var nonākt mātes pienā. Taču pētījumi pierāda, ka vakcinētas mātes piens satur augstu antivielu līmeni. Līdz šim sievietēm, kuras zīda bērnu, neviena vakcīna, tostarp gripas un Covid-19, nav ietekmējusi mātes piena sastāvu. Varbūtība, ka vakcīnas RNS ziņneša molekulas vai pīķa proteīni nonāktu mātes pienā, ir niecīga, turklāt šie vakcīnas elementi tiktu iznīcināti jaundzimušā gremošanas traktā. “Tie visi ir tikai nepamatoti mīti. Vakcīnām nav arī tāda mehānisma, kas varētu ietekmēt auglību,” uzsver Markova.

Vēl viens mīts, kādēļ grūtnieces atsakās vakcinēties, ir tas, ka grūtnieces nedrīkst lietot medikamentus, tostarp vakcinēties. Taču nereti sievietēm, kurām ir hroniskas slimības, piemēram, bronhiālā astma, paaugstināts asinsspiediens, nieru slimības, nepieciešams lietot diezgan nopietnus medikamentus, piemēram, infekcijas gadījumos lieto antibiotikas, jo tikai tā var pasargāt sievietes un mazuļa veselību. Ginekoloģe Veisa stāsta: “Bieži dzirdu: “Kur nu vēl vakcinēties!” Bet ir vakcīnas – gripas vakcīna, garā klepus vakcīna –, kas rekomendētas tieši topošajām māmiņām, lai pasargātu gan sievieti no nopietniem sarežģījumiem saslimstot, gan bērniņu pirmajā dzīves gadā.”

Reģionos topošās māmiņas vakcinējas kūtrāk

Ar vislabākajiem rādītājiem vakcinācijas jomā izceļas tieši Vidzeme. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālie dati liecina, ka puse Valmieras, Saulkrastu un Ādažu novadu iedzīvotāju ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu pret Covid-19. Visgausāk vakcinējušies Latgalē dzīvojošie. Vissliktāk ir Rēzeknes novadā, kur tikai 21% sākuši vakcināciju.

Reģionos vislabāk veicas ar senioru vakcināciju, viskūtrāk vakcinējas jaunieši. Visvairāk savakcinēto senioru ir Valmieras novadā, kur, piemēram, vecumā no 70 līdz 79 gadiem vakcināciju sākuši jau 80% un vecumā no 80 līdz 89 gadiem - 70% senioru. Savukārt jaunieši visaktīvāk vakcinējušies Mārupes, Ādažu novadā un Rīgā. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, Valsts imunizācijas padomes loceklis un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs apgalvo, ka reģionos arī topošās māmiņas ir atturīgākas pret vakcināciju, kas varētu būt izskaidrojams ar dzīvesveidu un izglītības līmeni.

“Ja paskatāmies uz vakcinācijas aptveri, lai kā mums liktos, ka visi Rīgā ir pret Covid-19 vakcināciju un iet uz krastmalu protestēt, tad Rīgas reproduktīvā vecuma jaunieši ir visvairāk sapotēti. Rīgā dzīvesveids ir daudz aktīvāks un saistīts ar pasākumu apmeklēšanu, studijām un pārējo sabiedrisko dzīvi, kur nepieciešams sertifikāts, savukārt lauku reģionos motivācija tamdēļ iegūt sertifikātu bieži vien nepastāv. Cilvēki nav diži sabiedriski aktīvi, laukos tie var iztikt bez pasākumiem tīri veiksmīgi. Līdz ar to iedzīvotāju vakcinācijas aptvere, tostarp grūtnieču, ir zemāka,” stāsta Dzalbs.

TVNET uzrunātie ģimenes ārsti no dažādiem Latvijas novadiem viens pēc otra apgalvo, ka grūtnieču interese vakcinēties ir kūtra. Ģimenes ārste Ritma Kļaviņa no Valkas novada stāstīja, ka lielākā daļa viņas pacientes, kuras ir gaidībās, plāno vakcinēties tikai pēc dzemdībām. “Saņemt poti gaidību laikā piekritusi tikai viena sieviete. Nekādu īpašu uzmanību grūtniecēm nepievēršu, aicinot savus pacientus vakcinēties. Es piedāvāju, bet izvēle ir katras pašas ziņā,” stāsta Kļaviņa.

Ieva Brundzule, ģimenes ārste no Liepājas novada, stāsta, ka neviena grūtniece pie viņas nav interesējusies par vakcināciju par Covid-19. Pie Ivetas Līces Viesītes novadā līdz šim ir vakcinējušās tikai divas grūtnieces, bet lielākoties grūtnieces baidās un vakcinēties nevēlas. Ruta Maruškina no Viļakas novada teic, ka pašlaik viņai zināma tikai viena grūtniece un viņa no potes atteicās, apgalvojot, ka “varbūt potēsies tikai pēc dzemdībām”. Savukārt Tukuma novadā ārsti Baibu Neibergu pašlaik apmeklē tikai divas topošās māmiņas, un tikai viena tām pagaidām nolēmusi saņemt vakcīnu pret Covid-19.

“Bet, ja mēs paskatāmies tā tradicionāli uz iepriekšējo gadu pieredzi uz vakcinācijas aptveri grūtniecēm pret citām slimībām, piemēram, gripu, reģionos tā ir bijusi lielāka nekā Rīgā. Varētu teikt, ka mūsu sabiedrība ir diezgan stigmatizēta un tai ir negatīva attieksme pret vakcināciju. Tas sakņojas, iespējams, padomju laikos, kad nebija pietiekami daudz zināšanu. Tajā laikā uzskatīja, ka labāk būtu atturēties no grūtnieču vakcinācijas. Šādi pieņēmumi ir vairāk raksturīgi postpadomju valstīm, jo rietumu valstīs grūtnieces vakcinēja pret daudz vairāk slimībām, piemēram, garo klepu, difteriju un stingumkrampjiem,” pauž Dzalbs.

Viņš uzskata, ka pandēmija pierādīja bioloģijas zināšanu trūkumu sabiedrībā, ja reiz tiek pieņemti nepatiesi apgalvojumi par vakcīnām: “Politiķi, kas izveido jaunās partijas, un citi tautā atpazīstami darboņi nāk klajā ar paziņojumiem, kas ir pretrunā ar bioloģijas aksiomām. Ir tikai jābrīnās par to, kāda informācija tiek pausta. Tas norāda, ka mums pietrūkst informācijas un zināšanu. Tādējādi ar cilvēku ir ļoti viegli manipulēt.”

Kā motivēt grūtnieces vakcinēties?

Grūtnieces pārdzīvo ne tikai par savu, bet gan arī par gaidāmā bērniņa veselību. Tādēļ varbūtība, ka viņas var atteikties baiļu un nezināšanas dēļ, ir divreiz lielāka, salīdzinot ar citiem iedzīvotājiem. Gan ārsti, gan pašas grūtnieces sacīja, ka iemesls, kādēļ topošās māmiņas atsakās no potes pret Covid-19, galvenokārt ir bailes par vakcīnas ietekmi uz grūtnieci un gaidāmo mazuli. Skaudrā grūtnieču vakcinācija Latvijā pierāda, ka sievietes ir nepārliecinātas un ir daudz neskaidrību par vakcīnas ietekmi uz grūtnieces veselību. Ārsti uzskata, ka ir vairāk jāskaidro un jāinformē sabiedrība par vakcīnu drošumu, kā arī ārstam, kura uzraudzībā atrodas grūtniece, būtu jāpievērš īpaša uzmanība

Dzalbs uzsver, ka tas, ko varētu darīt, ir skaidrot, argumentēt un rādīt pieredzi, kas balstīta uz zinātni un pētījumiem, kā arī to, kāda ir reālā situācija, proti, kā ar Covid-19 slimo grūtnieces.

“Iepriekšējos gadus novērojām, ka ar gripu grūtnieces slimo krietni smagāk. Ir daudz lielāks priekšlaicīgu dzemdību risks, komplicēts dzemdību risks, tādēļ ļoti aicinājām grūtnieces vakcinēties. Un pēdējos gados tika panākta laba atsaucība. Tieši šādi paši riski ir raksturīgi ar Covid-19 saslimušām sievietēm grūtniecības laikā un pašā dzemdību laikā. Sievietes organismā grūtniecības laikā norit daudz dažādu fizioloģisku izmaiņu sirds un asinsvadu sistēmā, elpošanas sistēmā, arī endokrīnajā sistēmā. Visu šo izmaiņu rezultātā un slimojot ar Covid-19, ir daudz smagāks komplikāciju risks. Visas grūtnieces, kuras vakcinējās un kuras jau ir piedzemdējušas, visām viss ir beidzies ļoti labi. Arī tas psiholoģiskais komforts ir daudz augstāks,” stāsta Dzalbs.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem cilvēku vidū ir pieņemt to, ka rekomendācijas un zināšanas par Covid-19 infekciju ir mainīgas. Laika gaitā arvien vairāk iegūstam informāciju gan par Covid-19 slimības gaitu, gan par slimības riskiem grūtniecēm un viņu bērniņiem. Tas palīdz arī sniegt ieteikumus un rekomendācijas. Taču Veisa min, ka sabiedrība nereti ir neizpratnē par mediķu mainīgajiem ieteikumiem par Covid-19 vakcīnu, tādēļ arī mediķiem jāseko līdzi jaunākajai informācijai un jābūt vienotiem aktuālās rekomendācijās. Pētījumi pierāda, ka cilvēki visvairāk uzticas savam ārstam, tādēļ speciālistu vidū jābūt viennozīmīgai pārliecībai un vienotam viedoklim, ka vakcinācija ir droša gan sievietēm, gan vīriešiem, kas plāno ģimenes pieaugumu.

“Jo ilgāks laiks pagājis kopš vakcinācijas sākuma, jo ārsti vairāk izprot vakcīnas saistīto drošumu un spēj būt pārliecinātāki savās rekomendācijās. Mediķi un zinātnieki visā pasaulē ne tikai ārstē pacientus, bet arī pēta, apkopo un publicē informāciju gan par Covid-19 norisi, gan vakcināciju, kuros balsta tālākās rekomendācijas, kā tad mums tajā visā dzīvot,” uzsver Veisa.

Tas savukārt rada cilvēku vidū neizpratni, un viņi aizrāda: “Tad, kad vakcīnas tikko parādījās, teicāt, ka grūtnieces nevar vakcinēt, bet tagad jūs sakāt, ka var.” “Jā, tā notiek, jo ir pagājuši jau deviņi un vairāk mēnešu, kopš vakcinācija aktīvi notiek visā pasaulē, un ir daudz vairāk iegūtu datu, kas apliecina, ka patiešām vakcinēties ir droši arī grūtniecēm un tie ieguvumi ir daudz lielāki nekā riski, saslimstot ar slimību,” skaidro Veisa.

Vakcinācijas biroja pārstāve Inga Vasiļjeva TVNET stāstīja, ka galvenais fokuss šobrīd ir uz senioriem un nav plānots veidot informatīvās kampaņas vai projektus, kas veicinātu grūtnieču vakcinācijas aptveri.

Var secināt, ka kopš 2020. gada decembra, kad Latvijā sāka prioritāro grupu un pēc tam visu iedzīvotāju masveida vakcinēšanu, datu, pierādījumu un pētījumu skaits bija skops, bet nu jau ar aizvien lielāku pārliecību ārsti un pētnieki apgalvo, ka vakcīnas ir drošas un nekaitīgas. Taču grūtnieces vēl joprojām šaubās par vakcīnas ietekmi uz savu un gaidāmā mazuļa veselību, ko apliecina vakcinēto grūtnieču īpatsvars pēdējos mēnešos. Ārsti ir vienisprātis, ka ir aktīvāk jāskaidro un jāinformē visa sabiedrība kopumā, lai kliedētu sabiedrībā pastāvošos mītus un bažas par vakcīnu drošumu un motivētu grūtnieces vakcinēties.