Latvijā attīsta tehnoloģiju, kā atbrīvot no piesārņojuma ūdenstilpju gultnes un uzlabot klimatu

No ūdens atkritumiem attīrīta ostas zona. FOTO: publicitātes

Cīņā par siltumnīcefekta gāzu (SEG) mazināšanu un vides atjaunošanu ūdenstilpju gultņu attīrīšana no naftas produktu un mikroplastmasas piesārņojuma ir tikpat svarīga kā plastmasas un fosilās degvielas patēriņa mazināšana, uzsver Latvijas dziļo tehnoloģiju uzņēmuma “PurOceans” izpilddirektore un līdzdibinātāja Aļona Stepanova.

Aptuveni 50 – 85% uz Zemes esošā skābekļa rada okeāni un citas ūdenstilpes. Tā novārtā atstāts piesārņojums jebkurā ūdenstilpē var radīt un jau rada ķēdes reakciju, ko mēs redzam ar SEG pieaugumu.

Eļļas piesārņojums ūdenī. FOTO: publicitātes

“Dzīvie organismi, arī augi un aļģes, kas atrodas šo ūdenstilpju dzelmē, ir daļa no skābekļa ražošanas cikla.

Ja upju, ezeru, jūru un okeānu gultnēs gadu gaitā turpina uzkrāties naftas produktu un plastmasas piesārņojums, tas rada tādu kā biezu slāni jeb pārklājumu, kas neļauj ražot skābekli.

Rezultātā – veidojas mirušās zonas bez dzīvības un skābekļa,” skaidroja Stepanova.

Latvijas zinātņietilpīgais jaunuzņēmums “PurOceans” ir izstrādājis un jau iztestējis inovatīvu, dabai draudzīgu un rentablu tehnoloģiju, lai attīrītu ūdenstilpju gultnes no naftas un mikroplastmasas piesārņojuma, vienlaikus arī atjaunojot skābekli ūdenī.

Tehnoloģiju atklāja 2003. gadā un to izstrādāja Tomskas Valsts universitātē. Savukārt jaunuzņēmumu “PurOceans” izveidoja 2019. gada decembrī, 14. zinātnieku un uzņēmēju apvienošanas pasākumā “Igntion Event”, ko kopīgi organizēja “Commercialization Reactor” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) “deep-tech” jomas attīstīšanai Latvijā.

“PurOceans” izpilddirektore un līdzdibinātāja Aļona Stepanova. FOTO: publicitātes

“Kad mēs satikāmies ar zinātniekiem, tehnoloģija jau bija pārbaudīta Krievijā un viņi bija pilnībā pārliecināti par tās plašāku lietojumu. Šobrīd mums ir visi patenti un ir aizsargātas intelektuālās tiesības.

Mēs kā uzņēmēji izstrādātajai tehnoloģijai pievienojām mērogu, kā arī mums bija idejas, kā veidot pilnībā zaļu, tīru tehnoloģiju un padarīt to pieejamāku klientiem,” stāsta “PurOceans” finanšu vadītājs Rolands Grigorjans.

Tikmēr Stepanova skaidro, ka

tehnoloģija ir radīta, lai pilnībā atbrīvotos no naftas produktu un mikroplastmasas radīta piesārņojuma slāņa un, piegādājot skābekli, paātrinātu ūdens vides atjaunināšanos.

"PurOceans" tehnoloģija izmanto gaisa spiedienu un noņem piesārņotos nogulumus no ūdenstilpju gultnēm. Atšķirībā no tādām tehnoloģijām kā elektroķīmiskā apstrāde vai augsnes izrakšana, šī neiznīcina un netraucē dabisko biotopu. Turklāt “PurOceans” tehnoloģija ir piecreiz lētāka nekā minētās tradicionālās pieejas.

Lai redzētu tehnoloģijas darbību reālajā vidē, “PurOceans” sadarbībā ar Rīgas brīvostu veica izmēģinājuma pārbaudi.

“Izmēģinājums notika trīs dienas, un mēs tīrījām aptuveni 20 kvadrātmetru lielu teritoriju. Mēs no ūdens izcēlām aptuveni 25 kilogramus piesārņotas masas.

Saskaņā ar testa rezultātiem secinām, ka, izmantojot tehnoloģiju, varētu izcelt līdz 12,5 tonnu piesārņojuma uz hektāru. Un, tā kā mēs tīrījām teritoriju un atjaunojām skābekli tajā, varēja redzēt, ka mainās arī ūdens krāsa,” sacīja Stepanova.

"PurOceans" darba komanda. FOTO: publicitātes

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps atzīst, ka

ostās vēsturiskā piesārņojuma problēma pastāv, un pēdējos 10-15 gadus tā tikusi risināta dažādos veidos. “Tas ir padomju laiku atstātais “mantojums”, bet mēs nepārtraukti meklējam un izskatām efektīvas tehnoloģijas un pieejas, kā to risināt,”

sacīja Zeps.

Viņš piebilda, ka Rīgas brīvosta jau vairākus gadus sevi pozicionē kā inovatīvu tehnoloģiju kompāniju “smilšu kasti”, kurā var veidot dažādas sadarbības sinerģijas.

“Mēs esam apmierināti par sadarbību ar “PurOceans”, un viņu veiktā testa rezultāti bija nozīmīgi. Šajā gadījumā Rīgas brīvosta piedāvāja nepieciešamo atbalstu tehnoloģijas uzstādīšanai, savukārt “PurOceans” no savas puses nodrošināja pašu tehnoloģiju, zināšanas un apkalpošanu.

Kā nākamo soli mēs plānojam tikšanos, kurā pārskatīsim rezultātus un apspriedīsim turpmāko sadarbību, kurai mums arī ir jārod finansiāls atbalsts,” uzsvēra Zeps.

Turklāt “PurOceans” strādā arī pie tā,

lai uzlaboto ierīces prototipu līdz 2022. gada martam ražotu Latvijā un lai tas darbotos ar saules enerģiju.

Pusotra līdz divu gadu laikā uzņēmēji plāno uzbūvēt automatizētu tehnoloģijas versiju, ko iznomās vai pārdos lielo akvatoriju īpašniekiem un apsaimniekotājiem nepārtrauktai tīrīšanai un uzturēšanai. Tas ļautu paātrināt ūdenstilpju tīrīšanu visā pasaulē.

Arī LIAA Tehnoloģiju direktore Lauma Muižniece uzsver, ka pašlaik aktuālās jomas pasaulē ir veselība un klimats. “Jau šā gada aprīlī LIAA organizētajā Baltijas lielākajā pasākumā zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu jomā “Deep Tech Atelier” redzējām iestrādes tieši šajā virzienā, tāpat arī daļu konferences veltījām tā dēvētajam “MedTech”.

Savukārt nākamgad plānojam aktualizēt klimata tēmu, jo arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi tiek veltīti inovācijām šajā jomā,” teica Muižniece.

Muižniece uzsvēra, ka “Deep Tech Atelier” ir tikai neliela daļa no zinātnē bāzēto uzņēmumu ekosistēmas atbalsta rīkiem Latvijā. Plaša informācija un iespēja pieteikties dažādām atbalsta programmām ir arī LIAA tīmekļa vietnē.

Uz augšu
Back