"Politico": Austrumeiropai pēc "zaudētās vasaras" nākas maksāt par lēno vakcinēšanos

FOTO: AP/Scanpix

Kamēr Rietumeiropā plūc sekmīgo vakcinācijas kampaņu augļus, Centrālajā un Austrumeiropā paveras pavisam cita aina - pēc dīki aizvadītas vasaras tām pāri veļas hospitalizācijas un nāves gadījumu vilnis, kas apdraud jau tā uz spēku izsīkuma robežas esošo medicīnas sistēmu, raksta izdevums "Postimees".

"Gauss vakcinācijas temps, vairuma ierobežojumu atcelšana un dažās valstīs arī politiskā mutuļošana radīja ideālus apstākļus ļoti lipīgajam delta variantam," norāda medijs. "Atšķirībā no iepriekšējiem viļņiem zudusi apetīte pēc stingrākiem ierobežojumiem, un daži eksperti brīdina, ka vairākas valstis ir ceļā uz tādu scenāriju, kāds bija vērojams Lombardijā."

2020.gada pavasarī Itālijas ziemeļi kļuva par Covid-19 vissmagāk skarto reģionu Eiropā.

Kā norāda "Politico", Latvijā un Rumānijā pagājušonedēļ tika pieņemti stingri lēmumi attiecībā uz medicīnas jomu, lai atbrīvotu vietu Covid-19 slimniekiem. Rumānija apturēja visas plānveida operācijas un uzņemšanu slimnīcās, kamēr Latvija izsludināja ārkārtas situāciju medicīnas jomā un novirzīja resursus Covid-19 slimnieku aprūpei.

Medija uzrunātie eksperti no Rumānijas un Lietuvas norāda uz "izšķērdēto" un "zaudēto" vasaru.

Šoruden rādītāji ir drūmi. Rumānijā vidējais inficēšanās un nāves gadījumu skaits pārsniedzis iepriekšējos Covid-19 "pīķus", Bulgārijā ir augstākais nāves gadījumu rādītājs divu nedēļu periodā visā Eiropas Savienībā, kamēr Latvijā inficēšanās rādītāji nedēļas griezumā sasnieguši augstāko punktu visas pandēmijas laikā, vienlaikus palielinoties arī nāves gadījumu skaitam.

"Saistība ar vakcinācijas rādītājiem nav noliedzama," uzsver "Politico". Bulgārijā vakcinējušies tikai 23% pieaugušo, kamēr Rumānijā - 34%. Lai arī Latvijā un Lietuvā šie rādītāji ir augstāki, lipīgā delta paveida savaldīšanai ar to nepietiek. Rādītājus nevar salīdzināt ar Lielbritāniju, Īriju, Portugāli vai Franciju, kur vakcinējušies vairāk nekā 80% pieaugušo un kur inficēšanās rādītāju pieaugumam ir minimāls iespaids uz nāves gadījumu skaitu.

Daudzi eksperti zemos vakcinācijas rādītājus saista ar neuzticēšanos valdībai. 2021.gadā veiktā "Eurofound" aptaujā atklājies, ka Rumānijā, Bulgārijā un Latvijā uzticēšanās līmenis ir zem vidējā Eiropas Savienības valstu vidū.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes loceklis Kārlis Rācenis "Politico" stāsta, ka vairums Covid-19 pacientu, ar kuriem viņam nācies saskarties, ir nevakcinēti. Viens no iemesliem - neuzticēšanās politiķiem, viņš stāsta, sasaistot to ar "pēcpadomisku skatījumu uz mūsu politisko situāciju, kur vienmēr tiek pasludināts, ka politiķi melo". Bulgāru epidemioloģijas profesore Vanja Rangelova uzskata, ka neuzticēšanās ir "galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nevēlas vakcinēties".

"Politico" rakstā kā vēl viens faktors identificēti politiskie cīniņi. Rumānijas valdība pirms nedēļas neizturēja neuzticības balsojumu un notiek jaunas valdības veidošana, Bulgārijā ir pagaidu valdība, savukārt Latvijā nākamgad gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Līdz ar to pie varas esošie politiskie spēki vairījušies ieviest stingrākus pasākumus, baidoties zaudēt vēlētāju atbalstu.

Uz augšu
Back