25.februārī, kad rādītāji palielinājās līdz 309 inficētajiem un 11 mirušajiem, Konte paziņoja: "Itālija ir droša valsts, visdrīzāk drošāka par daudzām citām."
Konte pagājušonedēļ piekrita rakstiski atbildēt uz "The New York Times" jautājumiem, taču, saņēmis lūgumu komentēt savus iepriekšējos izteikumus, viņš no intervijas tomēr atteicās.
Pretrunīgi signāli mulsina sabiedrību
Politiķu izteikumi un ieraksti sociālajos tīklos mulsināja sabiedrību. Cingareti publiskoja savu aperitīva fotogrāfiju, un tajā pašā dienā bijušais populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) politiķis Luidži di Maio sasauca preses konferenci par "infodēmiju", kas izplatoties vienlaicīgi ar epidēmiju. Viņš nopēla mediju ziņas par inficēšanās draudiem, norādot, ka tikai "0,089 procenti" Itālijas iedzīvotāju atrodas karantīnā.
Milānas mērs Džuzepe Sala sāka "Milāna neapstājas" kampaņu, un no jauna durvis vēra slavenā Milānas katedrāle. Cilvēki devās baudīt dzīvi.
Tikmēr Milānas reģionālās valdības mītnes sestajā stāvā Lombardijas intensīvās terapijas nodaļu koordinators Džakomo Graselli vēroja inficēšanās gadījumu pieaugumu un saprata - ja tā turpināsies, visus slimniekus nebūs iespējams aprūpēt.
Vienā no veselības nozares sanāksmēm ar politiķiem viņš vērsa Lombardijas prezidenta Atilio Fontanas uzmanību uz augošajiem skaitļiem. Epidemiologs rādīja līknes, kas attēloja iespējamos nākotnes scenārijus. Reģiona respektablajai veselības aprūpes sistēmai tuvojās katastrofa.
"Mums jādara vairāk," sacīja Graselli, un Fontana tam piekrita. Pretrunīgie signāli no Romas itāļiem radīja pārliecību, ka "tas tāds joks vien ir, un viņi turpināja dzīvot kā līdz šim", viņš norāda.
Fontana uzsver, ka videokonferencēs ar premjeru un citu reģionu prezidentiem esot prasījis ieviest nacionāla līmeņa ierobežojumus un argumentējis, ka infekcijas straujā izplatība draud novest pie veselības aprūpes sistēmas sabrukuma valsts ziemeļos. Viņa prasības vairākkārtīgi esot tikušas noraidītas.
"Viņi bija pārliecināti, ka situācija nav tik nopietna, un negribēja pārāk iedragāt ekonomiku," saka Fontana.
Itālijas valdība sāka sniegt pirmo ekonomisko palīdzību, kam vēl sekoja lēmums novirzīt šādiem pasākumiem 25 miljardus eiro. Taču sabiedrība joprojām bija sašķelta tajos, kuri uztvēra draudus nopietni, un tajos, kuri turpināja ierasto dzīvi.
Ap šo laiku valdība uzzināja, ka Vo ciemā notikušajam uzliesmojumam Veneto reģionā nav epidemioloģiskas saiknes ar uzliesmojumu Kodonjo, norāda Kampa. Premjers apspriedās ar veselības ministru, un tika pieņemts lēmums noteikt stingrus ierobežojumus Itālijas ziemeļos, kas ir valsts ekonomiskais "motors". Par to tika paziņots 8.martā, kad Covid-19 bija konstatēts 7375 cilvēkiem, bet miruši bija jau 366.
Kontes paziņojums tika nopludināts iepriekšējā vakarā. Daudzi Milānas iedzīvotāji drūzmējās dzelzceļa stacijās, mēģinot pamest reģionu. Domājams, ka tas vainojams pie vēlākā inficēšanās viļņa valsts dienvidos. Tomēr, neskatoties uz to, vairumam itāļu joprojām nebija skaidrības par ierobežojumu nopietnību. Iekšlietu ministrija izdeva sertifikātus, kas iedzīvotājiem ļāva no karantīnas zonas izceļot darba, veselības apsvērumu vai citu iemeslu dēļ. Dažu reģionu valdības lika iebraucējiem no šīm zonām ievērot karantīnu, citi ne.