Izskaust gaļu no ēdienkartes. Vai valdības uzdevums?
Vegānisms – ne tikai modes lieta

Liellopu audzēšana nodara lielu kaitējumu klimatam. FOTO: unsplash.com

Lielbritānijas uzņēmējdarbības ministrs Kvazi Kartengs ir apņēmies pilnībā pāriet uz vegānā uztura lietošanu, lai palīdzētu cīņā ar globālās sasilšanas sekām un izpildītu Lielbritānijas plānu – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 78 procentiem līdz 2035. gadam, raksta “The Guardian”. Viņš aicina atteikties no gaļas arī pārējos cilvēkus.

Vai atteikšanās no gaļas izglābs mūsu planētu? Zinātnieki lēš, ka pavisam noteikti būs nepieciešams pārskatīt savu ēdienkarti, domājot par gaļas patēriņa samazināšanu, ja vēlamies tuvākajā nākotnē kopīgiem spēkiem atveseļot planētu. Taču šīm pārmaiņām jābūt iniciētām politiskajā līmenī, raksta "The Guardian".

“British Medical Association” veiktajā pētījumā norādīts, ka veģetāras ēdienkartes ieviešana ikdienā palīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 3 procentiem,

27

kamēr zinātniskās datubāzes “Science Direct” publicētā informācija norāda, ka būtu nepieciešams uz pusi samazināt gaļas patēriņu, lai emisijas uz vienu cilvēku samazinātu par 20 līdz 30 procentiem.

Video. Kādēļ liellopu gaļas patērēšana rada vislielāko kaitējumu klimatam.

“Gāzu emisijas bieži vien tiek pieminētas kā galvenais rādītājs, pēc kura vērtēt ilgtspējīgu rīcību. Taču tā nav.

Lauksaimniecības tehnoloģiju izmantojums, augsnes paskābināšanās, ūdens kvalitāte un ekosistēma kopumā arī ir svarīgi faktori, domājot par klimata pārmaiņām,”

27

norāda Tasmānijas Lauksaimniecības institūta pārstāvis Metjū Harisons. “Ir jāsaprot arī tas, kāda veida lauksaimniecība varētu aizstāt lopkopību,” viņš piebilst.

Rakstnieks un vides aktīvists Džordžs Monbio uzsver, ka vegānā un veģetārā uztura patēriņa ietekme uz klimatu lielā mērā atkarīga no katra zinātnieka interpretācijas.

“Ja jūs pārstātu audzēt lopus, kas uz šīs lauksaimniecības zemes tiktu darīts tā vietā? Vai tur augtu mežs, vai tiktu izveidots kūdras purvs?”

27

jautā Monbio. Viņš norāda, ka cilvēku ēšanas paradumi nenoliedzami daudz ko maina līdzās tam, kāda veida transports ikdienā tiek lietots. “Tam, ko viens cilvēks var izmainīt klimata labā, ir salīdzinoši maza nozīme salīdzinājumā ar to, ko vajadzētu izdarīt katras valsts valdībai. Bet vismaz mainīt savu ēdienkarti, tas noteikti ir katra paša spēkos,” saka Monbio. “Protams, valdības atbalsts šajos jautājumos ir nenovērtējams, bet, ja tā tomēr nav, mēs varam rīkoties katrs atsevišķi,“ viņš aicina.

2018. gada vērienīgais “Science Magazine” lauksaimniecības nozares pētījums norāda, ka tieši

gaļas un piena produktu patēriņa samazināšana sniedz vislielāko labumu planētai.

27

Pārtraucot ražot šos produktus, lopkopībā tiktu izmantots par 75 procentiem mazāk zemes.

“Var izmainīt, piemēram, lopiem paredzētā uztura saturu, bet tas nemaina faktu, ka šiem dzīvniekiem tik un tā ir jābarojas, un šis barības cikls veicina metāna gāzu emisijas lopkopībā,” stāsta Oksfordas universitātes pētnieks Marko Springmens.

Mičiganas universitātes pētnieks Martins Kellers uzsver, ka ir naivi cerēt uz cilvēku gribu kļūt par vegāniem tikai planētas labā. Tam ir jābūt vienotam rīcības kopumam, kur iesaistās gan restorāni un citi viesmīlības industrijas dalībnieki, gan valsts institūcijas.

Uz augšu
Back