• Uz četrām nedēļām tiek noteikts lokdauns
  • Strādās tikai pirmās nepieciešamības veikali
  • No 20:00 līdz 05:00 būs noteikta komandantstunda
  • Par nedēļu pagarināts skolēnu brīvlaiks
  • Pēc pagarinātā brīvlaika klātienes mācības 1.-3. klasei

Šodien, 20. oktobrī, Ministru kabinets apstiprinās Krīzes vadības padomes sēdē pieņemtos lēmumus. 

No ceturtdienas, 21.oktobra, uz četrām nedēļām jeb līdz 15.novembrim Latvijā spēkā stāsies īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns", pēc Krīzes vadības padomes (KVP) pirmdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). 

Viņš minēja, ka "lokdauna" jeb "mājsēdes" laikā ciet būs teju visi veikali, izklaides iespējas un citi pakalpojumi, kā arī skolas. Vienlaikus lēmums vēl būs jāapstiprina arī Ministru kabineta sēdē.

Kariņš norādīja, ka šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka Latvijā ir pārāk maza vakcinācijas aptvere. "Daudziem tas var šķist nesaprotami, kāpēc mums ir tā, bet Dānijā un Īrijā citādi. Iemesls ir tāds, ka vakcinēšanās process nav izdevies kā bija iecerēts," sacīja Kariņš.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka šajā periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi.

Tāpat paredzēts ieviest mājsēdi no plkst. 20 līdz plkst.5.

808

Pavļuts šajā sakarā piebilda, ka "cilvēki varēs atgriezties no darba un doties uz to". Valsts kancelejā skaidroja, ka mājsēdes laikā ārpus dzīvesvietas drīkstēs atrasties tikai pamatota iemesla dēļ - darba, ārstniecības pakalpojuma saņemšanas un tamlīdzīgi.

Vienlaikus plānots pagarināt skolēnu brīvlaiku par nedēļu, taču pēc tam visas klašu grupas, izņemot 1.-3. klases, mācīsies attālināti, savukārt no 1. novembra tikai 1.-3. klases atsāks mācības klātienē, bet pārējās klases mācīsies attālināti līdz 15. novembrim.

Tāpat līdz 15. novembrim atceltas visas interešu izglītības nodarbības un ārpusklases pasākumi. Bērnudārzos paredzēts saglabāt tikai tā saukto dežūrgrupu darbību bērniem, kuru vecāki strādā klātienē kādā kritiski nepieciešamajā darbavietā. Profesionālajā un augstākajā izglītībā mācību procesam jānotiek attālināti.

Klātienē drīkstēs strādāt tikai noteiktās darbavietās, kas ir būtiskas ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktībai. Darbiniekiem, kuriem jāstrādā klientu apkalpošanā klātienē, jābūt ar vakcinācijas sertifikātu.

Valsts kancelejā atzina, ka ārstniecības iestāžu situācija šobrīd ir kritiska, tāpēc visa sabiedrība tiek aicināta solidarizēties ar mūsu mediķiem un ievērot stingrus drošības pasākumus.

Pēc 15.novembra paredzēts atjaunot klātienes tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu, izglītību, privātus un publiskus pasākumus, taču primāri tikai zaļajā režīmā - cilvēkiem, kuri ir pabeiguši pilnu vakcinācijas pret Covid-19 kursu un var uzrādīt sertifikātu par vakcināciju vai pārslimošanu.

Vienlaikus spēkā vēl joprojām ir arī prasība līdz 15. novembrim vakcinēties valsts pārvaldē nodarbinātajiem un tiem privātā sektora darbiniekiem, kuri pēc darba devēja izvērtējuma ir pakļauti inficēšanas riskam un var inficēt kolēģus un klientus.

Jaunie, īpaši stingrie drošības pasākumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju vēl jāapstiprina valdībā,

tas plānots ārkārtas sēdē trešdien, 20.oktobrī.

808

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) preses konferencē akcentēja, ka uz šo brīdi bija noteikumi, kas rūpējās par atbildīgiem cilvēkiem, tiem, kuri ir apzinīgi vakcinējušies un rūpējušies par visas sabiedrības interesēm. No otras puses, tika domāts arī par to, kā pamudināt tos, "kuri vēl nav sapratuši šī soļa nozīmīgumu", kā rezultātā valdība iepriekš noteica "pozitīvās diskriminācijas" elementus, dodot iespēju vakcinētām personām strādāt un apmeklēt dažādas vietas, teica politiķis.

Viņš norādīja, ka šie pasākumi bija noteikti līdz ar 15.novembri un, neskatoties uz mājsēdi, paliks spēkā. Tāpat ierobežojumus nevakcinētajiem pēc 15.novembra plānots pastiprināt. Bordāns aicināja vakcinēties visus, kuri to vēl nav izdarījuši, piebilstot, ka nekas nav nokavēts.

Viņaprāt, ir svarīgi, ka nevakcinētie šo laiku "neiznieko" un dodas saņemt savu Covid-19 poti. "Manuprāt, šobrīd ir ļoti aktuāli, lai visa sabiedrība saprot situāciju, spēj mobilizēties un atbalsta valdību, lai arī cik grūti būtu šie lēmumi," akcentēja Bordāns, piebilstot, ka jādomā, kā risināt šo jautājumu, "nenokarot galvu un nekrītot psihozē".

Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norādīja, ka valdības virsmērķis ir viens - nodrošināt, ka Latvijas slimnīcu sistēma varētu atgriezties pie normālas funkcionēšanas, lai visi Latvijas iedzīvotāji var saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus, ne tikai Covid-19 saslimšanas gadījumā. Tas ir iespējams tikai tad, ja šie ierobežojumi tiek pieņemti, arī attiecinot uz vakcinētajiem iedzīvotājiem, teica Gerhards.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa izvērtēja, kā atbalstīt ierobežotās nozares, un arī šai gadījumā valdība nekādā gadījumā neatstāšot bez atbalsta nozares, kuras nevarēs pilnvērtīgi strādāt.

Latvija ir pirmajā vietā pasaulē saslimstības ar Covid-19 tempā. Pēdējā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits palielinājies par 49%, salīdzinot ar saslimstību nedēļu iepriekš. Divu nedēļu Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju sasniedzis 1266,4, kas ir divas reizes lielāks nekā otrā viļņa maksimums.

Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits dubultojas 14 dienu laikā. Šodien slimnīcās ārstējas jau 1114 pacienti - 133 pacienti ar smagu slimības gaitu un 981 ar vidēji smagu. Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits nedēļas laikā pieaudzis par 48%. Slimnīcās Covid-19 intensīvās terapijas gultu noslodze tuvojas 100%.

Veselības ministrija norāda, ka pie esošās saslimstības izplatīšanās ātruma oktobra beigās prognozējami 4000 jaunatklāti Covid-19 pacienti un 275 jauni stacionēšanas gadījumi dienā. Šādā situācijā nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo ārstniecību visiem un būtiski pieaugs no Covid-19 mirušo cilvēku skaits.

Skolēniem rudens brīvlaiku pagarinās par vienu nedēļu, no 1. novembra mācības klātienē atsāks 1.-3. klašu skolēni, pārējie mācīsies attālināti

Visiem skolēniem, kuriem patlaban ir sācies rudens brīvlaiks, tas tiks pagarināts par vienu nedēļu, savukārt no 1. novembra mācības klātienē atsāks 1.-3. klašu skolēni, visi pārējie skolēni līdz 15. novembrim mācīsies attālināti, par Krīzes vadības padomes sēdē panākto vienošanos aģentūru LETA informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Ministre atzina, ka diskusijas par izglītības iestāžu darbu bijušas ļoti smagas. Sākotnēji bijis plānots attālinātu mācību procesu noteikt piecas nedēļas, taču izdevies vienoties, ka par vienu nedēļu tiek pagarināts rudens brīvlaiks un jau no 1. novembra 1.-3. klašu skolēni varēs mācīties klātienē, jo šajā vecumposmā bērniem trūkst prasmju patstāvīgi mācīties attālināti, par ko izglītības darbinieki pārliecinājušies pagājušajā mācību gadā.

Pirmsskolas izglītības iestādēs līdz 15.novembrim strādās dežūrgrupas, un valdība aicinās visus vecākus, kuri vien to var, bērnus uz bērnudārzu nevest, sacīja ministre.

Pēc 15.novembra klātienes mācības atsāks visi pārējie skolēni.

Muižniece nepieļauj, ka pēc 15.novembra varētu tikt pagarināts attālināts mācību process. "Es saprotu medicīnas darbinieku noslodzi, taču pēc 15. novembra

vairāk nepieļaušu situāciju, ka bērni tiek sodīti par pieaugušo cilvēku neizdarībām, kuru dēļ viņiem jau otro mācību gadu ir ierobežotas iespējas mācīties klātienē," uzsvēra ministre.

808

Viņa piebilda, ka pagājušajā mācību gadā Latvijas skolēni visilgāk mācījās attālināti, salīdzinot ar skolēniem citās Eiropas Savienības valstīs. Arī Lietuvā pašlaik lemts pagarināt par vienu nedēļu mācību gadu, kamēr Igaunijā mācības turpināsies klātienē, neskatoties uz to, ka epidemioloģiskā situācija abās kaimiņvalstīs ir līdzīga.

Ministre neizslēdz iespēju, ka šo mācību gadu nāksies pagarināt līdz Jāņiem.

Viņa informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija gatavos pieprasījumu, lai kompensētu to skolotāju papildus ieguldīto darbu, kuri līdz 15.novembrim strādās attālināti. Viņa atzinīgi vērtēja skolu administrācijas paveikto darbu, organizējot skolēnu testēšanu.

Kariņš: Stingrā "lokdauna" kontrolē patlaban plānots iztikt ar iekšlietu resora iestādēm

Stingrā "lokdauna" kontrolē patlaban plānots iztikt ar iekšlietu resora institūcijām, pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vaicāts, vai kontrolē plānots iesaistīt arī bruņotos spēkus, Kariņš atbildēja, ka pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē diskutēts par kontroles pasākumiem un minētais jautājums uzdodams Iekšlietu ministrijai, taču patlaban "izskatās, ka vajadzētu pietikt ar iekšlietu nozares spēkiem".

Kariņš gan uzsvēra, ka Latvijā dažādi drošības dienesti jau tagad sadarbojas viens ar otru ciešāk.

LETA jau rakstīja, ka jau patlaban Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju veic pandēmijas ierobežojumu kontroles pasākumus, tostarp zibakcijas jeb plašas pārbaudes. Tāpat kontroles pasākumos ir iesaistīta Veselības inspekcija, pašvaldības administratīvā inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze.

Iepriekš Covid-19 ierobežojumu kontrolē bija iesaistīti Nacionālie bruņotie spēki, tostarp Zemessardze.

Saistībā ar augsto Covid-19 izplatību valstī no 11.oktobra uz trim mēnešiem izsludināta ārkārtējā situācija, taču Krīzes vadības padome vienojās no ceturtdienas, 21.oktobra, uz četrām nedēļām jeb līdz 15.novembrim Latvijā ieviest stingro "lokdaunu". Minētais gan vēl būs jāpieņem valdībai.

Ministru prezidents: "Lokdauna" ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildu finanšu līdzekļi

"Lokdauna" ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildu finanšu līdzekļi, lai stimulētu dīkstāvē nonākušās nozares, pirmdien pēc Krīzes vadības padomes (KVP) sēdes, kurā tika diskutēts par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības novēršanai, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš pauda, ka konkrēts finansējums, kas būs nepieciešams stingrāko ierobežojumu ieviešanai, vēl KVP sēdē neesot apspriests, un jautājums par aprēķiniem ir jāuzdod Finanšu un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem.

"Šī ir viena no mūsu valsts lielām traģēdijām, jo mums tagad sabiedrībai ne tikai būs četras nedēļas jāpaciešas, lai izglābtu mūsu veselības aprūpes sistēmu, pateicoties tam, ka ir tik daudz nevakcinētu cilvēku, bet mums papildus būs jāaizņemas nauda, lai stutētu to ekonomikas daļu, kas spiestā kārtā būs spiesta iet dīkstāvē," sacīja Kariņš.

Premjers atzīmēja, ka Latvijai jau ir pieredze atbalsta jautājumu risināšanā, kas nozīmē, ka visi iepriekšējie atbalsta mehānismi tiks iedarbināti no jauna.

Valdība pagaidām nav spriedusi par iespēju "lokdaunu" atcelt pirms 15.novembra

Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē pirmdien netika apspriesta iespēja, ka pie konkrētiem epidemioloģiskajiem rādītājiem "lokdaunu" jeb "mājsēdi" varētu izbeigt pirms 15.novembra, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš skaidroja, ka, pieņemot konceptuālo lēmumu par papildu drošības pasākumu ieviešanu, valdība vadījusies pēc ekspertu izstrādātajiem modeļiem par dažādu drošības pasākumu ietekmi uz epidemioloģisko situāciju.

Vadoties pēc šiem modeļiem, valdība nonāca pie lēmuma, ka ir jāievieš pasākumu kopums ar zināmu drošības garantiju.

Jau ziņots, ka no ceturtdienas, 21.oktobra, uz četrām nedēļām jeb līdz 15.novembrim Latvijā spēkā stāsies īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns", pēc KVP pirmdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš minēja, ka "lokdauna" jeb "mājsēdes" laikā ciet būs teju visi veikali, izklaides iespējas un citi pakalpojumi, kā arī skolas. Vienlaikus lēmums vēl būs jāapstiprina arī Ministru kabineta sēdē.

Kariņš: Pagaidām nav gaidāmi kādi būtiski ceļošanas ierobežojumi

Pagaidām nav gaidāmi kādi būtiski ceļošanas ierobežojumi, ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotājs, pēc valsts saslimstības rādītāja, ir bīstamāks jebkurai valstij nekā jebkurš cits pilsonis mūsu sabiedrībā, šodien preses konferencē pēc Krīzes vadības padomes (KVP) sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vaicāts, vai mājsēdes laikā būs atļauti nenozīmīgi braucieni un ceļojumi, Kariņš stāstīja, ka KVP šodien nedaudz pieskārās ceļošanas jautājumam, tomēr nekādi lēmumi netika pieņemti. Tāpat viņš negaida, ka uz valdības sēdi, kurā šodien izrunāto plānots apstiprināt, tādi tiks piedāvāti.

Viņš arī uzsvēra, ka nākamajās četrās nedēļās visi pakalpojumi pamatā būs slēgti, un, ja Latvijā ieradīsies kāds, kurš šeit nedzīvo, tad viņam arī praktiski nebūs nekādu izklaides iespēju.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka šodien sēdē diskutēts par maznozīmīgas ceļošanas ierobežošanu, taču, pēc politiķa sacītā, tas bijis viens no nedaudzajiem punktiem, kas ir svītrots no sākotnējā piedāvājuma. Kā pamatojumu šim ministrs minēja, ka ceļošana šobrīd nav īpaši aktuāls jautājums.

Šodien pieņemtie lēmumi tiks precizēti un apstiprināti ārkārtas sēdē trešdien, 20.oktobrī.