Enerģētikas krīze visā pasaulē radījusi iepriekš vēl nepieredzētus satricinājumus tirgū. Eiropā energoresursu cenas ir sasniegušas visu laiku augstāko līmeni, un arī Ķīnā termālo ogļu nākotnes līgumi ir sasnieguši visu laiku augstākos rādītājus. “Bank of America” analītiķis Francisko Blanšs medijam “Business Insider” iezīmēja četrus iespējamos scenārijus, kā jau tuvāko mēnešu laikā var attīstīties enerģētikas krīze.
Nepieredzēts satricinājums – tā var raksturot enerģētikas krīzi, kas radusies pieprasījuma pieauguma un nepietiekama piedāvājuma dēļ gan naftas, gan dabasgāzes tirgos. Šī gada laikā naftas cenas ir kāpušas par 60%, pagājušajā piektdienā WTI markas jēlnaftai sasniedzot pēdējo septiņu gadu laikā augstāko cenu.
Savukārt Eiropa saskaras ne tikai ar augstām naftas cenām. Šeit dabasgāzes cenas sasniegušas jaunus rekordus, šī gada laikā cenai trīskāršojoties. Tieši tāds pats cenu kāpums ir termālo ogļu nākotnes līgumiem Ķīnā, kas arī sasnieguši vēl nepieredzēti augstu cenu līmeni.
Turpinoties enerģijas resursu cenu kāpumam, Blanšs norāda, ka pašlaik ir iezīmējušies četri iespējamie scenāriji, kas īstenosies jau šī gada beigās un nākamā gada sākumā. Un šajā gadījumā ir viena laba ziņa – visos četros gadījumos varam gaidīt cenu kritumu. Bet… Katrs no šiem scenārijiem ir visai sāpīgs.
Blanšs norāda, ka energoresursu cenu kāpums bija vērojams arī īsi pirms finanšu krīzes 2007./08. gadā. Viņš atgādina, ka 2007. gada sākumā “Brent” markas jēlnafta maksāja 50 dolārus par barelu, bet gada beigās barels naftas maksāja jau 95,98 dolārus. Pusgadu vēlāk, 2008. gada jūlijā naftas cenas bija trīskāršojušās, salīdzinot ar 2007. gada janvāri, sasniedzot 150 dolāru atzīmi. Lieki piebilst, ka pēc cenu krituma sekoja arī lielā recesija.
“Ja šoreiz arī notiks līdzīgi, tad lielās ražošanas kompānijas vienkārši var samazināt ražošanas apjomus un citas aktivitātes vai vienkārši uz laiku slēgt savu darbību, kas nekavējoties varētu radīt ekonomikas lejupslīdi,” skaidro Blanšs.
Interesanti, ka šādām bažām ir pamats – pieaugošās energoresursu cenas jau ir likušas atsevišķiem uzņēmumiem Eiropā un Āzijā uz laiku apturēt ražošanu.
Šajā gadījumā cenu pieaugums var likt ražotājiem domāt – vai saglabāt ražošanas apjomus esošajā līmenī, tos palielināt, vai arī atrast citas alternatīvas.
“Līdz šim ASV kompānijas ir likušas noprast, ka tās ir gatavas investēt vairāk naudas, lai veicinātu vietējās produkcijas ražošanu. Tomēr tās nav gatavas atvērt slūžas investīcijām no naftas atkarīgajai ražošanas nozarei, meklējot citas alternatīvas, kas varētu ļaut no šīm investīcijām gūt lielāku peļņu,” saka Blanšs.
Citur pasaulē, kur pieaug dabasgāzes un ogļu cenas, atsevišķas kompānijas šo resursu vietā sāk izmantot tieši naftu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aprēķinājusi, ka šāds notikumu pavērsiens var radīt par 500 000 barelu naftas dienā lielāku pieprasījumu pēc “melnā zelta”.
Globālās energoresursu cenas pieaug, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu pirms gaidāmās ziemas ziemeļu puslodē. Apkurei nepieciešams izmantot gan dabasgāzi, gan ogles. Energoresursu pircēji visā pasaulē cīnās ar ierobežotiem resursiem un augstām cenām. Gan ASV, gan Eiropas iedzīvotājiem šogad jārēķinās ar ievērojami augstākiem rēķiniem par apkuri.
“Ja mēs piedzīvosim ziemu, kas būs siltāka nekā prognozēts? Pieprasījums dabiski kritīsies, un problēma tiks atrisināta. Tiesa gan, īslaicīgi,” sacīja Blanšs.
Vēl pastāv iespējamība, ka enerģētikas krīzē iesaistīsies arī centrālās bankas, kas centīsies mazināt pieprasījumu. Tas nozīmē – būs nepieciešams kāpināt procentu likmes, kas samazinās kopējo ekonomikas izaugsmi un līdz ar to – arī enerģijas patēriņu un tam sekojošo pieprasījumu pēc energoresursiem.
ASV varasiestādes jau ir signalizējušas, ka tās daudz stingrāk raudzīsies uz obligāciju pirkšanu un nākamgad varētu celt procentu likmes, ņemot vērā ekonomikas atlabšanu no Covid krīzes un augsto inflācijas līmeni.
“Atcerēsimies to, ka mēs varam drukāt dolārus, varam drukāt eiro, varam drukāt arī citas valūtas. Tas, ko mēs nevaram drukāt, – tie ir resursi,” teica Blanšs.
Viens no šo visu scenāriju vienojošajiem elementiem ir cenas kritums pavasarī, kad kritīsies pieprasījums pēc resursiem apkures nodrošināšanai. Tomēr līdz pavasarim mums vēl ir jātiek un jāmeklē iespējas, kā tikt pāri gaidāmajai ziemai, kas enerģētikas jomā mums būs ļoti sarežģīta.
