Un tagad par "Evergrande". Kopš gada sākuma Ķīnas akciju tirgus daļa, kas ir vieglāk pieejama Rietumu investoriem, rādīja sliktāko sniegumu pasaulē. "Hang Seng China" akciju indekss samazinājās par 15%, "CSI China Internet" akciju indekss - par 35%.
Interesanti, ka akciju tirgus indeksi, kas atspoguļo vietējo investoru bāzi, uzrādīja mazākus kritumus – rietumu investori par Ķīnas situāciju uztraucās daudz vairāk nekā paši ķīnieši.
Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka vēl svaigā atmiņā ir "Lehman Brothers" bankrots (parādu apjoms bija līdzīgs "Evergrande" parādiem) un 2008. gada globālā finanšu krīze. Toreiz ASV valdība ļāva investīciju bankai bankrotēt, kas padziļināja krīzi. Mācoties no kļūdām, centrālās bankas un valdības mūsdienās rīkojas daudz drosmīgāk, arī šoreiz Ķīnas centrālā banka jau aktīvi atbalsta finanšu sistēmu ar papildu likviditāti.
Laikā, kad notiek lieli defolti, parasti sāk uztraukties par tālākām sekām – par iespējamiem zaudējumiem. Pārsvarā tie ir iespējami Ķīnā, jo Rietumos "Evergrande" obligācijas var sastapt vien dažos diezgan “eksotiskos” fondos, jo tām nav investīciju reitinga.
Starptautiskās reitingu aģentūras jau sen uzskata uzņēmumu par riskantu: vistuvāk kvalitatīvam kredītreitingam "Evergrande" bija 2010. gadā, bet kopš tā laika uzņēmuma finanšu stāvoklis pakāpeniski pasliktinājās.
Pirmo triecienu, protams, saņem uzņēmuma klienti, piegādātāji un bankas.
Miljardu vērtais jautājums ir šāds: vai notiekošais Ķīnā ir daļa no lielāka procesa? Piemēram, vai aiz "Evergrande" sekos kaut kas patiešām grandiozs, piemēram Ķīnas ekonomikas sabrukums?
Diez vai – ar nekustamā īpašuma tirgus burbuli Ķīnā biedē jau 15 gadus, bet pie katra satricinājuma palīgā nāk valdība.
Tomēr pēdējo nedēļu notikumi liek satraukties. Tuvu defoltam nonāca daži mazāki attīstītāji, kuru parādi arī jau tiek tirgoti ar 80% “atlaidi”, un celtniecības uzņēmumi sāk ziņot par problēmām ar maksājumiem. Pēc "Bloomberg" datiem, šobrīd jau puse no pasaules “problemātiskajiem parādiem” ir saistīti ar Ķīnas nekustamā īpašuma sektoru.
"Standard&Poors" prognozē, ka Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus turpinās dzist, kas ietekmēs iedzīvotāju labklājību un tēriņus. Redzēsim vai Ķīnas valdībai sanāks situāciju novadīt tā, lai ekonomikai nav “smaga piezemēšanās”. Spriežot pēc investoru aptaujām, šobrīd tas ir viens no lielākiem riskiem investoru acīs.
Daži secinājumi
Pirmais ir acīmredzams – diversifikācija, ne velti investoriem neiesaka visu ieguldīt vienā uzņēmumā. Piemēram, kad mēs veidojam obligāciju portfeli, ir viens vienkāršs likums – katra pozīcija aizņem ne vairāk par 2% no portfeļa.
Otrais, attīstības tirgi var būt neliela daļa no jūsu ilgtermiņa portfeļa. Piemēram, ja patīk “pasīva” investēšanas filozofija, plašāki pasaules investīciju indeksi, kā "MSCI All Country World IMI" ar attīstības tirgu akcijām sastāda tikai 12%, bet Ķīna 4% no portfeļa.
Tiesa, Ķīnas ekonomikas nozīmīgums pasaulē ir daudz lielāks – Ķīnas ekonomika veido aptuveni piektdaļu no pasaules ekonomikas, tāpēc daudzi uzskata, ka portfelī vajadzētu turēt vairāk Ķīnas aktīvu. Es tam nepiekristu, jo "MSCI All Country World IMI" indeksa uzņēmumu ienākumu ģeogrāfiskā struktūra nav tāla no pasaules IKP ģeogrāfiskās struktūras.
Citiem vārdiem, ieguldot ASV un Eiropas uzņēmumos, jūs tāpat iegūsiet sasaisti ar Ķīnu, vienīgi caur drošāku jurisdikciju: ķīnieši lieto “aifonus” un "Windows", brauc ar "Teslām" un BMW.
Un trešais, "Evergrande" gadījums vēlreiz apliecina, cik mūsdienu pasaulē ir svarīga valdību politikas loma. Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus stabilizācija un turpmākā ekonomikas attīstība praktiski pilnībā būs atkarīga no Ķīnas valdības lēmumiem, un pie iepriekšējiem satricinājumiem, tie ir bijuši veiksmīgi.
