“Facebook” nepietiekami moderē saturu sociālajā tīklā – netiek dzēsti aicinājumi uz vardarbību militāro konfliktu zonās, kā arī ziņas par cilvēku tirdzniecību. Tas, savukārt, ļauj “Facebook” noteikumus pārkāpt populārām zvaigznēm un politiķiem. “Forbes” skaidro galvenos punktus no “Facebook” bijušās darbinieces nopludinātajiem dokumentiem.
25. oktobrī 17 amerikāņu medijos tika publiskoti pētījuma “The Facebook Papers” rezultāti. Šajos materiālos sociālā tīkla vadība tiek vainota nepietiekamā satura moderēšanā, algoritmu izveidē, kam ir negatīvas sekas, kā arī selektīvā attieksmē pret atsevišķiem sociālā tīkla lietotājiem, kas var brīvi pārkāpt platformas lietošanas noteikumus.
Žurnālisti pētījumu veikuši, ņemot vērā kompānijas iekšējos dokumentus, ko žurnālistiem sniegusi bijusī “Facebook” produktu nodaļas menedžere Frensisa Haugena, kura no darba uzņēmumā aizgāja 2021. gada maijā. Oktobrī ASV Senātā Haugena sniedza liecības par “Facebook”. Toreiz viņa uzsvēra, ka uzņēmums apzināti ignorē dažādas problēmas, kuru risināšana nozīmētu auditorijas un peļņas zaudēšanu.
“The Facebook Papers” rezultāti liecina, ka “Facebook” un tā dibinātājs Marks Zakerbergs ir vainojami vairākos pārkāpumos. “Forbes” uzskaita galvenos punktus.
Politiķiem un zvaigznēm ir bijušas privilēģijas attiecībā uz ierakstiem “Facebook”, ziņo “Financial Times”. Viņi faktiski varēja rakstīt jebkāda veida ziņojumus – pat tādus, kas klaji pārkāpj platformas noteikumus. “Facebook” vadība bieži jaukusies arī satura moderatoru darbā, piemēram, bloķējuši lēmumus par politiķu ierakstu dzēšanu redzot, ka tas var kaitēt konkrētajam politiķim.
Atsevišķos gadījumos šādus lēmumus pieņēma Zakerbergs personīgi. Šādu vadības taktiku aicināja izbeigt arī paši “Facebook” strādājošie – viens no viņiem aicināja, lai “Facebook” būtu neatkarīga savos lēmumos, neietekmējoties no politiķiem vai masu medijiem.
Iepriekš mediji ziņojuši par tā saucamajiem baltajiem sarakstiem, kuros ir iekļauti dažādi augstu stāvoši politiķi vai populāri lietotāji, kuriem tika piedoti dažādi noteikumu pārkāpumi, tādējādi sniedzot viņiem dažādas privilēģijas.
Pētījumā secināts, ka “Facebook” nepietiekami kvalitatīvi strādā ar naida runas un tamlīdzīgu saturu. Ieraksti par aicinājumiem uz vardarbību kara zonās, naida runa un cita veida vardarbības kurināšana “karstajos punktos” “Facebook” skatījumā bijis teju vai tabu temats.
“Associated Press” norāda, ka sociālajam tīklam trūkst moderatoru, kas runātu konkrētās valodās un saprastu kultūras kontekstu. Tāpat arī “Facebook” automātiskie algoritmi ir nepietiekami kaitīga satura filtrēšanai.
Piemēram, netiek dzēstas ziņas par Afganistānu un Mjanmu, kur ir atklāti aicinājumi uz vardarbību, bet saistībā ar Sīriju analogs saturs, vai pat tāds, kur vispār nav aicinājumu uz vardarbību, var tikt nekavējoties dzēsts.
“Facebook” pārstāvji atzinuši, ka arābu valodas satura moderācija pašlaik kompānijai ir visnotaļ liela problēma.
Tāpat “Associated Press” norāda, ka pirms diviem gadiem “Apple” draudēja “Facebook” izņemt lietotni no “Apple Store” platformas, jo sociālais tīkls tika izmantots cilvēku tirdzniecības veicināšanā Tuvajos Austrumos. Pēc izdevuma datiem, Tuvie Austrumi kļuva par reģionu, kurā darbu meklē cilvēki no Āfrikas un Āzijas. “Facebook” šo problēmu atzina un solīja tikt ar to skaidrībā, bet “Apple” savā lietotņu platformā atstāja “Facebook” un “Instagram” lietotnes.
Iekšējos dokumentos teikts, ka Tuvajos Austrumos bijušas situācijas, kurās darba meklēšanas aģentūras bez pašu strādājošo piekrišanas pārdevuši, piemēram, apkopējas citām personām, kas pēc tam darba meklētājas ieslēguši mājās, turējuši badā, kā arī izmantojuši fizisku un seksuālu vardarbību. Tiesa gan, arābu valodā joprojām ir iespējams atrast dažādus sludinājumus ar konkrētiem darbinieku izcenojumiem.
“Facebook” atteicās dzēst no ziņu lentes izdevuma “Breibart” publikāciju, kurā negatīvā gaismā atspoguļoti protesti par vienlīdzību “Black Lives Matter” kustības ietvaros. “Wall Street Journal” norāda, ka par šīs publikācijas izņemšanu no ziņu lentes cīnījās arī paši “Facebook” darbinieki, tomēr sociālā tīkla vadība nolēma nejaukties situācijā, baidoties no konfliktiem ar bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem, kas ir “Breibart” galvenā mērķauditorija. Pēc sociālā tīkla vadības viedokļa, “šāda materiāla izņemšana labākajā gadījumā būtu ļoti sarežģīta politiskā diskusija”.
““Facebook” dod priekšroku savai izaugsmei, nevis vārda brīvības sekmēšanai,” raksta “Washington Post”. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, 2020. gadā Vjetnamas varasiestādes draudējušas pat bloķēt sociālo tīklu valstī, ja kompānija nesāks atbalstīt valdošo komunistu pariju un nesāks cenzēt to lietotāju ierakstus, kas vērsti pret valdību.
Lēmumu par komunistu partijas prasību atbalstīšanu pieņēmis personīgi pats Zakerbergs. “Facebook” pārstāvji gan norādīja, ka, “pateicoties šādam lēmumam, miljoniem cilvēku varēja turpināt brīvi izmantot sociālo tīklu”.
Savukārt aģentūra “Bloomberg” ziņo, ka “Facebook” faktiski pārdod reklāmdevējiem savu lietotāju datus. No sociālā tīkla iekšējiem dokumentiem, kas tapuši šā gada martā, var secināt, ka “Facebook” kļūst arvien mazāk pieprasīts sociālais tīkls jauniešu vidū. Amerikāņu jaunieši sociālajā tīklā pavada vidēji par 16% mazāk laika nekā gadu iepriekš, turklāt – jaunieši arvien mazāk izmanto sociālā tīkla ziņapmaiņas iespējas.
No iekšējiem dokumentiem secināms, ka šie rādītāji samazinās jau kopš 2012. gada, un tikai tajā auditorijas daļā, kas vecāki par 25 gadiem, “Facebook” pavadītais laiks palielinās. Reklāmdevējiem un investoriem tika ziņots par kopējo auditorijas pieaugumu, neprecizējot demogrāfiskos datus. Turklāt daudzi profili “Facebook” un “Instagram” faktiski ir dublikāti un pieder vienam un tam pašam cilvēkam, tādēļ šie dati arī netiek uzrādīti investoriem.
Tāpat “Facebook” zināja par publikācijām ar kaitīgu un dezinformējošu saturu, kā arī sāka pētīt šāda satura izplatību, vēsta NBC. Piemēram, vēl 2019. gadā kompānijas speciālisti radīja kādas sievietes viltus profilu, uzdodoties par Trampa atbalstītāju. Jau nedēļas laikā šis profils bija pievilinājis daudzus sazvērestības teoriju piekritējus. Pēc Haugenas teiktā, šādi pētījumi skaidri iezīmēja problēmu, taču uzņēmums lēma, ka neko nedarīs, lai šo situāciju labotu.
Pēc “The Facebook Papers” publicēšanas sociālā tīkla uzraudzības padome paziņoja, ka plāno ar Haugenu apspriest visas pretenzijas, lai “panāktu lielāku caurspīdīgumu un atbildību no “Facebook” puses.” Pašai padomei ir pilnvaras ietekmēt kompānijas rīcību, jo uzraudzības padomes lēmumi ir saistoši izpildei “Facebook” vadībai.
Arī Zakerbergs komentēja presē izskanējušās apsūdzības. Viņš paziņoja, ka “laba kritika palīdz uzņēmumam kļūt labākam”, taču viņš uzskata, ka pašlaik notiekošais, kā arī pētījuma rezultāti ir “mēģinājums no novecojušiem dokumentiem radīt melīgu priekšstatu par “Facebook””.
/nginx/o/2021/11/15/14202131t1h9c2a.jpg)
