Atsevišķos gadījumos šādus lēmumus pieņēma Zakerbergs personīgi. Šādu vadības taktiku aicināja izbeigt arī paši “Facebook” strādājošie – viens no viņiem aicināja, lai “Facebook” būtu neatkarīga savos lēmumos, neietekmējoties no politiķiem vai masu medijiem.
Iepriekš mediji ziņojuši par tā saucamajiem baltajiem sarakstiem, kuros ir iekļauti dažādi augstu stāvoši politiķi vai populāri lietotāji, kuriem tika piedoti dažādi noteikumu pārkāpumi, tādējādi sniedzot viņiem dažādas privilēģijas.
Pētījumā secināts, ka “Facebook” nepietiekami kvalitatīvi strādā ar naida runas un tamlīdzīgu saturu. Ieraksti par aicinājumiem uz vardarbību kara zonās, naida runa un cita veida vardarbības kurināšana “karstajos punktos” “Facebook” skatījumā bijis teju vai tabu temats.
“Associated Press” norāda, ka sociālajam tīklam trūkst moderatoru, kas runātu konkrētās valodās un saprastu kultūras kontekstu. Tāpat arī “Facebook” automātiskie algoritmi ir nepietiekami kaitīga satura filtrēšanai.
Piemēram, netiek dzēstas ziņas par Afganistānu un Mjanmu, kur ir atklāti aicinājumi uz vardarbību, bet saistībā ar Sīriju analogs saturs, vai pat tāds, kur vispār nav aicinājumu uz vardarbību, var tikt nekavējoties dzēsts.
“Facebook” pārstāvji atzinuši, ka arābu valodas satura moderācija pašlaik kompānijai ir visnotaļ liela problēma.
Tāpat “Associated Press” norāda, ka pirms diviem gadiem “Apple” draudēja “Facebook” izņemt lietotni no “Apple Store” platformas, jo sociālais tīkls tika izmantots cilvēku tirdzniecības veicināšanā Tuvajos Austrumos. Pēc izdevuma datiem, Tuvie Austrumi kļuva par reģionu, kurā darbu meklē cilvēki no Āfrikas un Āzijas. “Facebook” šo problēmu atzina un solīja tikt ar to skaidrībā, bet “Apple” savā lietotņu platformā atstāja “Facebook” un “Instagram” lietotnes.
Iekšējos dokumentos teikts, ka Tuvajos Austrumos bijušas situācijas, kurās darba meklēšanas aģentūras bez pašu strādājošo piekrišanas pārdevuši, piemēram, apkopējas citām personām, kas pēc tam darba meklētājas ieslēguši mājās, turējuši badā, kā arī izmantojuši fizisku un seksuālu vardarbību. Tiesa gan, arābu valodā joprojām ir iespējams atrast dažādus sludinājumus ar konkrētiem darbinieku izcenojumiem.
“Facebook” atteicās dzēst no ziņu lentes izdevuma “Breibart” publikāciju, kurā negatīvā gaismā atspoguļoti protesti par vienlīdzību “Black Lives Matter” kustības ietvaros. “Wall Street Journal” norāda, ka par šīs publikācijas izņemšanu no ziņu lentes cīnījās arī paši “Facebook” darbinieki, tomēr sociālā tīkla vadība nolēma nejaukties situācijā, baidoties no konfliktiem ar bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem, kas ir “Breibart” galvenā mērķauditorija. Pēc sociālā tīkla vadības viedokļa, “šāda materiāla izņemšana labākajā gadījumā būtu ļoti sarežģīta politiskā diskusija”.
““Facebook” dod priekšroku savai izaugsmei, nevis vārda brīvības sekmēšanai,” raksta “Washington Post”. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, 2020. gadā Vjetnamas varasiestādes draudējušas pat bloķēt sociālo tīklu valstī, ja kompānija nesāks atbalstīt valdošo komunistu pariju un nesāks cenzēt to lietotāju ierakstus, kas vērsti pret valdību.