Eiropai jābūt gatavai noteikt jaunus ierobežojumus Baltkrievijai, kas hibrīduzbrukumos pret kaimiņvalstīm izmanto nelegālo migrāciju, trešdien uzsvēris Igaunijas prezidents Alars Kariss, kas ieradies darba vizītē Lietuvā.
Kariss: Eiropai jābūt gatavai noteikt jaunus ierobežojumus Baltkrievijai (1)
"Hibrīduzbrukumi pie Baltkrievijas un Eiropas Savienības (ES) robežas, kur neaizsargāti trešo valstu pilsoņi tiek izmantoti nelikumīgu robežpārkāpumu organizēšanai, pelnījuši vienprātīgu nosodījumu," viņš izteicies kopīgā preses konferencē ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.
"Baltkrievijai jāpārtrauc šī darbība, kas apdraud reģiona drošību.
Tas ir ļoti nopietns cilvēktiesību pārkāpums, un mums jābūt gataviem noteikt Baltkrievijai jaunus ierobežojumus."
Igaunijas prezidents atzinīgi vērtējis Lietuvas rīcību migrantu krīzes pārvarēšanā, uzsverot, ka Viļņa un Tallina ir stratēģiskas partneres gan NATO, gan Eiropas Savienībā, tāpēc problēmas, ar kurām saskaras viena vai otra valsts, ir svarīgi kopā izvirzīt visaugstākajā līmenī.
Nausēda savukārt pateicies Igaunijai, ka tā pirmā steigusies palīgā Lietuvai pārvarēt migrantu krīzi, kā arī sadarbojusies abām valstīm svarīgu jautājumu risināšanā Eiropadomē.
Eiropas Savienības līderi piektdien nosodīja Baltkrievijas hibrīduzbrukumus, kuros migrācija tiek izmantota politiskiem mērķiem, un paziņoja, ka atbildēs uz to ar steidzamiem tālākiem ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrievijas juridiskajām un fiziskajām personām.
Lietuva cenšas līdztekus papildu sankcijām pret Minskas režīma amatpersonām panākt, lai Eiropas Savienībā netiktu ielaistas lidsabiedrības, kuras lido uz Minsku, vedot turp migrantus, kuri vēlāk mēģina nelegāli šķērsot Lietuvas, Latvijas vai Polijas robežu.
Igaunijas un Lietuvas prezidenti pārrunājuši arī abu valstu sadarbību dažādās ekonomikas nozarēs, klimata un enerģētikas jomā, Triju jūru iniciatīvu, attiecības ar ES Austrumu partnerības valstīm un citus aktuālus jautājumus, uzverot arī nepieciešamību koordinēt rīcību cīņā ar Covid-19 pandēmiju.